Negaidi, kamēr izdegsi: izmanīgi veidi, kā katru dienu gūt vairāk laika sev

Turklāt laikam sev nav jābūt veselai dienai (kaut nenoliedzami arī tādai noteikti ik pa laikam būtu jābūt ikkatram, citādi, kad lai tā pavisam un galīgi atdzesē sakarsēto prātu?), principā pietiek vien ar dažām minūtēm visas dienas laikā, ja tas ir viss, kas tev ir. Katru dienu vari, un arī vajadzētu, atrast nedaudz laika, lai atpūstos un "uzlādētos", tāpēc neatkarīgi no tā, vai tās ir 20 minūtes vai pāris stundas, maksimāli izmanto šo laiku.

Liekas, ka ir aizspriedumi par lietu darīšanu vienatnē, piemēram, "kāpēc viņa ēd viena pati, viņai nav draugu?". Tas nozīmē, ka esi antisociāls vai necieni mīļos. Laika pavadīšana vienatnē ir laba un ļoti nepieciešama lieta, jo attiecības, kas tev ir ar sevi, ir vissvarīgākās tavā dzīvē. Pētījumi liecina, ka laika pavadīšana sev dod tādus labumus kā palielinātu produktivitāti, laimes un pateicības izjūtu, kā arī palielina empātiju. Nav svarīgi, ko tu dari, ja vien to dari viena pati.

Iedvesmojoties no portāliem "The Healthy" un "The Active Times", apkopojām dažus noderīgus padomus, kā no dienas "nočiept" laiku sev.

Meditācija ir lielisks veids, kā koncentrēties un apmācīt prātu uz mierīgāku stāvokli. Zināms, ka tā palīdz mazināt trauksmi, sāpes un depresiju. Meditējot tikai piecas minūtes dienā, vari radīt brīnumus prāta stāvoklim un vispārējam garastāvoklim.

Ēdiens pats par sevi var sagādāt diezgan daudz prieka, un tieši tavi mīļākie ēdieni noteikti var uzlabot garastāvokli. Palutini sevi ar iecienītāko maltīti, uzkodām vai garšīgu desertu. Pavārmākslā nav nepieciešams būt pārlieku sīkumainai. Ēdiena pagatavošanai vari izmantot arī cepeškrāsni, ar kuras palīdzību aši vien tiksi pie kāda kārumiņa, nepavadot ilgu laiku pie plīts.

Pat ja tavs budžets ir teju iztērēts (kuram gan tā īpaši šajā laikā negadās), "sērfošana" internetveikalu lapās var būt nomierinoša – iepirkšanās smadzenēs rada dopamīnu, kas ir saistīts ar baudas un gandarījuma sajūtu, turklāt, nav jau uzreiz jāpērk, vari gūt dažas lieliskas idejas, kā pārveidot tērpus, kas tev jau ir skapī. Kā būtu ar papildu laika piešķiršanu, lai veiktu, piemēram, maksājumus, bet to paveikt ātri, lai paliktu pāri laiks, acu iemešanai iecienītajos tiešsaistes veikalos un tīkamo lietu apskatīšanai? Ja tomēr doma nozagt dažas papildu minūtes liek justies vainīgai, "pasērfo", gaidot sapulci, tikšanos, pierakstu pie ārsta vai tamlīdzīgi.

Tavs prāts ir pārblīvēts ar idejām, domām un emocijām, līdzīgi kā tas notiek arī visaptverošajā, nekārtīgajā virtuves atvilktnē. Laiks sev var palīdzēt to sakārtot un iztīrīt. Psiholoģe un grāmatu autore Lea Klungnesa, kas ir arī vecākošanās (parenting) eksperte, iesaka par prioritāti noteikt laiku sev, pat ja tev pie kājām ķeras bērni, kuriem vajag, vajag, vajag. "Bērni var iemācīties ievērot manis laika noteikumus. Taimera iestatīšana bieži palīdz," viņa iesaka. Tu vari teikt: "Es dodos dzert kafiju un piecas minūtes lasīt žurnālu, un tad es būšu pieejama rotaļām." Uzliekot laika limitu, tiek noteikts konkrēts sākums un beigas laikam sev, kas palīdz bērniem nekļūt nemierīgiem, kā arī māca par veselīgām robežām saprotamā un cienījamā veidā.

Karsta duša var atvieglot muskuļu mezglus un palīdzēt justies atjaunotai, īpaši pēc garas darba dienas. Jauka, silta vanna arī ir lieliska ideja, jo tā var būt relaksējoša, it īpaši, ja papildus efektam izmanto aromatizētu vannas bumbu vai iededzini dažas sveces. Vannas istaba pavisam noteikti var būt tavs patvērums. Tās durvis ir robeža, kura nosaka, ka neesi pieejama pārējai pasaulei. Vienkārši pārliecinies, ka bērni, vīrs, draugs vai jebkurš, kurš varētu traucēt tavu mieru, ir nodarbināti, aizslēdz durvis, lasi grāmatu vai žurnālu, vannojieties, un saņem ātru, tūlītēju atelpu.

"Ikreiz, kad attopies kaut ko gaidot un kļūstot manāmi aizkaitinātai, piemēram, stāvot garā rindā veikalā vai sēžot sastrēgumā, izmanto šo laiku slepenai pašaprūpei," iesaka Tara Kuzino, klīniskā psiholoģe un grāmatu autore. Lielisks veids, kā to izdarīt, ir klausoties iedvesmojošu podkāstu vai aizraujošu audiogrāmatu, kas novērš prātu no ikdienas kairinājumiem, pār kuriem tev ir maz kontroles. Turklāt, šis labi pavadītais laiks sev ne tikai palīdzēs atpūsties, bet tu vari arī uzzināt kaut ko jaunu.

Saskaņā ar Ročesteras Universitātes Medicīnas centra ekspertu atklāto, dienasgrāmatas vai līdzīgas formas pierakstu klades izveidošana var palīdzēt mazināt stresu, pārvaldīt trauksmi un šad tad pat tikt galā ar depresīvu prāta stāvokli. Tai pat nav jābūt fiziskai kladītei, ir gana daudz digitālo iespēju, bet, ja katru dienu veltīsi kaut dažas minūtes, lai pierakstītu visu, kas tev prātā, atklāsi, ka šāda prakse palīdzēs iegūt kontroli pār emocijām un pat palīdzēs atpazīt tavus domu modeļus, pie kuriem vari strādāt, lai gūtu vairāk pozitīvisma.

Izmanto savu radošumu, zīmējot, gleznojot, adot, apstrādājot koku vai nodarbojoties ar jebkuru citu hobiju, kas ļauj mākslinieciski izpausties. Lai kāds būtu tavs hobijs, nodarbošanās ar to būs diezgan nomierinoša, protams, varbūt tavs mērķis ir cits un vēlies pamatīgi iztrakoties ar ģitāru padusē vai gūst asas emocijas, lai vai kā – gala rezultāts radīs apmierinošu sajūtu un smaidu līdz ausīm.

Laikmetā, kurā rodas sajūta, ka teju ikkatrs ir pastāvīgi pieslēgts dažādām sociālo mediju platformām, ir pastāvīga piekļuve e-pastam un ērta saziņa ar citiem, izmantojot ziņas dažādās lietotnēs, dzīve var kļūt nogurdinoša. Kad neesi darbā vai skolā, izmanto dienu vai divas, lai vienkārši izslēgtu tālruni un mestu milzīgu līkumu datoram. Tas radīs iespēju rast kopīgu valodu ar sevi, atslābināties un baudīt dzīvi, kas ir apkārt, aiz ekrānu spožās gaismas.

! Tātad – tavs šodienas uzdevums ir apsolīt sev, ka sāksi katru dienu veltīt laiku vienas lietas, ko patiešām vēlies, izdarīšanai. Nekādu attaisnojumu, nekādu "bet" vai "ja nu". Dari to! Negaidi līdz būsi izdegusi, lai veltītu laiku sev. Laimīgs un apmierināts cilvēks padara laimīgākus arī apkārtējos – un, bez šaubām, laika atvēlēšana sev būtiski ietekmēs to, cik laimīga esi.