Ne tikai uzmanības koncentrēšanai – teju 20 Montesori idejas bērna nodarbināšanai

"Pirmkārt, planšetdatoru, tālruni, datoru vai televizoru nevajadzētu izmantot, lai "bērns būtu ar kaut ko aizņemts". Būtībā neesmu jauno tehnoloģiju noliedzēja, es atzīstu to pozitīvo ietekmi uz izglītību un attīstību. Tomēr vēlos vērst pirmsskolas vecuma bērnu vecāku uzmanību uz ārstu un psihologu viedokļiem, kā arī dažādu pētījumu datiem.

Pārmērīga tehnoloģisko ierīču izmantošana agrīnā vecumā rada vairākas negatīvas sekas, proti:

Turklāt elektromagnētiskais starojums ir īpaši kaitīgs pirmsskolas vecuma bērniem un var izraisīt veselības problēmas. Kā arī pārmērīga planšetdatora un tālruņa lietošana ir saistīta ar mobilitātes trūkumu un var izraisīt nepareizu muskuļaudu veidošanos rokās un pirkstos.

Psihologi iesaka pārliecināties, ka planšetdatorā piedāvātais saturs ir piemērots bērnam un ir attīstošs. Tas nozīmē – piedāvāt bērnam tikai tās lietotnes, kas atbilst viņa vecumam un attīsta jebkādas prasmes. Ārsti iesaka neļaut bērniem skatīties multfilmas, kurās attēli ātri aizstāj viens otru. Tas negatīvi ietekmē uzmanības attīstību. "Jo jaunāks ir bērns, jo lēnāk attēliem jāmainās," saka eksperti. Mēs iesakām sarunāties ar bērniem par ekrānā redzamo.

Digitālo tehnoloģiju kompāniju vadītāju viedokļi un pieredze ir interesanti. Piemēram, ASV tehnoloģiju kompānijas "Microsoft" vadītājs Bils Geitss neļāva lietot viedtālruņus bērniem līdz 14 gadiem. Geitsa ģimenes locekļi, tai skaitā pieaugušie, neizmantoja sīkrīkus pēc noteikta laika. Arī kompānijas "Apple" dibinātājs Stīvs Džobss pasargāja bērnus no tehnoloģijām. Džobsa ģimene vakaru pavadīja sarunās un lasot grāmatas.

Tas var šķist paradoksāli. Elektroniskās ierīces piesaista bērnu uzmanību, bet nemāca koncentrēties. Sīkrīki izkliedē uzmanību, savukārt pilnīga bērna attīstība notiek brīžos, kad uzmanība tiek koncentrēta uz konkrētu nodarbību, kurai nepieciešama uzmanība un pūles, – konstruēšana, griešana ar šķērēm, grāmatu lasīšana vai to skatīšanās, ziedu laistīšana un citas mērķtiecīgas darbības ar dažādiem priekšmetiem.

No vienas puses, lai "nodarbinātu bērnu", neizmantojot viedtālruni, viņam jau vajadzētu būt attīstītai spējai koncentrēties. No otras puses, lai attīstītu šo spēju, viņam vajadzētu būt iespējai regulāri kaut ko darīt patstāvīgi, bez vecāku palīdzības vai ar viņu minimālu atbalstu. Šiem nolūkiem vispiemērotākā ir Montesori metodika.

Itāļu pedagoģe Marija Montesori nosauca svarīgo nosacījumu pieaugušo uzvedībai – "netraucējiet bērnu laikā, kad viņš aizrautīgi ar kaut ko nodarbojas". Montesori metodikā pieņemts vispirms parādīt bērnam, kā darboties ar attīstošo materiālu, un tad dot viņam iespēju rīkoties patstāvīgi. Marija Montesori iesaka iejaukties, parādot vēlreiz, tikai tad, ja bērns var nodarīt sev pāri vai apkārtējai videi vai darbojoties veic haotiskas darbības, kas neveicina viņa attīstību.

Lai attīstītu koncentrēšanās spējas, ir svarīgi, lai bērns darītu to, kas viņam patīk. Pieaugušā uzdevums ir ieinteresēt. Svarīgi izvēlēties tādu aktivitāti vai attīstošo spēli, kas atbilst bērna vecumam un attīstības līmenim, un interesēm. Nav jēgas likt trīs gadus vecu bērnu mācīties burtus, kamēr viņš nevar koncentrēties uz tādām vienkāršām lietām kā ūdens pārliešana vai krellīšu vēršana.

Spēja koncentrēt uzmanību tāpat kā jebkura cita prasme attīstās pakāpeniski. Daudz kas atkarīgs no "sākumpunkta" – varbūt jūsu mazulis joprojām ir par mazu, lai darbotos ar vienu spēli ilgāk par minūti, iespējams, viņš jau var mierīgi veltīt divdesmit minūtes vienai nodarbei, nekam citam nepievēršot uzmanību.

Tālāk mēs izskatīsim pamatprasības attīstošas vides iekārtošanai, kas jāņem vērā neatkarīgi no bērna vecuma un iespējām.

Es saprotu, ka tagad daudziem nav iespējas pilnībā pārveidot bērnistabu un pārliecināties, ka viss ir "pēc Montesori teiktā". Minēšu vairākus ieteikumus, kuri patstāvīgi veicinās bērna spēju attīstību. Veidojot attīstošo vidi, būs jāveic sagatavošanās darbi, lai izgatavotu materiālus, iekārtotu telpu un iepazīstinātu ar to bērnu. Paveiktais simtkārtīgi atmaksāsies.

Attīstošo materiālu izvēle un to daudzveidība ir viena no svarīgākajām lietām. Neviens bērns nevar un negrib darboties vairākas stundas nepārtraukti ar vienu un to pašu. Tāpēc mēs iesakām piedāvāt bērnam 10–15 nodarbības, kas atbildīs šādiem kritērijiem:

Papildus bērnam interesantu izglītojošu materiālu izvēlei un izveidošanai ir svarīgi arī iekārtot viņa vidi. Ja bērnam ir sava istaba – lieliski. Ja nē, tad ļaujiet tai būt telpas daļai, kas paredzēta tieši viņa pašreizējām vajadzībām.

Lai attīstības vide "darbotos", tas ir, pildītu savu funkciju, ir svarīgi ievērot šādus trīs noteikumus:

1. Visi materiāli ir brīvi pieejami – tur, kur bērns tos var brīvi atrast, paņemt un pēc tam novietot atpakaļ vietā. Tam vispiemērotākie ir zemi atvērtie plaukti. Kā alternatīvu var izmantot zemu palodzi, galdu un citas virsmas.

2. Katrai lietai sava vieta. Tā bērnam būs daudz vieglāk orientēties. Un tas viņam arī palīdzēs apgūt prasmes uzturēt kārtību. Sākumā būs nepieciešama neliela pieaugušā palīdzība un uzmanība.

3. Ikviens materiāls, it īpaši, ja tas sastāv no vairākām daļām, atrodas grozā vai uz paplātes. Varat arī izmantot kastītes, kuras vēlams atstāt atvērtas. Ir svarīgi, lai visas sastāvdaļas atrastos vienkopus, kā arī lai bērns to viegli ieraudzītu un attiecīgi bērnam rastos interese par šo spēli.

Tātad jūs esat izvēlējušies, kur novietosiet izglītojošos materiālus, nolikuši malā visu lieko un atstājuši tikai tās spēles un aktivitātes, kas bērnam ir piemērotas, izraisa interesi un veicina tā attīstību. Pieņemsim, ka jums ir palikušas tikai piecas vai astoņas lietas. Tagad mēs saskaramies ar vēl vienu svarīgu uzdevumu – papildināt vidi. Ideālā gadījumā būtu nepieciešamas 10–15 pilnvērtīgas un interesantas bērna attīstību veicinošas aktivitātes. Kā piemēru minēšu vairākus izglītojošus materiālus un spēles, ko var izgatavot no pieejamiem materiāliem.

Mēs iepazīsim:

Šie materiāli ir piemēroti pirmsskolas vecuma bērniem, palīdzot viņiem kļūt patstāvīgiem un veicinot to vispusīgu attīstību.

Materiāli šī vecuma bērniem ir ārkārtīgi vienkārši un saprotami. Tie liek mazulim veikt vienkāršas darbības. Tās var būt iegādātas veikalā, piemēram, piramīdas, spēles ar āmuru, šķirošana (piemēram, pēc krāsas), bumbiņas vai citu priekšmetu mešana kastē vai burkā, spēles ar auklas vēršanu ar koka adatu, dažādu priekšmetu uzspraušana uz stieņa un citas.

Papildus veikalā iegādājamiem materiāliem daudz ko iespējams izgatavot arī savām rokām. Lūk, četras idejas materiāliem, kas maziem bērniem patiešām patīk!

Gredzenu mešana. Nepieciešams vertikāls papīra dvieļu turētājs no koka un gredzeni, piemēram, aizkariem paredzētie. Bērns, metot riņķus uz turētāja, iemācīsies koncentrēties, kā arī trenēs kustību koordināciju. Uzdevumu iespējams sarežģīt, gredzenu vietā piedāvājot stingras elastīgās matu gumijas – līdzīgas telefona vadam (spirālveida).

Sākot no brīža, kad bērns pārtrauc likt priekšmetus mutē un izmētāt tos sev apkārt, bērnam var piedāvāt sensorās kastes. Pareizi veidotas sensorās kastes pievērš bērna uzmanību tāpat kā planšetdators, un tām ir daudz vairāk priekšrocību nekā parastām bērnu rotaļlietām.
Sensorās kastes izveidošanai nepieciešams:

Jo jaunāks ir bērns, jo lielāka izmēra priekšmeti nepieciešami – gan kaste, gan karotes un bļodiņas. Vecākiem bērniem var izveidot tematiskas kastes, piemēram, par meža dzīvniekiem vai jūras dzīvi.

Tā kā šī materiāla izveidei nav konkrētu nosacījumu, jāļauj bērnam eksperimentēt un laiku pa laikam mainīt kastes saturu. Iespējams vienlaikus izveidot vairākas sensorās kastes, ļaujot mazulim izvēlēties.

Dažādas radošās aktivitātes labvēlīgi ietekmē uzmanības koncentrēšanos, kā arī attīsta kustību koordināciju, sīko motoriku un telpisko uztveri. Radošajās nodarbēs bērns iegūst jaunas zināšanas par pasauli, piemēram, ka zivis dzīvo jūrā un lidmašīnas lido debesīs.
Minēšu dažus mākslas nodarbību piemērus pirmsskolas vecuma bērniem.

Kā radošu materiālu var izmantot arī mozaīkas, zīmēšanas planšetes (nedrīkst sajaukt ar elektronisku planšetdatoru), trafaretus figūru apvilkšanai un citus materiālus, ar kuru palīdzību iespējams iegūt attēlu vai zīmējumu.

Netīrākam darbam varat izmantot plastikāta plēvi vai vaskadrānu, kuru bērns pēc tam pats var nomazgāt. Visi minētie materiāli var būt brīvi pieejami. Piemēram, uz atsevišķas paplātes var salikt kartona loksnes, līmi un kastītes ar dažādām lietošanai paredzētām lietām.

Nodarbības ar ūdeni ne tikai māca koncentrēties, bet arī nomierina bērnu. Tās arī attīsta telpisko intelektu, koordināciju un sīko motoriku. Šie materiāli ir piemēroti bērniem no trīs līdz trīsarpus gadiem. Jaunākiem bērniem būs nepieciešama pieaugušā klātbūtne.
Montesori ūdens pārliešanas materiāli parasti ir plastmasas paplāte un dažāda veida trauki. Ir dažādas pārliešanas iespējas:

Bērnam ir jāspēj patstāvīgi saslaucīt izlijušo ūdeni. Šim nolūkam iekārtojiet atsevišķu grozu ar mazām lupatiņām tajā. Arī šeit tāpat kā ar citiem materiāliem ir svarīgi parādīt bērnam ne tikai pareizu un uzmanīgu pārliešanas iespēju, bet arī saslaucīt izlijušo ūdeni un nolikt materiālu savā vietā. Nepietiek ar to, ka bērns paklausa aicinājumam sakārtot. Viņam ir svarīgi redzēt, kā to dara.

Ir vairāki pārbēršanas veidi. Katrai pārbēršanas nodarbei ir nepieciešama sava paplāte un trauki. Kā materiālu var izmantot pupiņas, lēcas vai kaut ko citu. Galvenās pārbēršanas iespējas:

Uzdevumu iespējams sarežģīt, uzdodot pārbērt no lielā tilpuma trauka vairākos mazāka tilpuma traukos. Tādā veidā bērnam jāuzmana, lai traukā neiebērtu vairāk, nekā tas iespējams. Tam nepieciešama papildu uzmanība, un tas sniegs bērnam priekšstatu par vielas daudzumu.

Sijāšanas spēle. Tai nepieciešama liela paplāte, trīs bļodiņas (viena lielāka un divas mazākas), karote, sietiņš un birstīte. Kā arī manna un skaisti akmentiņi vai citi priekšmeti, kuri pēc sijāšanas paliks sietā. Vispirms mannu sajauc ar akmentiņiem un saber lielajā bļodā. Tad bērns maisījumu ber nelielās porcijās sietiņā un izsijā virs vienas no mazajām bļodiņām. Sietiņā palikušos akmentiņus ieber otrajā mazajā bļodiņā. Kad darbs ir pabeigts un akmentiņi no mannas ir atdalīti, ar birstīti paplāti notīra un saber visu atpakaļ.

Viss, kas stimulē sīko motoriku, prasa no bērna koncentrēšanos, tāpēc attīsta koncentrēšanās spējas. Turklāt sīkās motorikas attīstība ir tieši saistīta ar runas attīstību.
Ir daudz spēļu variantu un dažādu materiālu, kas stimulē sīko motoriku. Minēšu dažus vienkāršu materiālu piemērus, kurus mēs bieži izmantojam savā praksē.

Planšetdators vai viedtālrunis nav labākais veids, kā piesaistīt bērna uzmanību. Elektroniskās ierīces kaitē bērna veselībai un attīstībai. Tās var viegli aizstāt ar produktīvākām darbībām.

Pieaugušo uzdevums: iekārtot vidi, lai bērns varētu atrast pietiekami daudz interesantu un attīstošu lietu. Pieaugušā uzdevums ir tieši parādīt, nevis teikt instrukcijas. Bērniem ir jāparāda viss, sākot no brīža, kad mēs paņemam materiālu no plaukta, nesam to un noliekam uz galda, un visbeidzot ar sakārtošanu. Bērnam materiāls jāparāda ar prieku. Tā ir kā reklāma. Iepazīšanās ar materiālu ir paredzēta, lai bērns vēlētos ar to darboties.

Sākotnēji bērnam būs nepieciešama pieaugušā klātbūtne, taču ar katru dienu šī uzmanība viņam būs mazāk nepieciešama. Tad pieaugušā galvenais uzdevums būs paiet malā un netraucēt bērna attīstībai."