Pedagogs: skolēni no mācībām attālināti būs tikai ieguvēji

Daudzi vecāki, uzzinot, ka atvases mācīsies tālmācībā, turklāt pašiem būs vienlaikus jāstrādā no mājām, bija sašutuši, tomēr der atcerēties, ka Latvijā ir skolēni, kas mācās tālmācībā jau daudzus gadus. Pētījums par izglītības pieejamību Latvijā (Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss, kas tapis sadarbībā ar SKDS) apliecina, ka 35 procenti respondentu tālmācības pieejamību vērtē kā ļoti labu un labu, turklāt rādītāji ir salīdzinoši augsti, arī raugoties reģionu griezumā: 40 procenti – Rīgā, 36 procenti – Vidzemē, 38 procenti – Kurzemē, 31 procents – Zemgalē un 25 procenti Latgalē.

Tālāk lasi Tālmācības vidusskolas pedagoga viedokli par to, kā, viņaprāt, ārkārtējā situācija valstī izmainīs izglītības nozari un skolēni var iegūt, mācoties attālināti.

“Ārkārtas situācija ļaus uz šo mācību formu palūkoties no cita aspekta, ļaujot saprast, ka tās mērķauditorija ir daudz plašāka, pretēji uzskatiem, ka tālmācība domāta tikai tiem, kas nespēj socializēties un iekļauties parastajā klasē. Mācīties attālināti nozīmē aktīvi darboties īpaši pielāgotā e-vidē dažāda veida nodarbībās: vebināros, testos u.c. Skolēni, kas ārkārtas situācijas ietekmē daļu mācību gada būs pavadījuši attālinātās mācībās, neko nebūs zaudējuši – tieši pretēji. Skolēni šāda veidā pilnveidos arī dažādas papildus prasmes jeb "soft skills" – laika plānošanu, disciplīnu, informācijas meklēšanu un analizēšanu u.tml.

Dzīve ārkārtas situācijas laikā neapstājas, un mācības arī nē. Mūsu valstī nākotnē būs vēl vairākas situācijas, kuru laikā radīsies jautājums – kā mācīties tālāk? Spilgts piemērs ir administratīvi teritoriālā reforma – arī tā ietekmēs skolas apmeklēšanu daudzās ģimenēs visā Latvijā. Domāju, ka šī brīža krīze un piespiedu mācības attālināti ir lieliska iespēja pārliecināties un pārbaudīt, varbūt tālmācība būtu laba alternatīva attālinātajām, mazajām reģionu skolām, kuras reformas rezultātā var tikt nošķirtas vēl vairāk.

Lai gan šobrīd valstī tika konstatēts, ka aptuveni 5 000 skolēnu nav iespējas mācīties attālināti, jo trūkst tehnisko līdzekļu, tomēr pastāv iespēja, ka šāda jautājuma atrisināšana izmaksātu lētāk, nekā mazu skolu lielo ēku uzturēšana. Izglītības jomā Latvijā ir nepieciešams restarts, to apliecina arī dažādi pētījumi. Piemēram, pētījumā par izglītības kvalitāti Latvijā, secināts, ka tikai 24 procenti respondentu pašreizējo izglītības kvalitāti vērtē kā augstu. Mazāk kā ceturtā daļa. Tas nav daudz, jābūt vairāk nekā 50 procentiem, lai teiktu, ka viss ir kārtībā. Izmaiņas skolu tīklā tikai sekmēs sabiedrības neapmierinātību ar izglītības kvalitāti.

Jāpiezīmē, ka, vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, mēs neesam tik kritiski – 35 procenti respondentu norādījuši, ka izglītības kvalitātes līmenis ir aptuveni tāds pats kā citviet Eiropā, 16 procenti uzskata, ka tas ir labāks, bet 33 procenti, ka sliktāks. Šeit gan rodas jautājums, cik daudzi no respondentiem paļaujas uz reālu pieredzi, bet cik – uz pieņēmumiem.

Gan atsevišķajā Latvijas vērtējumā, gan salīdzinājumā ar citām valstīm, tomēr nav absolūta vairākuma, kas būtu pārliecināts par izglītības kvalitāti, tāpēc ir jāturpina darbs pie sistēmas restarta un esošā krīze jāizmanto kā iespēja!”

Kopumā Čerkovskis aicina skolēnus, skolotājus un vecākus nebaidīties no tālmācības. Viņš uzsver, ka Latvijā un pasaulē ir daudz profesionāļu, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši apmeklēt skolu. Piemēram, sportisti, kuru ikdiena ir piepildīta ar mēģinājumiem un sacensībām dažādās pasaules valstīs. Mūziķi, kuriem liela daļa laika paiet mēģinājumos un koncertos, kā arī cilvēki, kuri darba vai citu iemeslu dēļ nevar pusi dienas pavadīt skolas solā. “Šie cilvēki ir pierādījums tam, ka mācīties (labi mācīties) iespējams jebkādos apstākļos un situācijās,” viņš piebilst.