Bērni nav ideāli? Padomi nogurušiem un vainas sajūtas pārņemtiem vecākiem

Portāls "Adme" atbalsta viedokli, ka vienmēr būt labam vecākam nav iespējams. Mēs vienalga pieļausim kļūdas, lai cik stipri necenstos. Galvenais ir nevainot sevi par tām un saprast, ka visi cilvēki nav ideāli. Portāls sagatavojis psihologu padomus, kuros ir vērts ieklausīties.

Ar vainas sajūtu saskaras daudzi vecāki, un, pilnīgi iespējams, katrs no mums kaut reizi dzīvē sev ir sacījis: "Esmu slikta māte" vai "Esmu nekur nederīgs tēvs". Psiholoģijas profesors Sets Gilians rekomendē darīt šādi: pieraksti, kas tieši tevi uzvedinājis uz negatīvām domām, pēc tam atzīmē, ko tieši tu nodomāji un ko sajuti. Tas var izskatīties šādi:

Mans bērns neienesa mājās velosipēdu, un es uz viņu pacēlu balsi. "Esmu slikta māte" – sevis vainošana un dusmošanās pašam uz sevi.

Atrodi saikni starp pirmo un otro apgalvojumu. Vai balss pacelšana nozīmē, ka esi slikts kā vecāks? Iespējams, tu tā reaģēji tikai pēc tam, kā mierīgi uztvēri atsevišķas bērna darbības, kas varēja kļūt par tava satraukuma iemeslu. Analizējot iemeslus, vari izdarīt secinājumus, ka apgalvojums: "Esmu slikta māte" – ir spēcīgs pārspīlējums. Vai tagad piedzīvo vainas sajūtu un dusmojies uz sevi?

Sešas no desmit mātēm, kurām ir bērni vecumā līdz pieciem gadiem, atzīstas, ka saskaras ar kritiku bērnu audzināšanas lietās. Piezīmes visbiežāk izsaka tuvi cilvēki, piemēram, vecāki, laulātie vai citi radinieki, nedaudz retāk – cilvēki no malas. Galvenais kritikas iemesls – bērnu uzvedība un disciplinēšana. Tas liek sievietēm piedzīvot kaunu un šaubas par to, vai viņas ir pietiekami labas mātes.

Sociālo zinātņu maģistre Džaneta Lemane, kuras darbs saistīts ar "grūtiem" pusaudžiem, iesaka: "Kad saskaries ar svešu cilvēku nosodījumu, pasaki sev: "Es patiešām cenšos būt labs vecāks, bet citi vienkārši to ne vienmēr redz un ne vienmēr to var novērtēt adekvāti". Pievērs uzmanību savām un bērna jūtām. Tas ir daudz svarīgāk, nekā apkārtējo domas."

Vai esi sevi pieķēris pie domas, ka tavam dēlam ir grūti atrauties no datorspēlēm tāpēc, ka tu esi ļāvis viņam pie ekrānierīcēm pavadīt pārāk daudz laika? Ka tava meita reti piezvana saviem vecvecākiem tāpēc, ka tu viņai neesi izskaidrojis, cik viņiem ir svarīgi parunāties ar mazbērnu? Ka tava bērna atzīmes skolā nav tik augstas tāpēc, ka esi pārstājis katru vakaru viņam palīdzēt ar mājasdarbiem?

Šādas domas ir pazīstamas daudziem vecākiem, un viņi no sirds nožēlo savas kļūdas. Bet svarīgi ir saprast, ka šīs domas patiesībā nozīmē tikai vienu: uzņemies atbildību par savas atvases uzvedību. Tava vēlme atvieglot bērna dzīvi ir saprotama, bet, darot viņa vietā un viņa dēļ visu, traucē bērnam iemācīties apzināties savas rīcības sekas.

Lemane rekomendē: "Nākamreiz, kad sevi pieķersi pie domām, ka tev ir vieglāk bērnistabu uzkopt pašam, palūdz dēlu vai meitu ieviest kārtību. Bērnībā tu iemācījies uzņemties atbildību un cīnīties ar grūtībām, tagad tas jāizdara tavam bērnam. Tas viņam palīdzēs kļūt pieaugušākam, kuram jebkuras nepatikšanas būs pa spēkam."

"Tu esi sodīts uz visu dzīvi" – šī ir frāze, kas apraksta draudus, kurus vecāki dusmu uzplūdā pasaka saviem bērniem. Šie draudi parasti ir pārspīlēti un grūti izpildāmi, un bērni to saprot.

Ja tu regulāri bērnam apsoli, ka viņa rīcības rezultātā iestāsies nopietnas sekas, bet pēc tam tās neiestājas, labākajā gadījumā viņš tavus vārdus neuztvers nopietni. Sliktākajā gadījumā liec viņam saprast, ka draudus var izpildīt, lai no otra cilvēka panāktu vēlamo. Diezin vai tieši to tu vēlies.

Pedagoģijas maģistre Sāra Bina rekomendē pašam sevi ķert aiz krāgas un stumt ārā no istabas, tiklīdz pamani, ka tūliņ, tūliņ pār tavām lūpām skanēs frāze: "Nekāda datora mēnesi!". Pēc tam, kad būsi nomierinājies, tev būs vieglāk adekvāti noreaģēt uz šo radušos situāciju.

Daudzi vecāki nožēlo, ka milzīgā darba uzdevumu un neprātīgā dzīves ritma dēļ viņiem neizdodas ar bērniem pavadīt pietiekami daudz laika kopā. Vēl viens iemesls, lai piedzīvotu vainas sajūtu – apziņa, ka nevarēsi bērnam nopirkt visu, ko viņš vēlas. Ar to saskaras praktiski visi vecāki, pat finansiāli ļoti labi nodrošinātie.

Sāra Bina vērš uzmanību: dažreiz ir vērts pārcilāt domu fokusu – kā bērna, tā arī pašiem savu – uz to, kas nav izmērāms naudā. Tu vari dēlam nopirkt pēdējā modeļa "iPhone", lai viņš nejustos, ka draugs no skolas ir ar kaut ko labāks par viņu, bet vai patiešām tas ir tas, kas sniedz laimi? Varbūt jums abiem daudz vērtīgāk būs vienam otram veltīt vairāk laika?

Ieplāno kādu interesantu nodarbi, kas sagādās prieku gan tev, gan bērnam. Izslēdziet tālruņus, aizveriet datorus un koncentrējieties uz to, lai jūs vienkārši jautri pavadītu laiku kopā.

Nav vecāku, kuri ne reizi dzīvē nebūtu pieļāvuši kļūdas, un neveiksmes bērna audzināšanā agri vai vēlu gadās ik katram. Ja tas noticis ar tevi, pirmais solis, lai tās labotu, – atzīt, ka esi kaut ko izdarījis ne tā. Un, ja tava kļūda radījusi sāpes bērnam, noteikti viņam atvainojies. Parādi bērnam, ka proti atzīt savu netaisnību, kā arī cieni viņu un mīli.

Psihoterapeite Emija Morina uzskata, ka komunikācijā ar bērniem ir lietderīgi ne tikai prast atzīt to, ka pats neesi ideāls, bet arī saglabāt humora izjūtu. Jo spēja pasmieties pašam par sevi palīdzēs vieglāk pieņemt to, ka neesi pati pilnība.

Psiholoģe Ludmila Petranovskaja iesaka vienkārši atslābināties un gūt gandarījumu no komunicēšanās ar savu bērnu. Mūsu bērni dažreiz nejūt mīlestību tādēļ, ka mēs paši nespējam dzīvot normāli un gūt gandarījumu no komunicēšanās ar viņiem. Mums visu laiku šķiet, ka mums ir jāpārlec uz kaut kādu līmeni, kas atbilstu laba vecāka veidolam, vecākam – teicamniekam, pareizi izglītotam, kompetenti attīstītam utt.

Tā rezultātā pietrūkst laika, lai vienkārši pabūtu kopā ar bērnu. Tāpēc labāk atslābinies un pārstāj censties sasniegt kaut kādu iedomātu ideālu. Un vienkārši mīli bērnus, nebaidoties viņiem to parādīt.