Psihoterapeite, RSU docente Velga Sudraba gan iesaka šī temata kontekstā to labāk saukt par psihisko veselību, kas būtu plašāks jēdziens, vai psihisko briedumu. Viņa paskaidro, ka cilvēkus ar labi funkcionējošu psihisko veselību varētu definēt kā nobriedušus cilvēkus, kas ietver integrētu identitāti, nobriedušus aizsargmehānismus un realitātes testēšanu. Ja jebkurā no šiem trim rādītājiem kaut kas "kustas" vai nav līdz galam izveidojies, tad psihiskā veselība nebūs tik laba un izteikta.
Psihoterapeite norāda – lai attīstītu psihisko noturību, var darīt ļoti daudz, sākot ar to, ka cilvēks pats var darboties ar sevi, trenēt, beidzot ar vēršanos pēc profesionālas palīdzības. Pats var mācīties domāt par to, kā tava uzvedība ietekmēs citus cilvēkus, kā citu darbības ietekmēs tevi, kādas sajūtas pārņem noteiktās situācijās, tādējādi attīstot novērojošo ego. Pirmkārt, pašam ir jādomā par sevi. Psihiskās noturības stiprināšanai var noderēt arī piemērotas literatūras lasīšana, fiziskās aktivitātes, hobiji, pulciņi.
Apgalvojumam, ka mūsdienās cilvēki ir psihiski nenoturīgāki nekā viņu vecāki un vecvecāki senāk, Sudraba nepiekrīt. Viņa uzsver, ka tas, kas pašlaik tiek uzskatīts par normālu, agrāk nemaz netika aktualizēts, emocionālās problēmas šķietami neeksistēja. Spilgta atšķirība gan ir tā, ka tagad cilvēki daudz vairāk runā par to, ka jūtas psihiski vāji, nenoturīgi sarežģījumu priekšā, depresīvi. Agrāk, ja pat tā jutās, par to nerunāja.
Ir skaidrs, ka psihisko spēku nevar attīstīt vienas nakts laikā. Vajadzīgs laiks, lai cilvēks kļūtu stiprāks un labāks. Taču ar pareiziem un mērķtiecīgiem vingrinājumiem var veidot tādu garīgo spēku, kāds tev nepieciešams, lai sasniegtu savus mērķus un pavisam vienkārši dzīvotu savu sapņu dzīvi. Lai stiprinātu un attīstītu savu psihisko spēku, tev noderēs psihoterapeites Eimijas Morinas un psiholoģes Lauras Maslingas padomi, kas izklāstīti portālos "Psychology Today" un "Elite Daily".
Novirzi negatīvās domas
Ja tavā galvā maisās briesmīgas domas, piemēram, "Tas nekad neizdosies", mēģini tās aizvietot ar kaut ko reālistiskāku, piemēram: "Ja es strādāšu pietiekami smagi, spēšu palielināt izdošanās iespēju." Ir ļoti viegli sūdzēties par situācijām, kurās mēs nonākam. Tomēr vairumā gadījumu netiek darīts nekas, lai to mainītu. Nevar noliegt, ka ikkatram pienāk sliktās dienas, kas noved pie slikta garastāvokļa un negatīvām domām. Taču, mēģinot tās aizvietot ar pozitīvām un, galvenais, reālistiskām iecerēm vai cerībām, ir iespēja pesimistiskās domas novērst vai pat likvidēt.
Izvirzi mērķus
Ir forši mērķēt augstu un sapņot vērienīgi, bet pārāk lielu mērķu izvirzīšana, iespējams, radīs vilšanos. Piemēram, ja plāno nomest svaru, sāc ar mērķi nomest piecus kilogramus, nevis 20. Sasniedzot mazo mērķi, tu būsi tikai motivētāka nomest nākamos piecus. Katrs sasniegtais mērķis dod pārliecību – un galu galā tu notici saviem spēkiem un spējai būt veiksmīgai. Tas palīdzēs arī noteikt, kuri mērķi nav pietiekami izaicinoši un kuri ir izteikti vērienīgi.
Garīgi nobriesti panākumiem
Tev nav jāpakļauj sevi kārdinājumam katru dienu būt garīgi stiprai. Laiku pa laikam maini vidi sev apkārt. Padari dzīvi nedaudz ērtāku.
Ja no rīta vēlies sportot, noliec sporta apavus blakus gultai. Attīri savu dzīvesvietu no neveselīgiem našķiem, ja mērķis ir dzīvot veselīgāk. Šādi mazi solīši var palīdzēt neizšķiest psihisko enerģiju un sagatavoties panākumiem.
Paveic vismaz vienu grūtu vai izaicinošu lietu dienā
Uzlabojumi psihiskajā stiprumā nenotiks pēkšņi. Ir nepieciešams sevi izaicināt. Protams, vajadzētu analizēt savas robežas, jo katram ir cita izpratne par to, kas ir izaicinājums. Taču jābūt drosmei izvēlēties kaut ko nedaudz ārpus šīm robežām un tad katru dienu spert vienu nelielu solīti pēc otra.
Piesaki savu kandidatūru projektam, par kuru neesi pārliecināta, ka tam atbilsti. Runā skaļi, pat ja nejūties ērti.
Sadzīvo ar diskomfortu lielāka mērķa vārdā
Diskomforta sajūta bieži var likt cilvēkiem meklēt neveselīgus īsceļus. Pārmērīga seriālu vai filmu skatīšanās un alkohola lietošana ir bieži sastopami "emocionālie kruķi". Taču šāda veida īstermiņa risinājumi bieži rada lielākas ilgtermiņa problēmas.
Nākamreiz, sajūtot diskomfortu, atgādini sev par galveno. Pabeidz treniņu, pat ja esi pārgurusi, sabalansē budžetu, pat ja tevi tas dara traku. Šādu nepatīkamu emociju paciešana var palīdzēt sasniegt pārliecību, kāda tev vajadzīga.
Sabalansē emocijas ar loģiku
Bieži vien, kad cilvēks ir satraukts, dusmīgs vai ļoti priecīgs, tas var novest pie lēmuma, kas balstīts uz emocijām. Tādā momentā ieteicams pierakstīt visus "par" un "pret" nozīmīgā lēmuma pieņemšanai. Citādi var nākties iztērēt kaudzi naudas izklaidēm – tā vietā, lai iekrātu patiešām nozīmīgām un nepieciešamām lietām. Protams, dzīvi nedrīkst arī vadīt tikai loģikas zīmē. Lai cik liels vai mazs būtu pieņemamais lēmums, jāiemācās sabalansēt emocijas un loģiku.
Piepildi savu galveno mērķi
Ir grūti noturēties uz ceļa, ja nezini savu galveno mērķi. Piemēram, kas ir tas, kādēļ tu vēlies pelnīt vairāk vai zaudēt svaru? Svarīgi apzināties, ko vēlies dzīvē sasniegt. Tam var noderēt skaidrs un kodolīgs apraksts. Brīdī, kad rodas grūtības spert nākamo soli, atgādini sev, kāpēc ir svarīgi turpināt iesākto. Fokusējies uz ikdienas mērķiem, bet pārliecinies, vai tie palīdzēs sasniegt lielāku mērķi ilgākā laika posmā.
Meklē paskaidrojumus, nevis atrunas
Tev kas neizdevās? Tad meklē iemeslus. Tā vietā, lai meklētu atrunas savai uzvedībai, lūko pēc paskaidrojumiem, kuri spētu palīdzēt nākamreiz izdarīt labāk. Svarīgi uzņemties atbildību par kļūmēm bez vainas uzgrūšanas citam. Liela problēma ir arī sevis salīdzināšana ar citiem. Turklāt lielākā daļa tā, ar ko salīdzini, ir otra labākie mirkļi, jo kurš gan vēlas dalīties ar negatīvo savā dzīvē? Cilvēkiem patīk, ka tos apbrīno, apskauž, priecājas par viņiem. Tāpēc nemuļķo sevi, domājot, ka citiem nav tādu pašu ikdienas cīņu. Ja spēsi saprast savas kļūdas, tu varēsi no tām mācīties un tās neatkārtot.
Izmanto 10 minūšu likumu
Garīgais stiprums var palīdzēt būt produktīvai, kad tāda nejūties, bet tā nav burvju nūjiņa, kas liks justies nepārtraukti motivētai. Ir 10 minūšu likums, kas var lieti noderēt, kad vēlies atlikt ko svarīgu. Ja pieķer sevi skatāmies uz dīvānu laikā, kad vēlējies doties skrējienā, mudini sevi pakustēties kaut desmit minūtes. Ja pēc tam prāts arvien cīnīsies ar ķermeni, tad, iespējams, ir pieļaujams nelikt sev to darīt. Taču bieži, sperot pirmo soli, tu sapratīsi, ka uzdevums nav tik grūts, kā šķita. Darba uzsākšana gandrīz vienmēr ir visgrūtākā, bet citas apgūtās iemaņas var palīdzēt efektīvi turpināt darbu.
Pierādi, ka tev nav taisnība
Nākamreiz, kad domāsi, ka nevari kaut ko paveikt, pierādi, ka tā nav. Tu esi spējīgāka, nekā tev šķiet, tāpēc pierodi pārliecināt, ka tev pašai nav taisnība. Pati sev. Tik vienkārši. Laika gaitā smadzenes pārstās nonicināt tavu potenciālu. Apņemies pārsniegt savu pārdošanas mērķi šajā mēnesī vai uzlabot laiku konkrētas distances skrējienā.
Galvenais ir būt šeit un tagad, pārlieku nedzīvojot nākotnē. Novērtēt to, kas ir apkārt un kas jau ir sasniegts personīgajā dzīvē, darbā vai mīļākajā hobijā. Tavam garīgajam spēkam par labu arī nāks, ja iemācīsies biežāk pateikt "nē" un neizdabāt citiem. Nežēlo sevi, bet gan cīnies un attīsti. Trenē savus muskuļus gan iekšēji, gan ārēji un esi laimīgs cilvēks!