Bērndārznieks un galda manieres – kā iemācīt necūkoties un ēst kārtīgi

Galda manieres mazajam bērndārzniekam, sākot no pusotra vai divu gadu vecuma, vērts sākt mācīt, lai bērns saprastu, cik svarīgi ir tās ievērot. Protams, divgadnieks vai trīsgadnieks nepratīs atšķirt kūku dakšiņu no zivs dakšiņas, tāpēc bērnam jāizvirza reālistiski mērķi un palēnām jāievieš tie ikdienas dzīvē, lai tas veidotos par ieradumu, iesaka vietnes "Baby Center" speciālisti. Lūk, vērā ņemami padomi, lai bērnam no divu līdz trīs gadu vecumam iemācītu, kā uzvesties pie ēdamgalda!

Neviens neliks divu vai trīs gadu vecumā bērnam perfekti izstiept mazo pirkstiņu, dzerot tēju no mazas tasītes, ja vien viņš pats to nevēlas. Taču ir dažas vienkāršas lietas, ko vērts pārrunāt ar mazo bērndārznieku, mācoties par galda kultūru un to, kā uzvedamies ēdienreizēs.

Daži pieturpunkti, ko vērts iemācīt 2-3 gadu vecumā:

Mazliet vecāki bērni (3–4 gadi), kuriem patīk "spēlēt pieaugušajos", var jau kļūt patstāvīgāki un izkopt smalkākas nianses, piemēram, ielikt salveti klēpī, lai nenovārtītos. Šajā vecumā bērnam vari mācīt, ka ēdiens jākošļā ar aizvērtu muti, ka nav jāēd steigā, rijot lielus kumosus. Tāpat četrgadniekam vari paskaidrot, ka skaļa dzēriena vai zupas strēbšana nav pieklājīga, vai to, ka ģimene sāk ēst tikai tad, kad visi salikuši ēdienu savos šķīvjos. Ēdienreizes ir lieliska iespēja, lai bērndārznieks spodrinātu savas komunikācijas prasmes, tāpēc iesaisti bērnu sarunās, kad visa ģimene kopā ēdat.

Tā kā bērni atdarina pieaugušos, vislabākā vieta un laiks, kad ar bērnu runāt par galda manierēm un viņu apmācīt – pie pusdiengalda maltītes laikā. Stāsti bērnam, kāpēc ir svarīgi ēst pie galda, bez lekcijām un dusmīga toņa, runājot mierīgi. Liec bērnam kaut ko padot, sakot "lūdzu" un "paldies" – to pārņems arī mazais cilvēks.

Svarīgi, lai bērns no pieaugušajiem redzētu, ka maltīšu laikā netiek aiztikts viedtālrunis, skatīts televizors vai lasīta avīze, nemaz nerunājot par kādas citas nodarbes veikšanu paralēli ēšanai. Bērnam ir jārāda, ka daļa no labām manierēm iekļauj arī respektu pret citiem ēdājiem, ar kuriem atrodamies pie viena galda.

Ieradumi veidojas, tos nemitīgi atkārtojot, tāpēc tad, kad bērnam māci par uzvedību ēšanas laikā, svarīgi atgādināt par to arī nākamajā reizē, kad sēdīsieties pie galda, lai baudītu maltīti. Ja bērns grib makaronus no šķīvja uzlasīt ar pirkstiem, atgādini, ka jāizmanto dakšiņa. Vai tad, ja bērns palūdz padzerties, atgādini, ka pēc ūdens glāzes saņemšanas jāpasaka "paldies". Atzinīgi novērtē brīžus, kad tavs mazais bērndārznieks labi uzvedies ēdienreizes laikā – pacietīgi sēdējis, nav dīdījies. Taču neslavē arī pārlieku jūsmīgi katrā ēdienreizē par to vien, ka bērns māk izmantot galda piederumus, lai tas nenovērstu rakara uzmanību no galvenā – netraucētas ēšanas.

Ir tikai normāli un bērna attīstībai atbilstoši, ja ēdienreizi pavada kāda neklausīšanas epizode ar nevēlēšanos ēst brokoļus u.tml. Taču, ja bērns konstanti neuzvedas, apzināti cūkojas ar ēdienu un skaļi bļauj, pieprasot savu – to ir grūti ignorēt. Kā rīkoties? Viena no lietām, ko vecāki var darīt – vienkārši šādu uzvedību ignorēt, norāda "Baby Center". Ja bērns redzēs, ka viņa darbības nesaņem atbildes reakciju, viņš tās pārtrauks.

Reizēm noder arī cita pieeja – izmainīt bērna problemātisko uzvedību. Ja bērns, piemēram, nesaka "lūdzu", bet skaļi pieprasa papildu kotletes porciju, tad nepasniedz to viņam, kamēr bērns nepalūdz pieklājīgi. Situācijās, kad bērns neuzvedas, var līdzēt arī tas, ka vecāki vienkārši mazo neklaušu aizved prom no ēdamgalda, paskaidrojot, ka bērna uzvedība nav pieņemama un tā pie galda neuzvedas.

Ja vecāki bērnu iesaistīs kopīgas maltītes ieturēšanā, ar viņu runājot un esot pozitīvi noskaņoti, ir lielāka iespēja, ka bērns gribēs ēst kopā ar visu ģimeni. Ar laiku arī nepaklausīgie ēdāji sapratīs, ka visa ģimenes jautrība notiek kopīgajos rituālos, un nedarīs lietas, kas viņu no tiem izslēdz.

Nav vienas noteiktas formulas, kas strādātu visiem. Tāpat nav divu vienādu ģimeņu, kurā ēdienreizes aizrit kā pēc parauga – citiem ierasts sapulcēties pie liela ēdamgalda, vēl kādā ģimenē kopīga ir vien viena maltīte – vakariņas. Svarīgākais, kas jāsaprot arī galda manieru mācīšanā maziem bērniem, – jāiemāca pamatlietas, kas noderēs ne tikai mājās, bet arī bērnudārzā, vai ēdot ārpus mājām, esot ciemos u.tml.

Kā vecāki, mēs vēlamies, lai pat trīsgadnieks mācētu pateikt paldies, kad viņam pasniegta viņa porcija, taču jāsaprot, ka pieklājība, ko bērns iemācīsies, var būt dreifējošs jēdziens. Nevajadzētu aizrauties ar pārlieku lielu formalitāti, ja paši ģimenē to nepiekopjat ikdienā. Labas manieres pamatu pamatā ir būt uzmanīgiem pret citiem – ja bērns to ielāgos, viss būs labi.

Vietnes "Baby Center" speciālisti gan uzsver, ka ir lietas, kuras noteikti nevajag bērnam maltīšu laikā uzspiest. Viens no tiem ir "iztukšo savu šķīvi" likums. Bērnam ir jāiemācās sāta sajūta, tāpēc nevajag uzspiest, ka obligāti jāapēd viss. Uz to savulaik norādījusi arī uztura speciāliste Guna Bīlande. Respektē bērna izvēli neēst.

Tāpat divarpus gadus vecam bērnam būs grūti iestāstīt, ka pie galda jāpaliek tik ilgi, kamēr visi pārējie ģimenes locekļi būs paēduši. Divu līdz trīs gadu vecumā bērni ir tik aktīvi, ka vienkārši nevar nosēdēt ilgāk par pusstundu pie galda. Tāpēc vērts ieviest par paradumu to, ka bērns pasaka, ka ir beidzis ēst, un pavaicā, vai drīkst doties prom. Šādos gadījumos gan lietderīgi bērnam atgādināt, ka tad, ja būs aizgājis no galda, vakariņošana vairs neturpināsies – tādā veidā bērnam neveidosies ieradums turpu šurpu skraidīt pie galda maltītes laikā, lai tikai paknakstītos ar ēdienu.