Apgrūtināta ikdiena un skolioze. Kas vecākiem jāzina par dažādu kāju garumu bērniem  (1)

Pastāv divu veidu kāju garuma atšķirība jeb anisomēlija: anatomiska vai funkcionāla. Anatomiska kāju garuma atšķirība veidojas strukturāla augšstilba vai apakšstilba kaulu saīsinājuma dēļ, un to var pamanīt jau uzreiz pēc dzimšanas vai arī brīdī, kad bērns sāk rāpot un staigāt.

Tā var būt gan iedzimta, gan saistīta ar kaulu attīstības novirzi vai kaula neesamību, gan iegūta, piemēram, traumējot kaulu augšanas zonas, lūzuma, deģeneratīvo saslimšanu vai kaula infekcijas rezultātā. Arī neārstēta gūžu displāzija un juvenīlais artrīts apakšējās ekstremitātēs var novest pie anatomiskas kāju garuma atšķirības, skaidro fizioterapeite.

Savukārt funkcionāla kāju garuma atšķirība veidojas, ja notiek asimetriskas izmaiņas mīkstajos audos vai locītavu kustību mehānikā. Piemēram, locītavu kontraktūra (neatgriezeniskās kustību izmaiņas locītavā), statiska vai dinamiska locītavas mehāniskās ass novirze, muskuļu vājums vai saīsinājums.

Pie anatomiskas kāju garuma atšķirības primāri ir jādiagnosticē un jākompensē apakšējo ekstremitāšu nevienlīdzība, lai novērstu iespējamās komplikācijas. Jāņem vērā arī tas, ka kompensācijas mehānismi visticamāk būs nepieciešami visa mūža garumā. Savukārt pie funkcionālas asimetrijas svarīgi diagnosticēt cēloni un, strādājot kopā ar fizioterapeitu, ir iespējams to pilnībā izlabot.

Ja kāju garuma atšķirība ir neliela, tā var neietekmēt bērna dzīvi un turpmāko attīstību. Turpretī ievērojama atšķirība var radīt apgrūtinājumu ikdienas aktivitātēs, īpaši skriešanā un rotaļās. "Pēdu asimetriskas noslodzes rezultātā mainās līdzsvara izjūta, parādās nestabilitāte, bērns biežāk klūp un krīt," skaidro speciāliste.

Tāpat gaitas kompensācijas mehānismu dēļ var parādīties arī muskuļu un saišu pārslodze vienā pusē, kā arī, ja svara sadalījums uz pēdā ir asimetrisks ilgstoši, visas augstāk stāvošās struktūras tiecas uz viduslīniju un pielāgojas tās asimetrijai. No tā var veidoties nobīdes mugurkaulā – skolioze.

Fizioterapeite atklāj, ka daudz informācijas var sniegt arī bērna gaita un apavi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš asimetriski nonēsātiem apaviem. Tāpat, ja bērnam ir atšķirīgs apakšstilbu vai augšstilbu garums, gaitas laikā viņš var kompensēt ekstremitāšu garuma neatbilstību, saliecot vienu ceļgalu vai liekot uz pirkstgaliem vienu kāju.

"Ir ļoti svarīgi rūpīgi novērot savu bērnu, īpaši augšanas periodos (meitenēm 11-15 gadi, zēniem 12-16 gadi, vai kad augums palielinās vairāk par sešiem centimetriem gadā), kad asimetrijas progresija ir vislielākā, un nenovilcināt vizīti pie speciālista," piekodina Kirika.

Pacientiem ar nelielām ekstremitāšu garuma atšķirībām un bez deformācijām parasti tiek nozīmēta konservatīva ārstēšana, kas sevī iekļauj novērošanu, zolītes nēsāšanu un fizioterapiju. Ja bērna skeleta kauli vēl nav sasnieguši briedumu un bērns turpina augt, tad būtu nepieciešams atrādīties speciālistam reizi pusgadā, lai noteiktu, vai neatbilstība palielinās vai paliek nemainīga. "Visticamāk, arī izmeklējumi (rentgens vai CT) būs jāatkārto regulāri," piebilsts speciāliste. Tāpat tiek ieteiktas arī regulāras fizioterapijas nodarbības, kas palīdz uzlabot aktīvo stabilitāti iegurnī un plecu joslā, mugurkaula un krūškurvja mobilitāti un veicināt apzināto stājas noturēšanu un paškorekciju.

Savukārt, ja kāju garuma atšķirība ir liela, korekciju jāveic ķirurģiskā ceļā. Ir trīs operāciju veidi: palēnina vai aptur garākās ekstremitātes augšanu, saīsina garāko ekstremitāti vai pagarina īsāko ekstremitāti. Taču fizioterapeite skaidro, ka arī pēc operatīvas iejaukšanās, lai bērns spētu ātrāk un kvalitatīvāk iesaistīt kājas ikdienas aktivitātēs, būs nepieciešams rehabilitācijas kurss ar regulārām fizioterapijas nodarbībām. Tās palīdzēs veicināt stabilitāti apakšējo ekstremitāšu locītavās un iegurnī, uzlabot muskuļu spēku un garumu, kā arī apmācīt un uzsākt pakāpenisku operētās kājas slogošanu.

Asimetrijas lielums un pielietotās terapijas: