USG mērījumi grūtniecībā: novirzes no normas var neliecināt par mazuļa attīstības aizturi

Topošajām māmiņām valsts apmaksā trīs plānveida ultrasonogrāfijas (USG). Pirmā no tām tiek veikta jau agrīnā grūtniecības stadijā – aptuveni no ceturtās līdz sestajai grūtniecības nedēļai. Tās laikā tiek noskaidrots, vai tiešām ir iestājusies grūtniecība, cik augļi redzami un vai bērniņam pukst sirds. Tāpat tiek noskaidroti arī bērna parametri, pēc kuriem var noteikt aptuveno dzimšanas datumu.

Pēcāk seko pirmā trimestra un otrā trimestra diagnostika. Pirmā trimestra USG izmeklējuma laikā, kas notiek no 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai, tiek noteiktas vai izslēgtas lielās anomālijas, piemēram, galvaskausa un ķermeņa stumbra anomālijas, kā arī nopietni vēdera priekšējās sienas un ekstremitāšu defekti. Tāpat pirmajā trimestrī ar USG palīdzību tiek aprēķināts arī hromosomālais risks. Taču galvenais mērķis šajā USG izmeklējumā ir veikt skausta krokas mērījumu, kas parāda ģenētisku defektu risku auglim.

Pirmā trimestra ultrasonogrāfijas laikā tiek veikti arī citi mērījumi, piemēram, deguna kaula. Tāpat tiek mērīta arī plūsma caur vienu no vārstuļiem sirdī un augļa asinsvadā, kā arī var izvērtēt preeklampsijas un augļa augšanas aiztures riskus.

Savukārt otrā trimestra diagnostikas laikā, kas tiek veikta aptuveni no 18. līdz 21. grūtniecības nedēļai, ar ultrasonogrāfijas palīdzību pārliecinās, vai nav kādas anomālijas.

Taču, ja ir vajadzība, sievietei ir jāveic papildu ultrasonogrāfiskie izmeklējumi. Profesore Vedmedovska skaidro, ka tas būtu jādara tad, ja rodas aizdomas, ka auglis neaug atbilstoši grūtniecības laikam, kas tika precizēts pirmajā trimestrī, vai pirmā trimestra aprēķini liecina par paaugstinātu PE risku un/vai augļa augšanas aiztures riskiem. Tāpat papildu USG izmeklējumi būtu jāveic tad, ja ārsts topošajai māmiņai kādu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar augļa anomāliju, rekomendē sērijveida ultrasonogrāfijas ar noteiktiem intervāliem.

Taču arī USG mērījumos ir iespējamas neprecizitātes. "Ultrasonogrāfija ir metode, kas atkarīga no operatora un aparatūras," skaidro Vedmedovska. "Jo lielāks ir grūtniecības laiks, jo lielāka kļūda iespējama." Daktere atklāj, ka vizualizāciju vēlākā grūtniecības stadijā var ierobežot papildu ēnas, ko rada, piemēram, bērna kauli, placenta, tauki utt. "Pēdējā laikā pieaug adipozo (red. – ar lieko svaru) grūtnieču skaits. Šajos gadījumos vizualizācija izteikti samazinās," piebilst speciāliste.

Kāda satraukta portāla "Cālis" foruma lietotāja raksta: "Esmu mazliet satraukusies, šobrīd rit 30. grūtniecības nedēļa, pēdējā USG viss labi atbilst laikam, vienīgi augšstilba garums atbilst 27,7 grūtniecības nedēļām un roku garums 28,5 nedēļām."

Arī citas māmiņas ir piedzīvojušas situāciju, ka viņu mazuļa ekstremitāšu garums vai citi mērījumi neatbilst normai. Kāda sieviete portāla "Cālis" forumā raksta, ka viņas mazuļa garo kaulu izmēri 25. grūtniecības nedēļā neatbilda normai. Ultrasonogrāfijas speciāliste topošajai māmiņai lika ierasties uz vizīti pēc divām nedēļām. Jau nākamajā reizē speciāliste novēroja, ka daži kauli aug lēnāk nekā citi, taču paskaidroja, ka par to nevajadzētu satraukties.

Savukārt kāda cita māmiņa atklāj, ka, neskatoties uz to, ka sākotnēji gaidāmā mazuļa ķermeņa daļas attīstījās katra savā tempā, pēc aptuveni mēneša viss bija normalizējies. "Man ar pirmo bērniņu tā bija, ka, mērot dažādas ķermeņa daļas, uzrādīja dažādas nedēļas. Nosūtīja uz dopleru, tur viss bija kārtībā. Un, pēc mēneša taisot USG, jau bija praktiski izlīdzinājušās tās nedēļas. Piedzima vesels bērniņš ar labu svaru," viņa stāsta.

Vedmedovska skaidro, ka ir Ministru kabineta apstiprinātie protokoli USG diagnostikā, kas nosaka nepieciešamo izmeklējumu minimumu. Katram trimestrim ir savs protokols un prasības. Taču ne vienmēr novirzes no normas liecina par attīstības aizturi vai citām problēmām. "Katram ir savs ģenētiski determinēts augums, ekstremitāšu un galvas izmērs. Piemēram, kādam augums ir 175 centimetri, kādam 163 centimetri, atšķiras arī cepures izmērs, bet cilvēki tā dēļ sevi neuzskata par slimiem. Līdzīgi ir auglīšiem – nelielas deviācijas (red. – novirzes) no normas ar progresīvu augšanu nenorāda uz patoloģiju," atklāj speciāliste.

Kaut saskaņā ar ultrasonogrāfijas standartiem speciālistiem nav indikāciju mērīt visus ekstremitāšu segmentus, aizdomu gadījumā ultrasonogrāfijas speciālists vienmēr izvērtē situāciju, paplašina izmeklējumu un nepieciešamības gadījumā rekomendē atkārtotu ultrasonogrāfiju. Piemēram, ja tiek konstatēta vienpusēja ekstremitāšu saīsināšanās vai asimetriska augšana, ultrasonogrāfijas eksperti kopā ar ģenētikas speciālistiem veic papildu izmeklējumus, lai izslēgtu vai apstiprinātu novirzi, cenšas izslēgt skeleta sistēmas anomālijas un sindromus, kas varētu izpausties ar minētajām atradnēm.

Ir vairāki iemesli, kāpēc mazuļa attīstība mātes vēderā var būt aizkavējusies. Piemēram, grūtniecības laikā auglis nesaņem pietiekami daudz uzturvielu un/vai skābekļa, lai sasniegtu nepieciešamos izmērus noteiktā grūtniecības nedēļā. Daktere Vedmedovska skaidro, ka tam par iemeslu varētu būt mātes vielu atkarība (smēķēšana, alkohola, narkotiku lietošana), paaugstināts vai samazināts ķermeņa svars, hroniskas saslimšanas, augļa hromosomālas anomālijas u. c. Arī mātes vecums ir viens no riska faktoriem, kas var izraisīt augļa augšanas aizturi. Vairāk par grūtniecību pēc 35 – tās riskiem un ieguvumiem – lasi šajā rakstā.