Laulības dzīvē daudzu strīdu un nesaskaņu pamatā ir individuāli skatījumi uz jautājumu, starp kuru robeža ir ļoti šaura – privātumu un slepenību (privacy vs secrecy). Kamēr viens uzskata, ka viņam ir tiesības uz savu privāto dzīvi, par kuru detaļas nav jāstāsta pilnībā nevienam, partneris to var traktēt kā faktu slēpšanu un nevēlēšanos sarunāties. Iedvesmojoties no "Psychology Today" un "Very Well Mind", skaidrosim, kāda ir atšķirība un kuri noslēpumi ir laulību bende.
Ar privātumu šajā kontekstā parasti tiek saprasts stāvoklis, kad cilvēku neviens netraucē, neanalizē un ļauj būt ar sevi. Piemēram, kad pēc publiska pasākuma atgriezies mājās, savā privātajā telpā, cilvēks, kurš iepriekš sēdēja blakus, vairs nevar skatīties virsū, uzdot jautājumus vai kā citādi traucēt. Citiem vārdiem sakot, konkrētu lietu saglabāšana tikai sev novelk zināmas robežas, kas atbilst individuālajiem mērķiem, uzskatiem un vajadzībām. Kad privātuma robežas tiek pārkāptas, cilvēks var izjust dusmas un vilšanos, tādējādi pilnībā loģiska šķiet emocionāla disntancēšanās no konkrētās personas.
Savukārt slepenība tiek raksturots kā apzināts stāvoklis, kurā cilvēks kaut ko slēpj no viena vai vairākiem indivīdiem. Ja vien informācijas turēšana tikai pie sevis nav saistīta ar profesionālajiem pienākumiem, lielākoties šādas rīcības pamatā ir bailes par to, kā informācijas saturs var ietekmēt citus un arī indivīdu pašu. Ja tiek mēģināts šo informāciju mākslīgi "izspiest", cilvēks var justies kā zaudējis kontroli pār tālākiem notikumiem, kam par pamatu būs tās nākšana gaismā. Cilvēks var justies aizkaitināts, dusmīgs un uztraucies, tādēļ izvēlēties emocionālu distancēšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
