Jāmazgā tāpat, kā mute vai pirksti – svarīgākais par mazu zēnu dzimumorgānu kopšanu

Jau no pirmajām dienām jāievēro zēna dzimumorgānu higiēna, turklāt to nevajag darīt ar bijību, bet gan tāpat, kā kopjot jebkuru citu ķermeņa daļu, norāda Dr. Ģīlis. "Principā jau puisīša dzimumorgāns neatšķiras ne ar ko no rokām, kājām, deguna vai ausīm, un tieši tāpat tas arī ir jākopj – vienkārši jāmazgā vienu reizi dienā," sarunā stāsta bērnu ķirurgs. Lūk, svarīgākais!

Viena no lietām, par kuru vienisprātis nav pat medicīnas speciālisti, ir mazu zēnu priekšādiņas kopšana. Aiztikt vai neaiztikt šo svarīgo ādas krociņu?

"Priekšādiņu vajag uztvert kā jebkuru citu ādas krociņu. Tāpat kā dupsītim izmazgājat ādas kroku vai padusītei, tāpat iztaisnojat ādas krociņu, kas ir priekšādiņa," skaidro Dr. Ģīlis. Priekšādiņu apmazgājot uzmanīgi atbīda tik tālu, cik tā iztaisnojas un ļaujas pabīdīšanai, bet bez īpaša pompa. "Krāniņš nav ne ar ko trauslāks par jebkuru citu orgānu, nav jāsterilizē rokas vai jāveic speciāli piesardzības pasākumi – mazgājam tieši tāpat ar ūdeni un ziepēm, ar tām pašām rokām, kurām mazgājam muti un ausis," uzsver bērnu ķirurgs, piesakot, ka nekāda mistika tajā nav. Tātad – arī dzimumorgānus jāapmazgā regulāri, ikvakara dušas vai vannošanās laikā, lai uzturētu zēnu tīru.

Vecākiem dažkārt ir neizpratne par to, vai priekšādiņu vispār var kustināt. "Ja izturamies kā pret ādas krociņu, tad atvelkam tik tālu, cik varam. Lielākajai daļai bērnu jaundzimušo vecumā priekšādiņa nav atvelkama, tāpēc mēs nemēģinām pilnībā atvilkt, vēlreiz uzsveru – tikai tik tālu, cik varam," norāda Dr. Ģīlis. Vēlāk, kad zēnam tuvosies pubertātes vecums, priekšādiņa pati atvērsies un kļūs atbīdāma. Bērnu ķirurgs sarunā uzsver, ka zēniem ir jāmāca jau no pirmās dienas, ka dzimumorgāni un priekšādiņa ir jāmazgā un jātīra – tad brīdī, kad zēns kļūs patstāvīgs, higiēnas lietas prasmīgi piekops pats bez problēmām.

Vēl viens jautājums, kuru mēdz uzdot jaunie vecāki, ir – kad jānoslīd jaundzimušā puisīša sēkliniekiem. Kā skaidro bērnu ķirurgs, puisēna sēkliniekiem ir jānoslīd uzreiz pēc piedzimšanas, jo, kamēr zīdainis vēl nav nācis pasaulē, arī viņa sēklinieki ir ierauti. "Ja uz dzimšanas brīdi sēklinieki nav noslīdējuši, teorētiski pastāv iespēja līdz četru mēnešu vecumam, ka tie vēl var noslīdēt, ja kāds no sēkliniekiem vēl ir prom no maisiņa. Ja arī šajā vecumā (4–5 mēnešos) sēklinieks nav noslīdējis, tad jādodas pie bērnu ķirurga vai bērnu urologa."

Mazu zēnu intīmajai higiēnai ir jāpievērš uzmanība, jo, to nedarot, ir lielāks risks, ka priekšādiņa agri vai vēlu iekaisīs. "Ādas krociņās sakrājas netīrumi, urīns kairina, ja netiek šis reģions apmazgāts, agri vai vēlu var sākties iekaisumi," skaidro Dr. Ģīlis. Iekaisumi veicina priekšādiņas bojājumus, kas savukārt var beigties ar fimozi, un tad ir vajadzīga operācija.

"Fimoze gluži nav sašaurināta priekšādiņa, to varētu saukt par fizioloģisku fimozi. Priekšādiņa normas stāvoklī mazam bērnam ir vienkārši šaura. Īsta fimoze ir patoloģiski izmainīta priekšādiņa. Iedzimta fimoze ir pēc statistikas vienam no 5–10 tūkstošiem jaundzimušo puiku, tad Latvijā 1–2 puikas varētu piedzimt ar īstu iedzimtu fimozi. Tā ir ārkārtīgi, ārkārtīgi reta diagnoze," norāda bērnu ķirurgs-urologs.

Gadījumos, kad ir problēmas ar priekšādiņu, visbiežāk tās radušās nepietiekamas higiēnas dēļ, kad ādiņa ir iekaisusi, tā sprēgā, sāk rētoties un tad velkas ciet – izveidojoties rētai. "Ja ir rēta, šaura priekšādiņa, tad to mēs saucam par fimozi, un tā ir patoloģija, kas jāārstē. Ja priekšādiņa ir vienkārši šaura piedzimstot, tad tā ir norma līdz pat pubertātei – zēna 13-14 gadiem. Ārstē ķirurģiski, kā veicot apgraizīšanas operāciju – griežot nost," skaidro Dr. Ģīlis.

Lai gan urīnceļu infekcijas biežāk novērojamas meitenēm, arī mazu zēnu vidū ir gadījumi, kad bērni sirgst ar šo kaiti. Dr. Ģīlis norāda, ka lielākiem zēniem šāda veida saslimšanas var novērot retāk, jaunāka vecuma zēniem biežāk. "Gandrīz vienmēr, ja tas ir zīdaiņa vecuma puikam, urīnceļu infekcija izpaužas kā augsta temperatūra un sliktas korekti paņemtas analīzes – paaugstināti iekaisuma rādītāji urīna analīzēs. Tad ir jādomā noteikti par kādu iedzimtu patoloģiju, jo lielākajā daļā gadījumu tā būs. Reti, reti mazam puikam tas var būt nepilnīgās ārējo dzimumorgānu higiēnas dēļ, kad pārāk reti iet vannā, nekopj priekšādiņu, tur sakrājas baktērijas un tiek urīnceļos, kas iekaist," norāda bērnu urologs.

Lielākiem zēniem urīnceļu infekcijas ir ārkārtīgi, ārkārtīgi retas, norāda Ģīlis, taču, ja bērnam ir par biežu, sāpīgu čurāšanu, ir normāla, neizmainīta priekšādiņa, izmaiņas urīna analīzēs, tad var domāt par urīnceļu infekciju un jāvēršas pie ārsta. Pret zēna dzimumorgānu vecākiem jāizturas tāpat, kā pret jebkuru citu – ja kaut kas sāp, ir pietūcis vai sarkans, ir jāiet pie daktera, jo tā ir akūta situācija.

Bērnu ķirurgs-urologs uzsver, ka gadījumos, kad mazais zēns sūdzas par sāpēm sēkliniekos, to vecākiem nevajadzētu ignorēt, jo tas var liecināt par sagriezušos sēklinieku. "Sēklinieks var savos asinsvadiņos vienkārši apmesties uz riņķi un tad tam pārtrūkst asinsrite, ir ļoti spēcīgas sāpes, pietūkums, apsārtums, un ja šo situāciju nenovērš sešu līdz astoņu stundu laikā, sēklinieks var aiziet bojā," stāsta Dr. Ģīlis. Svarīgi ir vecākiem runāt par dzimumorgānu veselību un kopšanu ar savu dēlu atklāti, lai viņš nekautrētos vērsties pie tēta vai mammas, ja ir kādi jautājumi vai raizes, un neslēpj saasinājumus. Tieši sēklinieka sagriešanās ir iemesls tam, kāpēc ik gadu BKUS nākas veikt 5-10 operācijas, kad oliņa ir jāizņem no maisiņa.