Šķietami kaitīgas lietas, kuras gudri vecāki saviem bērniem tomēr neliedz

Tomēr pastāv lietas, kurām vecāki lieki uzliek tabu zīmogu, un to savā rakstā aplūko portāls "Adme". Lūk, 10 šķietami kaitīgas lietas, kuras tomēr nevajadzētu stingri noliegt!

Diemžēl vairums iespaidu, ko bērns var gūt pastaigas laikā, ir saistīti ar dažāda veida aktivitāti un apkārtējās pasaules iepazīšanu. Nav nekā pārsteidzoša, ka šādos brīžos bērns piemirst par to, cik maksā apģērbs, kurā ir ietērpts, un kāds zīmols attēlots uz t-krekla apkaklītes, kas nu ir nošmulēta ar zāli.

Ja tevi patiešām satrauc naudas summas, kas regulāri jāizdod, lai nomainītu bērna drēbes, kas zaudējušas savu reprezentablo izskatu, iespējams, ir vērts bērna garderobi sadalīt izejamās un pastaigu drēbēs.

Būsim atklāti: gandrīz ikvienam bērnam garšo it kā neveselīgs ēdiens. Visas tās sāļās uzkodas, pīrādziņi un saldumi, pēc kuru ēšanas uz rokām paliek lipīgi nospiedumi un tie, savukārt, nonāk itin visur, kur vien bērns pieskaras. Un kad vecāki aizliedz ēst visas šīs nejaukās lietas, šāds ēdiens kļūst teju par kultu un tiek notiesāts pie pirmās radušās iespējas.

Speciālisti uzskata, ka vecākiem pašiem laiku pa laikam vajadzētu bērnam nopirkt tik ļoti kāroto ēdienu. Lai viņi saprastu, – ja ir liela vēlme, mājās var apēst paku čipsus. Un, jā, slēpt no mammas slepus apēstas šokolādes iesaiņojumu nepavisam nav nepieciešams.

Saskaņā ar pētījumiem, mūsdienu bērni pietiekami bieži tērē savu naudu saldumiem, populārām rotaļlietām, žurnāliem, kā arī videospēlēm un pirkumiem interneta vidē. Daudziem vecākiem tas viss šķiet kā muļķīga naudas izšķiešana. Un bieži viņi cenšas ar aizliegumiem vai sarunām atrunāt bērnu no šādiem bezjēdzīgiem tēriņiem. Tomēr ar šādu pieeju būtu vērts piebremzēt divu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, kopš brīža, kad tu bērnam izsniedzi naudu, tā kļūst par viņu īpašumu. Un tikai bērns var izlemt, kā to likt lietā. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm, kurās bērni saņem kabatas naudu par kādu izpildītu darbiņu mājās.

Otrkārt, bērnam var būt noderīgi iztērēt naudu kaut kam bezjēdzīgam un pēc tam to nožēlot. Tikai tā viņš iemācīsies kontrolēt savus izdevumus un atšķirt īslaicīgas kaprīzes no patiešām noderīgu lietu iegādes un patiesām vēlmēm.

Psihologi pilnā nopietnībā ir noraizējušies par to, ka mūsdienu bērni kļuvuši daudz trauksmaināki, norūpējušies un depresīvāki, salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi. Iemesls slēpjas tajā apstāklī, ka šodien daudziem bērniem nākas piedalīties sprintam līdzīgā skrējienā, lai apbruņotos ar zināšanām. Skolas programmas kļūst sarežģītākas un piesātinātākas, aug "moderno" aizraušanos skaits, un, jā, vēl arī sociālie tīkli pastāvīgi piespiež sevi justies ne tik foršam, kā apkārtējie.

Tieši tāpēc mūsdienu bērnam tik ļoti nepieciešama "nekā nedarīšana". Ja tava bērna dienas režīmā parādījies kāds brīvs logs, nesteidz to aizpildīt ar jauniem uzdevumiem. Dažreiz ir ļoti svarīgi pabūt brīvam no darbiem un laimīgam.

Vecāki mēdz pārāk daudz runāt par pienākumu nepieciešamību bērniem. Lai viņi izaugtu emocionāli veseli, laimīgi un veiksmīgi, bērniem daudz vairāk no vecāku puses ir vajadzīgs uzmundrinājums, iedrošinājums un mierinājums, ko apzīmē ar vārdu "mīlestība", nevis "pienākumi", norāda Eiropas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārstu asociācijas prezidente, profesore Gunta Ancāne. Plašāk par šo tematu lasi te.

Un, jā, dažreiz ir vērts izņēmuma kārtā sniegt bērnam brīvu laiku, ja redzi, ka pēdējā laikā viņš kļuvis nomākts un saspringts. Panākumi nav galvenais, galvenais ir noslogotā skolēna psiholoģiskā veselība. Ja redzi, ka bērnam nepieciešama atelpa, sniedz viņam iespēju piebremzēt un ieklausīties sevī: ko viņš vēlas? Ko viņam patīk darīt? Par ko viņš sapņo? Dažreiz noslogotajā bērna (jā, un arī pieaugušā) dienas grafikā atbilžu atrašanai uz šādiem vienkāršiem jautājumiem var nepietikt ne laika, ne spēka.

Attiecībā pret jaunākā vecuma bērniem šāds aizliegums var būt bīstams, jo mazulim tomēr ir svarīgi zināt, ka ne visi pieaugušie ir labi un ne visas viņu prasības vai pavēles ir jāizpilda bez jebkādām ierunām.

Vecākiem bērniem tas jau ir morāles jautājums. Diemžēl, bet viedums un taisnīgums aizvien retāk kļūst atkarīgs no nodzīvoto gadu skaita, secina portāls "Adme". Dažreiz arī cilvēks ar pieredzi var kļūdīties vai uzvesties nepavisam ne labi. Tādās situācijās var un vajag mācīties palikt pie savām domām un personīgajām robežām. Pieaugušajiem tikai jāmāca savas atvases to darīt bez rāšanās, histērijas un aizvainojumiem (ja vien viņi, protams, paši to prot).

Ja uzskati, ka tavs pusaudzis ir izgājis no kontroles, jo sācis strīdēties ar jums pārāk bieži, atceries, ka strīds ir ne jau viena cilvēka kaujas lauks, bet divu. Un parādi pozitīvo piemēru, pārstājot rāšanos, meklējot kompromisus.

Jā, daudziem vecākiem iepirkšanās laikā ar bērniem sāk raustīties acis. Un ne jau tikai augsto cenu dēļ, no izvēles pārpilnības un pastāvīgiem strīdiem, bet arī tādēļ, ka bērnam ir pavisam cita gaume. Taču psihologi lūdz nomierināties: beigu beigās šie saplēstie džinsi vai hūdiji, tavuprāt, neglītā krāsā būs jānēsā ne jau tev. Ļauj bērnam izvēlēties apģērbu pašam, vismaz divu iemeslu pēc:

Daudzi vecāki ir pazīstami ar vārdu salikumu "neērts bērns". Sākotnēji šķiet, ka šis bērns, izņemot galvassāpju radīšanu vecākiem, neko citu nespēj. Bet pamēģināsim saprast, ko nozīmē "ērts bērns". Tas ir tas, kurš automātiski pakļaujas un dara visu, ko viņam saka. Viņš izaug par paklausīgu pieaugušo, kuram nav iespēju pastāvēt par sevi un savām interesēm. Bet to, ticiet no vārda, apkārtējie ar prieku izmantos.

Mūsdienu psihologi runā arī par to, ka bērni sākuši pieaugt pārāk ātri. Bet kā gan citādi, ja no pieaugušajiem to vien dzird: "Tu jau vairs neesi bērns", "Kas par bērnišķību!", "Kad tu beidzot pieaugsi?!". Garīgi bērni nepieaug pēc pirksta pavicināšanas, viņi var izlikties par pieaugušajiem, bet nebūt gatavi grūtībām, kas to sagādā. Ja tavam bērnam uz ilgāku laiku saglabājas vēlmes un aizraušanās, kas parasti piedien bērniem, nav jēgas viņus no tā pasargāt. Atļauj bērnam augt savā tempā.

"Daži bērni gluži bez prāta ir no basketbola, bet es augu, vēloties spēlēt videospēles. Tas biedēja manus vecākus, tāpēc viņi visādi mani ierobežoja. Kas tikai uzkurināja vēlmi spēlēt, kamēr viņi to neredz," stāsta lielas programmu izstrādes kompānijas izpilddirektors Kriss Bergmans. Viņš arī atzinies, ka saviem bērniem neliedz spēlēt spēles datorā vai viedtālrunī, uzskatot, ka tieši pateicoties tam, viņiem ir saglabājušās mierīga attieksme pret šāda veida izklaidēm.

Bet arī psihologi runā par to, ka videospēles ir daudz noderīgākas bērna prātam, nekā multfilmu skatīšanās, jo ar spēlēšanu galvas smadzenes tiek trenētas ātri reaģēt un uztvert informāciju. Šī prasme bērnam noderēs, kad viņš izaugs un sāks darboties tehnoloģiskajā vidē, vēl daudz attīstītākā, nekā iepriekšējā. Protams, te gan jāņem vērā, ka viss ir labs, ja tiek ievērotas normas. Proti, bērns visu dienu nedrīkst spēlēt spēlītes, laika limitam ir jābūt ierobežotam un piemērotam bērna vecumam. Par iespējamo kaitējumu, ko bērnam var nodarīt pārmērīgi ilgi pavadīts laiks pie ekrāniem, lasi te un te.