Verbālais uzbrucējs vai izvairīgais: personības tipi, kas konfliktus padara neciešamus

Kaut konflikti daudziem asociējas ar negatīvām emocijām, patiesībā tie palīdz atrisināt domstarpības, atklāt savas sajūtas un arī iepazīt vienam otru. Taču mēs visi esam dažādi. Ir cilvēki, kas nesaskaņu brīdī bez problēmām spēj savaldīt emocijas un mierīgi tikt cauri konflikta situācijām, bet ir tādi, kas metas sevi aizstāvēt, notikušajā vaino otru, vai, gluži otrādi, mīļā miera labad ir gatavi visu vainu uzņemties uz saviem pleciem, pat pirms kopīgi esat atklājuši problēmas sakni.

Ja šis izklausās pazīstami, zemāk vari iepazīties ar portālā "Fatherly" publicētajiem personību tipiem, kas konflikta situācijas padara vēl grūtākas, kā arī izlasīt ģimenes un attiecību terapeita Frana Valfiša ieteikumus, kā strīda laikā iemācīties sadarboties ar kādu, kurš acīmredzami visiem spēkiem no konflikta cenšas izvairīties vai kā galveno mērķi ir uzstādījis strīdā uzvarēt.

Iespējams, tavs partneris ir akmens cilvēks, verbālais uzbrucējs, izvairīgais, pasīvi pakļāvīgais vai situācijas labotājs. Tāpat, iespējams, kāds no šiem personības tipiem atbilst tavai rīcībai pirms strīda vai tā laikā.

Šim cilvēkam konflikta laikā ir tieksme noslēgties sevī, atteikties no jebkāda kompromisa un dažkārt pat neturpināt tālāku komunikāciju par konkrēto tēmu. "Psiholoģiski brīdī, kad cilvēks šādi uzvedas, viņš visiem spēkiem cenšas pasargāt pats sevi – savu ego un emocijas," skaidro ģimenes un attiecību terapeits.

Visefektīvākais veids, kā konflikta brīdī cilvēkiem, kas parasti noslēdzas sevī, ļaut atvērties un panākt sadarbību, ir būt empātiskam un parādīt, ka tu saproti, kā viņš jūtas. "Paziņo skaļi, ka tu saproti – partneris jūtas sašutis, un viņam ir nepieciešams brīdis pārdomām," iesaka terapeits.

Neļauj pie mazākās provokācijas partnerim noslēgties un neturpināt komunikāciju, tā vietā iedrošini viņu atklāt savas sajūtas, kas arī tev palīdzēs saprast tālāko rīcību.

Strīda laikā šis cilvēks mēdz novelt visu vainu uz otru. Bieži vien viņš kritizē partnera rīcību un uzskata viņu par vainīgo pie konkrētās situācijas. Valfišs skaidro, ka arī šī ir viena no pašaizsardzības metodēm, tikai šoreiz cilvēks kā galveno ieroci izmanto vainas novelšanu uz citu un cenšas sevi atbrīvot no jebkāda veida atbildības par notikušo. "Viņi nespēj uzņemties atbildību, jo ego ir pārāk trausls un viegli ievainojams," terapeites skaidro.

Viens no veidiem, kā strīda laikā vari efektīvi nomierināt partneri, kas kļuvis par verbālo uzbrucēju, ir palūdzot, lai viņš paskaidro, kura rīcība viņu apbēdinājusi. Taču tajā pašā laikā atgādini, ka nevēlies, lai tev šādi uzbrūk.

Savukārt, ja zini, ka konflikta situācijās mēdz verbāli uzbrukt sarunu biedram, centies izvairīties no vārda "tu" un pēc iespējas vairāk izmantot vārdu "es". Tā vietā, lai koncentrētos uz partnera rīcību, mēģini pievērst uzmanību tam, kā viņš licis tev justies.

Šī personības tipa cilvēki centīsies darīt visu, kas viņu spēkos, lai pēc iespējas ilgāk izvairītos no konflikta. Viņi var, sākoties strīdam, negaidīti mainīt sarunas tēmu vai nemitīgi ierosināt to atlikt uz vēlāku. Ja arī, viņiem negaidot, konflikts ir sācies, viņi var nemitīgi novērst savu uzmanību no notiekošās sarunas, lai nevajadzētu izprast problēmas sakni.

Tāpat šie cilvēki strīda laikā nereti tā vietā, lai klausītos partnera sacītajā, mēdz pārdomāt, ko viņi vēlas teikt, tādā veidā visu savu uzmanību vēršot uz vēlmi uzvarēt – nevis atrast abiem tīkamu kompromisu.

Gluži kā iepriekšējos gadījumos, arī strīda laikā ar izvairīgu cilvēku jābūt empātiskam un jāliek otram saprast, ka izproti viņa sajūtas. "Es saprotu, kā tu jūties. Arī man nav patīkami runāt par šo tēmu. Ja vēlies, sarunas laikā ik pa brīdim varam ieturēt pauzi. Tā mēs abi varam nomierināt emocijas un sakārtot savas domas. Taču es gribu, lai tu ieklausies arī manā sakāmajā" – šī ir frāze, ko strīda laikā ar partneri vari izmantot, lai palīdzētu viņam atvērties un turpināt risināt saspringto situāciju tā vietā, lai no tās izvairītos.

Šie cilvēki strīda laikā rīkojas pilnīgi pretēji verbālajiem uzbrucējiem. Tā vietā, lai vainotu otru, viņi mīļā miera labad visu atbildības nastu "paņems uz sevi", pat tad, ja patiesībā viņš ne pie kā nav vainīgs. Pasīvi pakļāvīgajiem ir bail likt otram vilties. Viņus līdz kaulam biedē doma, ka kādam viņi varētu nepatikt vai kāds varētu būt uz viņiem dusmīgs.

Lai pēc iespējas efektīvāk atrisinātu strīdu ar partneri, kam ir tieksme atzīt sevi par vainīgo, necenties viņu mierināt, sakot, ka nav iemesla baidīties no konfliktiem. Tas patiesībā radīs gluži pretēju efektu un liks negatīvajām emocijām un vēlmei izpatikt tikai augt. Tā vietā saki ko šādu – "Es zinu, tu satraucies, ka būšu uz tevi dusmīgs, bet es tiešām centīšos saglabāt vēsu prātu un strīda karstumā nepacelt balsi. Tajā pašā laikā man vajag, lai tu centies iesaistīties sarunā par problēmām, lai varam tās kopīgi atrisināt".

Labotāji ir tie, kas visiem spēkiem centīsies piedāvāt savu problēmas risinājumu. Tā vietā, lai ļautu konfliktam vaļu un kopīgiem spēkiem ar partneri atrastu kompromisu, viņi, pat neiedziļinoties problēmā, piedāvās risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk strīdu beigtu. Arī šī, gluži kā lielākā daļa no augstāk minētajām stratēģijām, rosina strīdu beigt pat nesākušos.

Viena no labotāju problēmām ir tā, ka, viņuprāt, tieši viņu problēmu risinājums vienmēr ir efektīvākais, tāpēc konflikta laikā viņi visu laiku virvi vilks uz savu pusi. Taču viņiem būtu jācenšas būt atvērtākiem un uzklausīt arī citu ieteiktos variantus, kā saasināto situāciju risināt.

Ja strīdā ar partneri novēro, ka viņš vienmēr steidzas piedāvāt savu risinājumu, centies saglabāt mieru un izskaidrot, kā tas tev liek justies. Aicini viņu uzklausīt arī tavu piedāvājumu, un mācieties pieņemt lēmumu par problēmas risinājumu kopīgi.