'Covid-19' un ārkārtas stāvoklis: kā to izskaidrot bērnam  (2)

"Centrs Dardedze" un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) atgādina, ka bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt mājās vienus bez pieaugušo uzraudzības (ne mājās, ne ārpus tās). Attiecībā uz bērniem, kuri jau ir sasnieguši septiņu gadu vecumu, vecākiem ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai bērns jau spēj pats par sevi parūpēties, zina, kas jādara negaidītās situācijās, un nebaidās palikt mājās viens. Arī tādā ārkārtas situācijā, kā šobrīd, svarīgi atcerēties, ka bērnu drošība ir prioritāte, – nepieskatīšana ir lielākais bērnu traumatisma iemesls ar ļoti nopietnām sekām bērna veselībai un dzīvībai. Vecākie bērni mazākos drīkst pieskatīt tikai no 13 gadu vecuma.

Kā skaidrot bērnam radušos situāciju un nomierināt, ja bērni satraukušies, skaidro "Centra Dardedze" speciālisti. Kad sabiedrībā valda satraukums un bažas, to savās ģimenēs jūt arī bērni. Bērni dzird ziņas un pieaugušo sarunas. Būtiski, lai vecāki kontrolē, cik daudz bērni dzird satraucošas ziņas, protams, pieaugušie cenšas sekot līdzi notiekošajam, taču vienlaikus jāpadomā arī par to, lai vecāks pats spētu saglabāt vēsu prātu un pārāk liels negatīvās informācijas fons nesāktu bērniem kaitēt, norāda "Centrs Dardedze". Bērniem var būt grūti saprast notiekošo, un tas var viņus satraukt – šajā gadījumā mierīga un atvērta saruna var palīdzēt.

Pirms sarunāties ar bērnu, jāvienojas par ģimenes plāniem pieaugušo starpā un tad mierīgi pārrunāt tos ar bērniem, stāstāmo balstot uz oficiālo informāciju. Lūk, trīs "Centrs Dardedze" ieteiktie soļi!

Vecāki var bērna vecumam atbilstošā valodā pastāstīt, ka pašlaik pasaulē strauji izplatās nopietna saslimšana (vīruss). Lielākā daļa saslimušo neslimo pārāk smagi, taču ir svarīgi uzmanīties pašiem un arī nepadot slimību to tālāk citiem, tādēļ drošības pēc visi cilvēki Latvijā ir aicināti nedoties ceļojumos, nepulcēties lielos pasākumos un, ja iespējams, strādāt no mājām. Arī skolas un dārziņi, kur pulcējas bērni, uz laiku nestrādā, un ir ļoti svarīgi šos noteikumus ievērot – gan savai, gan citu drošībai.

Vecāki var pastāstīt, ka mēs katrs esam atbildīgs par to, lai neļautu slimībai izplatīties tālāk, tāpēc arī mūsu ģimene tuvākajā laikā nedosies ceļojumos un neies atpūsties uz veikaliem, kino vai koncertiem (taču mēs varam, piemēram, mājās rīkot filmu vakarus, spēlēt spēles un doties pastaigās dabā - te varam aicināt bērnus izteikt viņu idejas). Jāizstāsta bērnam, kas viņu pieskatīs un ar ko viņš varēs nodarboties.

Vecākiem būtu ar savu piemēru jārāda un jāatgādina bērniem par to, cik svarīgi ir bieži un rūpīgi mazgāt rokas. Ja redzēsim, ka kāds cilvēks klepo vai šķauda, neiesim viņam tuvu klāt. Ja pašiem būs iesnas, klepus vai temperatūra, paliksim mājās. Nereti tieši mazie bērni vecākiem aizrāda, kad neievērojam kādus iepriekš pārrunātus noteikumus, un palīdz ģimenes locekļiem rīkoties atbildīgi. Ja bērns uzzina, ka kāda drauga ģimene dodas ceļojumā vai atgriežas no ārzemēm, viņš var atgādināt draugam par to, ka pašlaik jāpaliek mājās, un noteikti pastāstīt par to saviem vecākiem.

Svarīgi! Ikvienai ģimenei jāizturas pret šo situāciju atbildīgi, jāsaglabā miers. Izmantojiet šo iespēju, lai vairāk laika pavadītu kopā ar saviem bērniem.

Ņemot vērā, ka pandēmijas laiks ir visai satraucošs ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, kuri jūt vecāku un apkārtējo uzvedības izmaiņas, ieteikumus par to, kā runāt ar bērnu par "Covid-19" izplatību, sagatavojis arī ANO Bērnu fonds (UNICEF). Bērniem var būt grūti saprast un uztvert informāciju, kas redzama televīzijā un internetā, tāpēc viņi ir īpaši jutīgi un var būt nemierīgi, kas var rezultēties arī stresā un skumjās. Tas, kas var palīdzēt, ir atvērta, atbalstoša saruna ar bērnu, kas rosinās izpratni.

Lūk, astoņi UNICEF apkopoti ieteikumi, kā produktīvi runāt ar bērnu par radušos situāciju pasaulē!

1. Uzdod atvērtus jautājumus un ieklausies. Uzzini, cik daudz bērns jau zina un seko bērna domu gājienam. "Ja bērni ir ļoti mazi un nav dzirdējuši par pandēmiju, tev varbūt nemaz nevajag to aktualizēt – izmanto iespēju bērniem atgādināt par higiēnas prasībām bez baiļu raisīšanas," norāda UNICEF. Ļauj bērnam drošā vidē runāt par to, kas viņu uztrauc, zīmējiet, veidojiet stāstus. Galvenais – nemānies un stāsti, kā ir, apliecinot, ka ir tikai normāli just bailes. Parādi, ka bērnu esi sadzirdējis, sniedzot savu uzmanību un radot bērnā sajūtu, ka viņš ar tevi var runāt.

2. Esi godīgs: izskaidro patiesību bērnam draudzīgā manierē. Bērniem ir tiesības saņemt patiesu informāciju par to, kas notiek pasaulē, bet pieaugušajiem ir pienākums radīt bērniem drošu vidi bez satraukumiem. Runā bērnam saprotamā valodā, vēro atvases reakciju un esi iejūtīgs, ja bērns ir noraizējies. Ja nevari atbildēt uz kādu jautājumu, meklējiet atbildes kopā drošos informācijas avotos, piemēram, Slimību un profilakses centra (SPKC) mājaslapā vai Veselības ministrijas mājaslapā. Paskaidro bērnam, ka uzticēties var tikai speciālistiem.

3. Parādi, kā pasargāt sevi un draugus! UNICEF iesaka bērnam stāstīt, ka viens no drošākajiem veidiem, kā bērnus pasargāt no koronavīrusa un citām infekcijām, ir vienkārši iedrošināt bērnus regulāri mazgāt rokas. Tai nav jābūt baiļu raisošai sarunai – varat meklēt filmiņas, kurās parādīts, kā to darīt pareizi. Paskaidro bērnam, ka klepot vajag elkoņa locītavā, ka labāk ir netuvoties cilvēkiem sabiedriskās vietās, un saki bērnam, lai uzreiz runā skaļi, ja bērns jūtas nevesels.

4. Sniedz mierinājumu. Krīzes sajūtu var radīt arī nemitīga jaunu ziņu plūsma, kur izskan arvien lielāks saslimušo skaits. Ja bērns satraukumu pat neizjūt tieši, viņš redz pieaugušo reakciju uz jaunumiem. Tāpēc ar satraukumu var tikt galā, pievēršoties kopīgām rotaļām un atpūtai, cik vien iespējams. Arī laikā, kad daudz jāuzturas mājās, pieturieties pie ikdienas režīma, īpaši gulētiešanas laika un citiem svarīgiem ikdienas pieturpunktiem. Ja pastāv risks, ka dzīvojat epidēmijas tuvumā, paskaidro bērnam, ka slimība neskars, ja nebūsiet tiešā saskarē ar saslimušajiem. Stāsti bērnam, ka daudzi jo daudzi pieaugušie smagi strādā, lai pasargātu jūsu un ikvienu citu ģimeni. Tāpat piemini, ka visdrošākais, ko šobrīd darīt, ir sekot vispārējiem noteikumiem.

5. Pārliecinies, ka bērnam nav kauna sajūtas un neviens viņu neapceļ. Līdz ar ziņām par koronavīrusa izplatību, pieauguši arī mobinga gadījumi, norāda UNICEF. Pārliecinies, ka bērns necieš no vienaudžu apcelšanas. Skaidro bērnam, ka vīrusam nav nekādas saiknes ar izskatu, no kurienes viņi nāk vai kāds ir viņu veselības stāvoklis ikdienā. Bērni ir dažādi, un, ja kādu nomoka klepus, apkārtējie var izteikt izsmejošas piezīmes par to, ka saķerts koronavīruss.

6. Meklē palīgus. "Bērniem ir svarīgi zināt, ka cilvēki palīdz viens otram ar laipnību un dāsnumu," norāda UNICEF. Stāsti bērnam par medicīnas darbiniekiem, zinātniekiem, brīvprātīgajiem, kuri strādā pie tā, lai samazinātu koronavīrusa izplatību. Tas bērnu var nomierināt – apziņa, ka visa pasaule rīkojas, lai rastu risinājumu.

7. Rūpējies par sevi. Tikai tas vecāks varēs palīdzēt bērnam justies labi, kurš pats jūtas labi. Bērni mēdz "spoguļot" vecāku reakcijas, tāpēc saglabā mieru un kontroli. Ja jūties nedroši, velti laiku sev, lai sakopotu emocijas, parunātu ar ģimenes locekļiem vai draugiem. Dari lietas, kas padara tevi mierīgu.

8. Pabeidz sarunu ar rūpību. Svarīgākais, ko šobrīd varam darīt – pārliecināties, ka bērni nav stresā par radušos situāciju. Kad esi pabeidzis ar bērnu runāt, pavēro viņa ķermeņa valodu, ieklausies balss tonī un elpošanas ritmā – ja balss ir ierasta, bērns elpo vienmērīgi, viss ir kārtībā. Atgādini bērnam, ka viņš ar tevi var runāt par visu jebkurā laikā, ka tev rūp viņa izjūtas, tu ieklausīsies un būsi pieejams, ja bērns raizēsies.