Jo mazāk, jo labāk? 10 ieguvumi tam, ka bērnam ir nedaudz rotaļlietu

Bieži runāts par to, ka patiesībā bērnam, lai patiesi aizrautīgi spēlētos, nevajag desmit klucīšu komplektus, katru jaunāko rotaļu figūriņu, kas izlikta veikalu skatlogos, vai stilīgo ekoloģisko koka štruntiņu, ko mamma noskatījusi kādā "Instagram" iedvesmotājas reklāmā. Vietne "Motherly" apkopojusi iedvesmojošus iemeslus, kāpēc vērts padomāt par bērna rotaļlietu klāsta revidēšanu un filozofijas mainīšanu, domājot par jaunu spēļmantu iegādi nākotnē. Lūk, 10 pozitīvas pārmaiņas, ko novērosi savā bērnā, ka samazināsi mājās esoši rotaļlietu klāstu!

Jo vairāk bērnam rotaļlietu, jo (it kā) aizņemtāks viņš būs, vai ne? Izrādās, nelielāks mantu skaits mudina bērnu mazliet pagarlaikoties, kas savukārt iedvesmo mazos rakarus būt kreatīvākiem rotaļāšanās laikā. Ja bērnam ir visas iespējamās rotaļlietas, kā gan viņš atklās, ka parasts sprungulis var būt burvju nūjiņa, zobens vai cits varens rīks, ar ko doties iekarot fantāzijas pasauli? "Mazāk rotaļlietu nozīmē to, ka bērnam jākļūst kreatīvākam un jāizmanto sava iztēle, lai rotaļātos," uzsver "Motherly" eksperti. Bet iztēles attīstīšana ir lieta, kas noderēs arī nākotnē.

Nepārtraukti saņemot jaunas rotaļlietas, bērns var pierast pie tā tik ļoti, ka sagaidīs jaunas lietas visu laiku – tam sekas būs jaunā nenovērtēšana. Ja bērns saņems labāku rotaļlietu, bet retāk, turklāt tādu, kuru patiešām vēlējies, nevis dāvinātu ķeksīša pēc, viņš iemācīsies novērtēt to, kā arī būs pateicīgāks.

Situācijā, ja ģimenē ir vairāki bērni, lai neapaugtu ar rotaļlietām, vērts aizmirst par izplatīto principu abiem vai visiem bērniem katram pirkt vienu un to pašu spēļmantu. Atšķirīgas rotaļlietas katram ģimenes bērnam iemācīs arī vērtīgas sociālās prasmes – dalīšanos. Lai cik grūti vecākiem no malas nebūtu noskatīties ķīviņus par to, ka jādala kluču komplekts vai šūpoles pagalmā, tas ir vajadzīgs, lai bērni apgūtu vienošanās prasmes, savā starpā izlemjot, cik ilgi katrs spēlēsies ar kāroto mantu. Vecāki var iedrošināt, taču bērniem jātiek galā pašiem.

Ja bērnistaba ir pilna rotaļlietām, bērns pat var nepamanīt, ja kāda no tām ir salūzusi. Pat ja ir žēl, ka ar mantu kas noticis, bērns var automātiski pieņemt, ka mamma vai tētis taču nopirks citu. Taču, ja rotaļlietu būs mazāk, un neuzmanīgas rīcības dēļ kāda sabojāsies – nesteidzies to aizstāt ar jaunu. Ļauj bērnam paskumt, tādā veidā iemācoties, ka par rotaļlietām ir jārūpējas, un pret lietām nevar izturēties nevērīgi.

Pat ja bērniem šķiet, ka viņiem tiešām ir vajadzīgas visas jaunākās rotaļlietas un arī tās, kas mantu kastē krāj putekļus, patiesībā spēļmantu var būt arī par daudz. Liels rotaļlietu skaits var novērst bērna uzmanību no koncentrētas rotaļāšanās ar vienu, kas noved pie tā, ka rakaris nespēj veltīt uzmanību vienai nodarbei ilgāk par pāris minūtēm. Bērnam līdz ar to zūd pilnvērtīgas un padziļinātas rotaļāšanās prieks. Mazāk opciju nozīmēs tikai to, ka bērnam būs vieglāk izvēlēties, ar ko rotaļāties, un tam viņš varēs veltīt visu savu uzmanību. Tādā veidā bērns uzlabo savas koncentrēšanās spējas.

Mēs dzīvojam laikā, kad augstu popularitātes vilni ieguvusi Montesori pedagoģija un minimālisms, kas patīk arī bērniem – mazuļi jau no agra vecuma iemācās, ka katrai lietai ir sava vietiņa. Kāpēc gan to izjaukt, pārpludinot bērnistabu ar daudzām liekām rotaļlietām? Pārlieku daudz mantu izjauc patiku pret kārtību, kas var apgrūtināt vēlmi atlikt katru mantu atpakaļ savā vietā pēc rotaļāšanās. Lietām jābūt tik daudz, lai bērns pats ar tām būtu spējīgs tikt galā – gan spēlējoties, gan sakārtojot savu istabu.

Nelielam spēļmantu skaitam ir arī savs bonuss – bērns vairāk novērtēs iespēju rotaļāties ārā, svaigā gaisā, ja visu viņa uzmanību nenoturēs iekštelpas. Turklāt atrašanās svaigā gaisā nāk par labu bērna fiziskajai un emocionālajai veselībai. Bērnam būs lielāks prieks meklēt čiekurus, zīles, braukt ar riteni, lēkāt pa peļķēm un darboties ārā, ja būs atrasts balanss starp rotaļāšanos telpās un būšanu laukā.

Mazāk rotaļlietu pirkšanas ir arī draudzīgāka vecāku maciņam, kas savukārt, ļauj novirzīt tērējamo naudu citām lietām, kas bērnam var patikt. Tā vietā, lai pirktu jaunāko beibleidu vai lellīti ar spilgtiem matiem, šo naudu varat novirzīt zoodārza apmeklējumam vai atrakciju parka biļetēm. Turklāt laika pavadīšana kopā ar ģimeni, plānojot došanos uz kādu izklaides vietu, tikai jūs satuvinās.

Ja piekopsiet principu, ka bērns dzimšanas dienā vai citos svētkos saņems, piemēram, tikai vienu rotaļlietu, bet tādu, ko ļoti vēlas, bērns vairāk pievērsīs uzmanību savām vēlmēm un tās rūpīgāk apzināsies. Tas motivēs bērnu apdomāt savas intereses, hobijus un to, ko viņš no iegūstamās rotaļlietas saņems ilgtermiņā gan laika pavadīšanas ziņā, gan izkopjot savu personību.

Vēl viens ieguvums tam, ka bērnam būs mazāk rotaļlietu – viņš labprātāk pievērsīsies grāmatu lasīšanai, kā izklaidei. Ja atvase to vien dara, kā rotaļājas, bet grāmatas piemirstas plauktiņa tālākajā stūrī, viņam nav bijis iemesla tām pievērsties. Taču, ja bērnistabā būs dažas grāmatas un groziņš ar grāmatām, ir liela iespēja, ka bērns ik pa laikam gribēs arī palasīt.

Augstāk minētie ieguvumi gan nenozīmē, ka tagad jāķeras pie visām bērna mantām un tās jālikvidē – nebūt nē. Kopā ar bērnu varat pārskatīt mantu plauktus izlemjot, no kurām rotaļlietām mazais ķipars ir gatavs atvadīties. Nolieciet tās nost uz dažiem mēnešiem un paskatieties – vai bez tām varat iztikt? Vai bērns rotaļājoties ir kļuvis radošāks? Ja pierādīsies kaut pāris no minētajiem iemesliem, būsiet atraduši īsto formulu sev.