Eksperte: adopcijas statistika uz ārvalstīm Latviju parāda ne visai glaimojošā gaismā
Foto: Shutterstock
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums 4. martā konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei. Zvērināta advokāte, Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes docētāja Dana Rone norāda, ka tas, vai bērni no Latvijas tiek nodoti adopcijai uz ārvalstīm, jārisina valstiskā līmenī, nosakot konkrētus kritērijus. Vienlaikus viņa uzsver – adopcijas statistika uz ārvalstīm Latviju parāda ne visai glaimojošā gaismā.

"Līdz šim pastāvošais adopcijas kārtības regulējums noteica, ka bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem, savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Diemžēl Tiesībsarga pārbaudēs tika konstatēti gadījumi, kad bērns tiek izņemts no audžuģimenes un ievietots institūcijā uz laiku, lai radītu atbilstošos apstākļus un adopcija uz ārvalstīm būtu iespējama. Šādas situācijas parāda, ka bērnu adopcijas process nav pietiekami caurskatāms, turklāt arī institūciju pārstāvji nav snieguši skaidras atbildes, kāpēc šādos gadījumos bērni tiek izņemti no audžuģimenēm, tāpēc Tiesībsarga ierosinājums sakārtot šo jautājumu valstiskā līmenī ir atbalstāms. Šobrīd adopcijai uz ārvalstīm ir noteikts moratorijs līdz jauna regulējuma izstrādei, tomēr prognozēju, ka šis jautājums netiks atrisināts tik ātri, cik mēs to vēlētos. Jautājums nav vienkāršs, turklāt šajā kontekstā figurē arī izteikti pretrunīgi viedokļi un galējības," uzskata Rone.

Tālāk lasi plašāku zvērinātas advokātes viedokli par bērnu adopcijas uz ārzemēm plusiem, mīnusiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!