Ceļvedis vecākiem: kā izdzīvot ar bērndārzniekiem mājas apstākļos

Padomus vietnē "Uzvediba.lv" sagatavojuši tās eksperti, kuri pēc padomu izlasīšanas aicina atstāt komentāru arī viņu "Facebook" lapā diskusijas veicināšanai. Citus rakstus par uzvedības izaicinājumiem bērniem un pieaugušajiem vari lasīt "Uzvediba.lv" blogā, kuru veido tā spēļu izstrādātāja Līga Bērziņa un psiholoģe Zane Kronberga.

Kā norāda "Uzvediba.lv" speciālisti, būs vairākas vecāku grupas, kurām šī piespiedu karantīna nenosakāmā ilgumā būs īpaši grūtas. "Viena no tām – bērni, kuriem uzvedības problēmas ir tieši mājās, bet bērnudārzā vai skolā ar viss ir kārtībā. Ko darīt, kas varētu palīdzēt vecākiem, kuri ir noguruši jau no piektdienas, sestdienas un svētdienas, bet tagad priekšā vesels mēnesis?" vēstīts bloga ierakstā.

"Uzvediba.lv" speciālisti gan brīdina, ka izlasītais vecākos pirmajā mirklī var radīt vēl lielāku nogurumu, jo lielai daļai vecāku ar ģimenes dzīvi parasti saistās spontanitāte, brīvība, elastīgums. Taču der atcerēties, ka ir bērni (un arī pieaugušie), kuriem nepieciešama stingra struktūra un paredzamība. Tāpēc, cenšoties izprast, ko pirmsskolas izglītības iestādes dara citādāk, nekā ģimenes, lūk, ieteikumi, kas var palīdzēt atvieglot mājas dzīvi ārkārtējās situācijas laikā, kad bērniem jāpaliek mājās, bet vecākiem jāpilda savi darba pienākumi.

"Jā, diena ir jāplāno. Pārdomājiet, kādas aktivitātes jūs veiksiet, kas šīm aktivitātēm ir nepieciešams. Piemēram, ja jums ir ideja dot bērnam krāsot ar ūdenskrāsām, otiņas, trauciņu, papīru ir svarīgi sameklēt iepriekš. Jo, ja sāksiet visu nepieciešamo meklēt, kad bērns beidzot ir piesēdies pie galda, viņš, visticamāk, pēc pusotras minūtes pie galda vairs nebūs (tas arī varētu būt daudz). Ja viņu mēģināsiet nosēdināt pie galda, ķerot rokā, viņš to var uztvert kā jauku pakaļdzīšanās spēli.

Lai saplānotu dienu, sarakstiet aktivitātes kalendārā vai uz ideju lapas. Jo, kad bērns ir satraucies, kliedz, nekādas radošās idejas īsti prātā nenāks. Vienīgi ekrāna laiks, jo tas noteikti viņu nomierinās, bet viņš ātri sapratīs, kas jādara, lai vēl vairāk tiktu ekrānos…

Jā, jums vajadzēs daudzas idejas, lai noturētu bērna uzmanību, dažādas nodarbes, jo bērni (un arī pieaugušie) atpūšas, mainot aktivitātes. Ja jums ir bijusi iespēja vērot pedagogu darbu, viņi plāno dinamiskās un mierīgās aktivitātes. Šo ritmu ir īpaši svarīgi ievērot, ja jums mājās ir vairāki bērni – tā ir burvju nūjiņa, kas palīdz iesaistīt visus – gan aktīvos, gan mierīgos.

Kopīgi sarakstiet, kas bērniem īpaši patīk. Meklējiet resursus internetā, bet atceraties, ka ideju meklēšana ir lielisks veids, kā izvairīties no darīšanas. Tāpēc… īpaši neaizraujaties. Makaronu bēršana, sāls mīkla, rēbusi, izkrāsošana, "Lego" utt. Jo vairāk jūs tās piemeklēsiet, jo labāk saplānosiet, jo ilgāk bērns būs fokusēts un, iespējams, jums būs pat laiks kādām savām lietām.

Mierīgai dienas struktūrai nepieciešams plāns, kuru saprot pats bērns un pulkstenis ar ciparnīcu. Jā, bērniem ar uzvedības izaicinājumiem ir svarīgi sekot līdzi tam, kas notiks, kā notiks, pēc kā notiks, kādā secībā. Jūs šos bērnus varat identificēt pēc jautājumiem "Ko mēs šodien darīsim? Kas būs tālāk? Kas būs pēc tam? Ko ēdīsim vakariņās?". Viņiem īpaši svarīgi ir svarīgi izveidot plānu ar pulksteņiem. Bet vienlaikus esiet elastīgi – ja viss pārbīdās par 20 minūtēm, tad runājiet par to. Galvenais, lai diena ir paredzama, pārskatāma un kontrolējama.

Ikvienā labā pirmsskolā ir daudz un dažādi rituāli, sākot ar to, kā bērni sēž rīta aplītī, kā viņi sāk maltītes, kā pasaka paldies par tām, nokopj savu darbavietu, kā atvadās no audzinātājām. Rituāli signalizē, ka dzīvē viss ir kārtībā. Viens labs rituāls, kas noderēs šajā neparastajā režīmā, ir ikrīta un ikvakara sapulces. No rīta sāciet dienu ar plānošanu, sarakstiet uz sienas, ko darīsiet, cikos, kā un kāpēc. Bērni jutīsies līdzvērtīgi, ja ļausiet arī viņiem iesaistīties plānošanā. Jums vēl nav rituālu? nekad nav par vēlu sākt!

Kad veidojiet savu sapulcīti, vienojaties par noteikumiem. Tiem ir jābūt. Vienojaties par to, kas notiks, ja noteikumi tiks pārkāpti. Par šo noteikti taps atsevišķs ieraksts.

Nav reāli ekrāna laiku aizliegt. Dažām superģimenēm tas izdodas, bet tās, visticamāk, nelasa "Uzvediba.lv" blogu, raksta savus blogus un pareizi dara, ka dalās pieredzē, kā viņiem tas izdodas. Mēs vēl visi esam ceļā uz to, un laiku pa laikam parasta ģimene tomēr bērniem izsniedz ekrānus. Turklāt pamatoti – tas varētu būt laiks, kad jūs varētu apdarīt savas lietas. Ekrāniem nav nekāda vaina saprātīgos daudzumos. Svarīgi ir, ko tur rāda – kādas filmas jūsu bērni skatās, kādas spēles spēle. Ir bezgalīgi daudz dažādas izglītojošas vietnes, kur bērni var mācīties par dabu, apgūt matemātiku, valodas utt. Bērns būs gudrāks un jūsu vainas apziņa – mazāka.

Ja jūs pavērosiet pedagogus, kam padodas strādāt ar bērniem ar sarežģītu uzvedību, tad pamanīsiet, ka viņi īpašu uzmanību pievērš kontakta izveidošanai ar bērnu. Ja jūs nebūsiet kontaktā, diena būs, maigi sakot, briesmīga. Kontakta veidošana sākas, saprotot, cik daudz laika nepieciešams bērnam, lai viņš jūs saprastu – ir bērni, kuriem ir nepieciešams daudz laika, lai saprastu, ko no viņa grib, un viņiem patiešām palīdzēs vizuāls kalendārs. Ir bērniem, kuriem ir nepieciešams temps. Kontaktā mēs esam ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir patīkami, tāpēc ieplānojiet laiku kopīgam priekam un jautrībai. Pētījumi rāda, ka mēs labāk domājam par cilvēkiem, ar kuriem kopā smejamies. Tāpēc mums jāsmejas kopā ar saviem bērniem.

Maltītes trīsreiz dienā – tas ir nopietns pārbaudījums pat ģimenēm bez bērniem. Ļaujiet sev pagatavot arī vienkāršus ēdienus, kas visiem garšo, makaronus ar sieru un makaronus ar gaļu, piemēram. Vajag vitamīnus? Lai bērni grauž veselu kāpostgalvu! To viņi noēdīs ātrāk un vieglāk nekā salātus. Iesaistiet bērnus ēst gatavošanā. Ļaujiet mizot kartupeli – tas būs ilgi, šausmīgi un ķēpīgi, bet bērns būs nodarbināts un kluss. Labāk ir, ka jūs kopā darbojaties, radoši un tad kopā gatavojiet ēst, nekā mēģināšana paralēli bērnu ar kaut ko nodarbināt, lai jūs varētu pagatavot maltīti. Tas parasti noslēdzas ar to, ka vecāki par sevi nedomā neko labu.

Jums ir tiesības būt nervoziem, nogurušiem, bet pasargājiet savus bērnus. Viņi ātri atspoguļos jūs, un jūs būsiet vēl nogurušāki un nervozāki. Starp citu, tas nenozīmē savas emocijas slēpt – tas nozīmē runāt ar bērnu, kas tevi uztrauc (bērnam piemērotā līmenī), jo biedējošas nav grūtības, biedējoša ir neziņa, un bērniem var šķist, ka jūs slēpjat kādu lielu noslēpumu. Runājiet ar bērnu, un jūs kopā iziesiet cauri šīm grūtībām, un viņš gūs pieredzi, ka grūtības ir pārvaramas. Soli pa solim.

Neaizmirstiet par pastaigām! Uz parku, uz mežu, neaizmirstiet par dažādām āra aktivitātēm. Kamēr esat ārā, izvēdiniet iekštelpas. Svaigs gaiss palīdzēs smadzenēm, un jūs varēsiet veikt dažus zvanus, kas saistīti ar darbu. Bērni bērnudārzā dodas ārā divreiz, ja iespējams, un, ja bērns vakarā ir nervozs, ir vērts pavaicāt, vai viņi ir vesti ārā. Tas, ka audzinātājas ved ārā arī lietus laikā, ir visu interesēs – imunitāte stiprinās, bērni pierod pie grūtībām un dažādiem apstākļiem un ir mierīgāki.

Ja jums attiecībās ar bērnu iet kā kalniem ir sarežģīta dinamika, "Mācīties. Draudzēties. Spēlēties" spēle un "Sarunu aplis" varētu palīdzēt. Mazuļiem ir vērts sākt ar nomierināšanās stratēģiju apguvi. Ja bērns spēs savaldīt savus impulsus, spēs nomierināties, sadarbība veidosies veiksmīgāka. Nomierināšanās prasmju apguvei ir vērts atvēlēt atsevišķu laiku, bet mēģiniet iekļaut arī mācīšanos kopējās nodarbībās. Pievērsiet uzmanību, kā bērns nomierinās, kas viņu satrauc, kopīgi meklējiet tieši viņam piemērotas nomierināšanās stratēģijas. Pievērsiet uzmanību, kas tieši jūs satrauc, kas jums palīdz nomierināties. Reizēm vienkārši pietiek atzīt savas emocijas – nogurumu, frustrāciju, vilšanos, lai viss izskatītos vienkāršāk. Neļaujieties spekulācijām, ka karā bija grūtāk. Šī ir jūsu cīņa, jūsu grūtības, un tās ir reālas.

Patiešām – jums nav jākļūst par pedagogiem. Jūs esat vecāki, jums nav jābūt supervecākiem. Katru dienu, kad beidzot bērni ir nolikti gulēt, ir vērts nosvinēt šo brīdi. Pat tad, ka pārgurums ir tik liels, ka nav spēka zobus izmazgāt. Pasakiet ko labu viens otram un pasakiet ko labu paši sev!"