Pašvērtības trūkuma vecums: kādēļ ir svarīgi slavēt pusaudžus  (2)

Tematu portālā "Psychologies" aplūko psiholoģijas zinātņu doktore, grāmatas pusaudžiem "Komunikācija" autore Viktorija Šimanskaja. Viņa norāda, ka pusaudžu vecumā bērni saskaras ar pašvērtības krīzi. Pasaule krasi kļūst sarežģītāka, rodas daudz jautājumu, un ne uz visiem no tiem tiek rastas atbildes. Jaunas attiecības ar vienaudžiem, hormonu vētras, centieni saprast: "Ko es vēlos no dzīves?" – telpa it kā paplašinās, bet pieredzes nepietiek, lai to visu apgūtu.

Saikne ar vecākiem dabiskā veidā atslābst, pusaudzis sāk pāriet uz pieaugušo pasauli. Bet tajā pieredzējušiem, veiksmīgiem vīriešiem un sievietēm viss izdodas daudz labāk, nekā viņam. Bērna pašvērtība krītas. Ko darīt?

Tikt galā ar pubertātes krīzi būs vieglāk, ja bērni jau sākotnēji tiek audzināti pašvērtībai veselīgā vidē. Ko tas nozīmē? Vajadzības tiek atzītas, nevis ignorētas. Jūtas tiek pieņemtas, nevis nenovērtētas. Citiem vārdiem sakot, bērns redz: viņš ir svarīgs, viņā ieklausās.

Būt apzinīgam vecākam nav tas pats, kas izdabāt bērnam. Tas nozīmē līdzpārdzīvot un orientēties notiekošajā. Pieaugušo vēlme un spēja ieraudzīt, kas notiek bērna sirsniņā, ir ļoti svarīgi viņa pašvērtībai. Tas pats attiecas uz pusaudžiem: kad pieaugušie cenšas viņus saprast, pārliecība par saviem spēkiem nostiprinās.

Zema pašvērtējuma problēma ir ticības trūkums sev, savai spējai kaut ko sasniegt. Ja mēs ļaujam bērnam izrādīt iniciatīvu, mēs viņu pārliecinām ar domu: "Es rīkojos un rodu atbildi citos".

Lūk, kāpēc ir tik svarīgi slavēt bērnus: ar apskāvieniem sastapt viņa pirmos soļus, sajūsmināties par zīmējumiem, priecāties pat par nelieliem sasniegumiem sportā un labām atzīmēm skolā. Tādā veidā pārliecība: "Es varu, bet pamēģināt – nav nemaz tik briesmīgi" bērnā tiek "ielikta" neapzināti, kā gatava shēma, skaidro speciāliste.

Ja redzi, ka dēls vai meita ir kautrīgi un šaubās par saviem spēkiem, atgādini par viņa talantiem un triumfiem. Vai bērns baidās uzstāties publikas priekšā? Bet cik lieliski viņš skaitīja dzejoli ģimenes svētkos! Viņš labāk izvēlas palikt maliņā jaunajā skolā? Bet vasaras brīvlaikā viņš taču tik ātri atrada sev draugus. Tas paplašinās bērna pašapziņu, nostiprinās viņā pārliecību par to, ka patiesībā viņš visu prot – tikai nedaudz ir piemirsis.

Visbriesmīgākais, kas var notikt ar pusaudzi, – neattaisnot vecāku gaidas. Daudzas mammas un tēti, protams, mīlestības vadīti, vēlas, lai viņu bērns būtu vislabākais. Un ļoti satraucas, kad viņam kaut kas neizdodas.

Bet tālāk jau situācija atkārtojas atkal un atkal: drebelīgā pašvērtība neļauj spert soli (nav sevī pārliecības: "Es varu, bet pamēģināt – nav nekas briesmīgs"), vecāki ir sarūgtināti, bet jaunietis jūt, ka neattaisno vecāku liktās cerības, un pašvērtība pazeminās vēl vairāk.

Bet šo kritumu ir iespējams apstādināt. Pamēģini bērnam neizteikt aizrādījumus kaut pāris nedēļu. Tas ir sarežģīti, pārlieku sarežģīti, bet rezultāts būs tā vērts.

Koncentrējies uz labo, neskopojies ar uzslavām. Divas nedēļas būs pietiekami, lai notiktu lūzums, un bērnā sāktu veidoties pozīcija: "Es varu". Bet viņš taču patiešām var, vai ne?

Jaunība ir aktīvais pasaules iepazīšanas periods. Nezināmais biedē, pozīcija "Es varu" mainās uz "Vai es varu" un "Ko es varu?". Šis ir ļoti aizraujošs laiks, un svarīgi, lai līdzās būtu pieaudzis mentors, cilvēks, kurš palīdzētu orientēties.

Kopā ar bērnu meklējiet interesantus virzienus, ļaujiet sevi pamēģināt dažādās sfērās, "degustējiet" profesijas. Piedāvā bērnam uzdevumus naudas nopelnīšanai: sagatavot kādus tekstus, izmēģināt būt par kurjeru. Pašvērtība ir baiļu neesamība pirms kādas rīcības, tātad – māci pusaudzi rīkoties.

Lieliski, kad ģimenē parādās vecākais draugs, profesionālis jomā, kura interesē pusaudzi. Atceries savus paziņas, ar kuriem ir interesanti komunicēt. Iespējams, kāds no viņiem kļūs par iedvesmojošu piemēru taviem bērniem?! Lielisks ārsts, talantīgs dizaineris, barista, kurš prot pagatavot gardu kafiju... Sauc šos cilvēkus ciemos, lai viņi pastāsta, ar ko nodarbojas. Kāds no viņiem noteikti atradīsies uz viena viļņa ar tavu bērnu.

Savā grāmatā "Komunikācija" tās autore Šimanskaja pusaudžiem piedāvā vingrinājumu "Interešu ritentiņu". Tā var būt arī kolāža, mērķu koks – jebkurš ērts formāts, kā uzskaitīt personīgos sasniegumus.

Ir svarīgi ar to padarboties katru dienu, nostiprinot ieradumu pamanīt mazos, bet ievērojamos soļus ceļā uz iecerēto. Galvenais prakses uzdevums – bērnā attīstīt iekšējo stāvokli "es varu!".

Vecākiem tas ir vēl viens iemesls labāk iepazīt savus bērnus. Piedalies šīs kolāžas veidošanā. Kompozīcijas centrā atrodas pats pusaudzis. Kopā šo centru apdariniet ar dažādiem izgriezumiem, fotogrāfijām, citātiem, kas raksturo bērna intereses un centienus.

Šis process saliedē ģimeni un palīdz tikt skaidrībā, kādas aizraušanās ir jaunākajiem ģimenes locekļiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Balstoties uz hobijiem un radošajām nodarbēm, veidojas pašvērtība. Iemāci bērnam katru dienu atzīmēt sasniegumus izvēlētajos virzienos.

Pirmajā laikā (piecas sešas nedēļas) dariet to kopā. "Atradi interesantu rakstu", "iepazinies ar kādu vērtīgu cilvēku" – lielisks ikdienas notikumu piemērs. Mājās darāmie darbiņi, mācības, pašattīstība – veltiet laiku katram personālās "kartes" stūrītim. Pārliecība par to, ka "es varu", bērnā veidosies jau tīri fizioloģiski.

Šī prakse ir balstīta uz tā dēvētā Danninga-Krīgera efekta. Kāda ir tā būtība? Ja īsumā: "Mammu, tu neko nesaproti." Atklājot jaunus dzīves aspektus, apreibuši ar zināšanām, pusaudži (jā, un mēs visi) domā, ka itin visā visu saprot labāk par citiem. Zinātnieki šo periodu dēvē par "stulbuma virsotni".

Saskaroties ar pirmo neveiksmi, cilvēks piedzīvo smagu vilšanos. Daudzi atmet ar roku – aizvainoti, absolūti negatavi pēkšņām grūtībām. Tomēr panākumi gaida tos, kuri nenovirzās no ceļa.

Virzoties uz priekšu, arvien vairāk izprotot izvēlēto priekšmetu, cilvēks kāpj "apgaismības nogāzēs" un sasniedz stabilitāti. Un tad jau viņu gaida prieks par iegūtajām zināšanām un augsta pašvērtība.

Ir svarīgi bērnu iepazīstināt ar Danninga-Krīgera efektu, uz papīra vizualizēt kāpumus un kritumus, parādīt piemērus no personīgās dzīves. Tas pusaudža pašvērtību pasargās no lēcieniem un labāk ļaus tikt galā ar grūtībām dzīvē.

Bieži vien sitieni pa pašvērtību nāk no ārienes. Mobings – izplatīta parādība skolu vidē. Uzbrukumus piedzīvo teju visi, un "apēst dzīvu" var pat visnegaidītāko iemeslu dēļ.

Kādēļ bērns ar zemu pašvērtējumu ir kā lakmusa papīrītis huligāniem? Jo viņš asi reaģē brīžos, kad tiek aizvainots: ieraujas sevī vai gluži pretēji – parāda agresiju. Ar to arī rēķinās šie pāridarītāji. Šo tematu plašāk šajā rakstā neaplūkosim, jo portāla "Cālis" arhīvā ir ļoti daudz rakstu par šo tēmu. Lūk, tikai daži piemēri!

Bezspēcība vardarbības priekšā. Latvijas problēma – augstais tolerances līmenis

Vēstījums skolēniem – kas ir vienaudžu vardarbība un ieteicamā rīcība

Ņirgāšanās skolā – bieži sastopams vardarbības veids. Rīcības plāns, kā atpazīt un novērst

Pusaudzis skolā tiek apcelts: kā pamanīt un ieteicamais rīcības plāns

Policija: visnežēlīgākie bērni var būt vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pieņemsim, ka pastāv pretrunas: mājās pusaudzis dzird, ka viņš ir malacis, bet, lūk, vienaudžu vidū šāda apgalvojuma nav. Kam ticēt?

Paplašini sociālās grupas, kurās atrodas bērns. Lai viņš meklē kompānijas pēc savām interesēm, iet uz pasākumiem, koncertiem, apmeklē pulciņus. Klasesbiedriem nav jābūt vienīgajiem draugiem viņa apkārtējā vidē. Pasaule ir milzīga, un katram tajā ir vieta.

Attīsti bērna komunikatīvās prasmes: tās tiešā veidā ir saistītas ar pašvērtību. Tam, kurš prot aizstāvēt savu viedokli, atrast kopīgu valodu ar citiem cilvēkiem, nevar šaubīties par saviem spēkiem. Viņš joko un spriež, viņu ciena, viņš patīk.

Un otrādi – jo pusaudzis ir pārliecinātāks par sevi, jo vieglāk viņam padodas sarunas un jaunas iepazīšanās.

Vecākiem savi bērni ir jāatbalsta. Vecāku mīlestība ir kodols veselības personības attīstībai. Bet izrādās, ka ar "kailu" mīlestību nav pietiekami. Bez labi attīstītas pusaudža pašvērtības, bet iekšējā stāvokļa "es varu!", pārliecības par saviem spēkiem ir neiespējams pilnvērtīgs attīstības process, zināšanu un profesionālo prasmju apgūšana.

Šauboties par sevi, bērns slēpjas no realitātes: viņš noslēdzas sevī, sāk pastiprināti spēlēt datorspēles, fantazē, dzīvo virtuālā realitātē. Ir svarīgi interesēties par bērna vajadzībām, atsaukties viņa iniciatīvām, rūpēties par atmosfēru ģimenē.

Kopā radiet mērķu kolāžas, katru dienu atzīmējiet mazos sasniegumus, pabrīdiniet bērnu par iespējamām grūtībām un sarūgtinājuma brīžiem.