Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo stāvokli "Covid-19" izplatības dēļ, kā arī slimnīcu pieņemto lēmumu darīt visu iespējamo, lai ierobežotu slimības izplatīšanos, Rīgas Dzemdību nams lēmumis no piektdienas, 13. marta pulksten 8.30, pārtraukt pacientu apmeklējumus un neatļaut dzemdībās piedalīties pavadošajām personām (tai skaitā dzemdētājas partnerim, dūlai, mātei, draudzenei u.c.). Līdzīgu lēmumu pieņēma arī Stradiņu slimnīcas Dzemdību nodaļas pārstāvji. Savukārt Jelgavas slimnīcā ģimenes dzemdībās tiek ļauts piedalīties tikai vienai pavadošajai personai.
Saprotot, ka būs jādzemdē vienai, sievieti var pārņemt dažādas sajūtas – bailes, satraukums, stress, neziņa. Iespējams, arī tu cerēji savu bērniņu pasaulē laist ar dūlas, patnera, mātes, māsas vai kādas citas personas atbalstu. Bet tagad, šķiet, esi palikusi viena. Taču kā dūla raksta: "Tu neesi viena. Lai kur tu būtu, lai ar ko tu būtu, lai kad tas notiktu, tu neesi viena. Tavs bērniņš ir ar tevi. Tu esi ar viņu. Arī viņam ir bail. Arī viņš jūt satraukumu. Jūs esat komanda viens otram."
- Interviju ar dūlu un zīdīšanas konsultanti Janu Biezo lasi "Delfi plus" šeit.
Tālāk lasi dūlas iedrošinošos vārdus, kas ļaus tev šinī satraukumiem pilnajā laikā atrast mieru, pārliecību un spēku laist pasaulē savu mazuli pat tad, ja tas būs jādara vienai.
"Pēdējo dienu notikumi satrauc teju ikvienu. Paziņojums, ka daudzās slimnīcās topošā māmiņa uz dzemdībām nedrīkst ņemt līdzi nevienu atbalsta personu (tai skaitā, arī ne partneri), satrauc daudzas jo daudzas grūtnieces, kuras grasās tuvāko nedēļu laikā sagaidīt savus bērniņus. Tas, protams, ir milzīgs šoks, kas raisa bailes, neziņu, apmulsumu, satraukumu, skumjas, varbūt pat paniku…
Sievietes, kuras gaida pirmo bērniņu, sievietes, kuras jau tāpat baidās no dzemdībām, sievietes, kuras iepriekš piedzīvojušas traumatisku dzemdību pieredzi, sievietes, kuras grasās laist pasaulē bērniņu pie vēl papildus apstākļiem – pēc ķeizargrieziena, dupša guļas bērniņu u.tml. var izjust īpaši lielu satraukumu, ja pie visām bažām vēl nāk klāt fakts, ka viss būs jāiztur vienai…
Saņemot šo ziņu, sabrūk iepriekš paredzētie plāni – partneri ir ilgstoši gatavojušies atbalstīt savas otras pusītes, kāda māmiņa, iespējams, ilgstoši ir apmeklējusi dūlu un rūpīgi gatavojusies lielajai dienai, kāds pāris varbūt ilgstošā ceļā ir atraduši veidu, kā būt kopā Lielajā dienā, kāda māmiņa kā būtiskāko spēku, lai dzemdības izturētu, varbūt ir iztēlojusies tieši atbalsta personas klātbūtni… scenāriji, plāni, ieceres, lai kādi tie katrai būtu bijuši… sabrūk. Tas nes vilšanos. Tas nes satraukumu, un liek krasi mainīt plānus un pārstrukturēt savas domas, plānus, rīcību.
Ko darīt? Domājot loģiski, mums ir divi varianti:
- krist panikā, ieslīgt bezcerībā un nolemtībā, padoties un gaidīt savu stundu,
- lai arī cik laika līdz Lielajai dienai tev ir, izmantot to lietderīgi – izplānot jaunu plānu, pārkārtot savas domas un sagatavoties variantam dzemdēt vienai bez atbalsta personas.
Kuru Tu izvēlies? Ja izvēlies pirmo variantu un šo lasi – lūdzu, steidzami atrodi atbalsta personu, ar kuru izrunāt esošo situāciju – piemēram, tu vari sameklēt dūlu un attālināti (pa telefonu, pa videozvanu) izrunāt savas sajūtas, un es patiesi ticu, ka saņemsi stiprinājumu, iespējamos variantus, lai tomēr pievērstos plānam Nr. 2. (Vari zvanīt arī man – 26373122!). Atceries, lai cik bezcerīga tev nešķiet situācija, varianti un iespējas ir.
O! Tu jau esi izvēlējusies plānu Nr. 2! Apsveicu! Tas nozīmē, ka pirmo šoka momentu esi pārdzīvojusi un esi gatava pievērsties situācijas risināšanai!
Kādi tad ir tie varianti, kā situāciju risināt? Šeit uzskaitīšu tikai dažus iespējamos!
Tu spēj pieņemt, ka "maratons" būs jāskrien vienai, bez aplausiem un uzmundrinājuma vārdiem, vai ūdens glāzes saņemšanas. Kāpēc "maratons"? Tā nereti salīdzina dzemdību procesu – cik daudz spēka, pacietības, izturības un ticības saviem spēkiem nepieciešams! Jā, protams, maratonu noskriet ir vieglāk, ja no malas savējie vai pat sveši līdzjutēji tevi iedrošina, paslavē un uzmundrina. Tas piedod spēku izturēt tālāk. Šai gadījumā, tu esi gatava noskriet maratonu viena, turoties pie saviem iekšējiem resursiem, spēka un pārliecības par sevi. Tu to vari! Tu spēj pieņemt, ka pat tad, ja ir līdzjutēji, tu atceries: kam ir jānoskrien maratons? Tev! Tas ir tavs darbs! Varbūt pat vari izmantot situāciju, ka esi viena, sev par labu – tu vari negaidīt atbalstu no citiem, bet krietni vairāk paļauties uz sevi! Ne tā? Vai vari to iztēloties, ka skrien nevis pūlī, gaidot uzslavas, bet gan skrien maratonu pa saulainu meža taku, koncentrējoties tikai uz sevi, paļaujoties uz sevi, "ieejot sevī"!? Māmiņ, tikai un vienīgi tevī ir spēks, lai piedzemdētu bērniņu! Notici tam!
Ja iepriekš biji izplānojusi, ka tiklīdz sāksies dzemdības, ar partneri steigšus steigsies uz slimnīcu, varbūt tomēr vari apdomāt pēc iespējas ilgāk pabūt kopā, pabūt mājās. Protams, izvērtē visus drošības apstākļus un neesi pārgalvīga! Varbūt jau tagad savā telefonā vari sagatavot noskatītās dzemdību nodaļas telefona numuru un, dzemdībām sākoties, sazināties ar dežurējošo vecmāti, lai pakonsultētos, kurā brīdi tā rekomendē doties uz stacionāru.
Ja iepriekš biji nolīgusi dūlu uz dzemdībām, varbūt tāpat vari izmantot viņas atbalstu, vēl esot mājās un pavadot ceļā līdz slimnīcas durvīm! Tas būs iedrošinošāk gan tev, gan tavam partnerim (arī viņam nebūs emocionāli viegli atstāt tevi pie slimnīcas durvīm, arī viņam nepieciešams emocionāls atbalsts)!
Kad esi palātā vai dzemdību zālē, un sajūties nedroši vai gribās ar kādu izrunāties, izmanto mūsdienu tehnoloģijas un sazvanies videozvanā ar savu atbalsta personu – partneri, dūlu, māsu, mammu utt. Šādi tu varēsi vismaz kādam izstāstīt, kā tev klājas, kā tu jūties. Pat attālināti dūla, tevi redzot, varēs ieteikt kādas pozas, lai izmēģini, kā atslābināties, vai vienkārši ar mierīgu balsi palīdzēs tev pašai nomierināties!
Ja tomēr gribi, lai vismaz kāds ir ar tevi, varbūt vari pēdējā brīdī nolīgt līgumvecmāti! Aprunājies ar savu partneri par šādu variantu, apspriediet, vai varat to finansiāli atļauties, kā arī steidz meklēt, vai vari atrast šādu vecmāti, kura ir brīva uz taviem datumiem! Nesatraucies! Varbūt tas nozīmēs pat mainīt iecerēto slimnīcu! Varianti ir! Tik meklē tos! Neiesprūsti jau iedomātajā variantā! Meklē jaunus!
Hmmm…biji nolēmusi kā atbalsta komandu gan partneri, gan dūlu un tik ļoti uz tiem paļaujies, ka nu nekādi nespēj iedomāties dzemdēt slimnīcā viena? Šī doma vien tevi sastindzina un liek elpai aizcirsties? Tad varbūt esi gatava apdomāt dzemdēt mājās? Arī tas ir variants! Ja viss ir kārtībā, ja atbilsti visām prasībām, lai dzemdētu mājās, ja vari atrast mājdzemdību vecmāti, kura ir ar mieru būt klāt plānotās mājdzemdībās, tad varbūt tieši tas ir priekš tevis? Sajūti, kā aizskar tevi šie vārdi? Pieņemt lēmumu dzemdēt mājās tu nevari "galvā", bet gan tikai sajūtās! Uzdrīksties!
Dzemdēt vienai? Vai saklausāt pretrunu šajos divos vārdos? Māmiņ, tu neesi viena. Lai kur tu būtu, lai ar ko tu būtu, lai kad tas notiktu, tu neesi viena. Tavs bērniņš ir ar tevi. Tu esi ar viņu. Arī viņam ir bail. Arī viņš jūt satraukumu. Jūs esat komanda viens otram.
No sirds novēlu, lai tavās dzemdībās, kad esi nosacīti "viena", tavs lielākais oksitocīna – mīlestības hormona, kurš atbild, lai kontrakcijas nāktu, avots, būtu tavs dzimstošais bērniņš! Apzinies šo mirkli! Tas pieder tev un tavam bērniņam!
Atlaid bailes. Tas šai visā nodara vislielāko postu! Bailes aizvieto ar ļaušanos, pieņemšanu, mīlestības pilnām domām un pacietību! Ieraugi it visā, par ko vari pateikties, ne gausties, un tev paliks krietni vieglāk. Lai kur tu dzemdētu, lai ar ko tu dzemdētu, paņem sev līdzi šos 4 atslēgvārdus:
- elpo;
- atslābinies;
- ļaujies;
- pieņem."