Bumbieris, lācis un gliemežvāks. Kā attīstīt bērna runu un paplašināt vārdu krājumu

"Runas prasme nav iedzimta – cilvēks to apgūst agrīnā vecumā. Runas attīstība ir cieši saistīta ar intelekta attīstību, jo cilvēks domā tajā valodā, kurā viņš runā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirmsskolas vecumā runas attīstībai pievērš tik lielu uzmanību. Runas prasme iekļauj sevī: skaņu izrunu, vārdu krājumu, frāzes, gramatikas uzbūvi un saistītu runu.

Vārdu krājums ir apgūtu vārdu kopums. Izšķir pasīvo un aktīvo vārdu krājumu – pasīvais vienmēr ir lielāks par aktīvo. Pasīvais vārdu krājums – vārdi, kurus cilvēks pazīst, bet vai nu neizmanto, vai izmanto ļoti reti. Aktīvais vārdu krājums – vārdi, kurus cilvēks aktīvi lieto savā runā.

Bērna vārdu krājums pirmajos dzīves gados aug ļoti strauji. Bērns, normāli attīstoties:

Vārdu krājums turpina attīstīties arī vēlāk. Absolvējot skolu, jaunietis zina apmēram 50–70 tūkstošus vārdu. Cilvēkiem ar augstāko izglītību šis skaitlis ir lielāks – tas sasniedz 80–86 tūkstošus. Cilvēkam pēc 45 gadiem vārdu krājums praktiski nemainās, savukārt pēc 55 gadiem cilvēkam, kas neturpina izglītoties, tas samazinās.

Mēs redzam, ka runas attīstība dzīves laikā notiek nevienmērīgi. Marija Montesori runāja par to, ka bērna attīstībā ir sensitīvās fāzes. Tie ir tādi periodi, kad bērns apgūst kaut ko ļoti viegli, bez piepūles. Katrs no šiem periodiem beidzas, un tad bērnam nākas daudz piepūlēties, lai sasniegtu rezultātus. Viens no tādiem sensitīvajiem periodiem ir valodas periods, kas ilgst no dzimšanas līdz sešiem gadiem.

Kopš dzimšanas bērns ieklausās tuvu cilvēku runā un līdzīgi sūklim uzņem sevī teikumu uzbūves īpatnības, izteicienus, intonāciju. Tādā veidā apgūta valoda kļūs par dzimto. Nevienā no valodām, kuras iemācīsies pēc tam, cilvēks nerunās ar tādu vieglumu.

Bērna vārdu krājums, no sākuma pasīvs un tad aktīvs, strauji pieaug līdz sešu gadu vecumam. Gramatikas struktūras bērns arī apgūst neapzināti, bez piepūles. Pareizi formulēt teikumu vai jautājumu bērni māk labu laiku pirms gramatikas apguves skolā.

Agrajā bērnībā rekomendē:

Ar vecākiem pirmsskolēniem:

Jebkurus jēdzienus mēs sākumā sistematizējam. Var izdalīt četras lielas kategorijas, pie kurām var piedēvēt visas pasaules parādības, izņemot abstraktus jēdzienus, – tās ir augu valstība, dzīvnieku pasaule, nedzīvā daba un cilvēka radītas lietas jeb materiālā kultūra. Lai bērnam būtu vieglāk atšķirt šīs kategorijas, mēs izmantojam krāsas: augiem – zaļā, dzīvniekiem – sarkanā, nedzīvai dabai – zilā, cilvēka rādītām lietām – dzeltenā.

Katra no šīm kategorijām ir sadalīta mazākās kategorijās. Piemēram, augi ir koki, puķes, ogas, dārzeņi, augļi, graudaugi un sēnes. Pie dzīvnieku kategorijas pieder mājdzīvnieki, meža dzīvnieki, eksotiskie dzīvnieki, putni, kukaiņi, jūras un okeānu iemītnieki. Nedzīvajā dabā iekļaujas tādi dabas objekti kā kalns, vulkāns, pļava un mežs, dabas parādības, piemēram, sniegs, negaiss, lietus un minerāli. Pie cilvēka radītās kultūras pieder transports, apģērbs, ēdiens, mūzikas instrumenti un cits.

Šāda sistematizācija palīdz strukturēt vārdu krājuma paplašināšanu. Tas arī palīdz nodot bērnam strukturētu pasaules kopainu. Tieši tāpēc mēs nekad nemācām savstarpēji nesaistītus jēdzienus, piemēram, tādus kā bumbieris, lācis un gliemežvāks.

Izvēloties un veidojot kartītes, pievērsiet uzmanību tam, lai attēlojums ir uz balta fona. Piemēram, nevis lapsa mežā, bet vienkārši lapsa. Attēlam ir jābūt skaidram un dabīgam – nav ieteicams lietot multiplikācijas attēlus.

Vēlams ievērot proporcijas. Pelei ir jābūt mazākai par govi, un valim nevajadzētu būt vienā izmērā ar zivi.

Tematiskos mazo figūriņu komplektus pārdod attīstošo rotaļlietu veikalos. Piemēram, veikalā "Pepco", kā arī "AliExpress", kur figūriņas bieži vien ir kopā ar kartītēm, kas ir diezgan ērti. "Safari Ltd." piedāvā košus un pievilcīgus figūriņu komplektus. "Toobs" piedāvā tematiskos komplektus par ļoti dažādām tēmām, tajā skaitā pasaules ievērojamām vietām (apskates objekti – Eifeļa tornis, piramīdas), cilvēka iekšējie orgāni, pingvīnu veidi, profesijas, mūzikas instrumenti. Šai firmai ir arī "Safariology" sērija par dzīvo būtņu dzīves cikliem. "Safari Ltd." figūriņas var pasūtīt arī Latvijā. Mazas figūriņas ražo arī firma "Schleich". Tās ir diezgan dārgas, reālistiskas un parasti tiek pārdotas pa vienai. "Schleich" figūriņas var nopirkt dažos Rīgas veikalos, kā arī pasūtīt internetā.

Ja bērns ir nosaucis ziloni par nīlzirgu vai ir sajaucis krāsas, nevajag labot kļūdu. Tas viņam nepalīdzēs iemācīties, un pastāvīgi labojumi var negatīvi ietekmēt bērna motivāciju un pašapziņu.

Ja bērns kaut ko nevar nosaukt, mudinām viņu pateikt: "Es nezinu." Parasti bērni paši to nesaka. Viņi kautrējas par savu nezināšanu un baidās sniegt nepareizu atbildi. Pieradinot bērnu teikt "es nezinu", mēs ļaujam viņam saprast, ka nezināt ir normāli. Mēs pieradinām viņam būt godīgam pret sevi un apkārtējiem. Nezināšanas atzīšana ir daudz labāka par centieniem uzminēt. Minēšanai nav jēgas, jo tā nav loterija.

Uzzinot, kādus vārdus bērns jau pazīst, mēs turpinām strādāt ar nepazīstamiem vārdiem. Ņemam trīs kartītes vai figūriņas. Kāpēc tieši trīs? Šis daudzums ir optimāls, jo bērnam būs viegli noturēt uzmanību un atcerēties, bet tajā pašā laikā pietiekami interesanti, lai piedalītos.

Ar trim nepazīstamiem vārdiem mēs novadām tā saucamo "trīspakāpju lekciju". Šī ir metode, lai iepazītos ar jebkādiem jauniem jēdzieniem, tajā skaitā cipariem, burtiem, krāsu un formu nosaukumiem.

1) Iepazīstinām bērnu ar jauniem jēdzieniem. Šajā fāzē mēs vienkārši nosaucam trīs jaunus vārdus, pēc kārtas norādot uz katru atbilstošo figūriņu vai kartīti.

2) Lūdzam bērnu atpazīt jēdzienu. Aicinām: "Parādi man, kur ir zilonis/ozols/avene!"

Otrā trīspakāpju lekcijas pakāpe ir vissvarīgākā un visilgākā. Mēs vairākkārt sajaucam priekšmetus un lūdzam parādīt vēlreiz.

Ja bērns parāda nepareizi, nelabojam kļūdu. Vienkārši atgriežamies pie pirmās pakāpes un atkārtojam pareizos nosaukumus. Lai process būtu bērnam interesantāks, mēs varam pārvērst to visu par spēli un "parādi man" vietā lietot citus lūgumus: "dod man", "pacel augšā", "noliec zem krēsla", "aiznes" un tā tālāk.

3)Lūdzam bērnu nosaukt.. Mēs jautājam: "Kas tas ir?" Ja bērns nosauc nepareizi, atkal atgriežamies pie otrās pakāpes.

Ja bērnam ir viegli un viņš iesaistās ar interesi, ņemiet nākamos trīs vārdus. Vienā reizē var ņemt līdz piecpadsmit vārdiem. Ja bērnam ir grūti noturēt uzmanību un iegaumēt, nemokiet viņu. Apstājieties pie pirmajiem trīs vārdiem un pēc laika atkārtojiet tos. Nevajadzētu ņemt jaunus vārdus, kamēr nav apgūti pirmie trīs. Bērni ir ļoti dažādi, un dažam tiešām vajag vairāk laika, lai atcerētos.

Ja jūsu bērnam pagaidām ir grūti koncentrēties, izlasiet manu iepriekšējo rakstu "Ne tikai uzmanības koncentrēšanai – teju 20 Montesori idejas bērna nodarbināšanai". Tajā atradīsiet daudz ideju, lai attīstītu uzmanības noturēšanas spējas. Tas labvēlīgi ietekmēs jaunu vārdu apguvi.

Pēc tam, kad esat iemācījušies dažus jaunus vārdus, pēc pāris dienām atgriezieties un atkal pārbaudiet, vai bērns tos vēl atceras. Paņemiet visu komplektu un palūdziet bērnu nosaukt visus priekšmetus. Tad jūs redzēsiet, vai jaunie vārdi ir apgūti vai arī tie jāatkārto vēl.

Ja nepazīstamo vārdu ir mazāk par trim, pievienojiet tiem pazīstamus un darbojieties pēc tā paša principa. Tādā gadījumā process ies ātrāk nekā ar trim nezināmiem. To var darīt arī tad, ja bērnam ir grūti.

Ar pašiem mazākiem bērniem ir jāsāk ar vieglākām tēmām. Ar tādām, kas bērnam ir tuvas un pazīstamas. Piemēram, mājdzīvnieki, dārzeņi, augļi. Ar vecākiem bērniem var ņemt sarežģītākas tēmas, piemēram, planētu nosaukumi, kontinenti, iekšējie orgāni. Var arī iepazīt dzīvnieku ķermeņa daļas, augu daļas, dzīvnieku dzīves ciklus. Nodarbības beigās ir svarīgi dot bērnam apvienojošo jēdzienu, piemēram "Saules sistēmas planētas".

Lai bērnam būtu interesanti ar to nodarboties, jums pašiem ir jāizrāda interese. Ir svarīgi veidot pozitīvu un atbalstošu gaisotni, tad bērna ziņkārība un pacietība arī attīstīsies."