Vai laulātajam draugam jāstāsta viss? Par privāto telpu un noslēpumiem, kas sāpina

Ar privātumu šajā kontekstā parasti tiek saprasts stāvoklis, kad cilvēku neviens netraucē, neanalizē un ļauj būt ar sevi. Piemēram, kad pēc publiska pasākuma atgriezies mājās, savā privātajā telpā, cilvēks, kurš iepriekš sēdēja blakus, vairs nevar skatīties virsū, uzdot jautājumus vai kā citādi traucēt. Citiem vārdiem sakot, konkrētu lietu saglabāšana tikai sev novelk zināmas robežas, kas atbilst individuālajiem mērķiem, uzskatiem un vajadzībām. Kad privātuma robežas tiek pārkāptas, cilvēks var izjust dusmas un vilšanos, tādējādi pilnībā loģiska šķiet emocionāla disntancēšanās no konkrētās personas.

Savukārt slepenība tiek raksturots kā apzināts stāvoklis, kurā cilvēks kaut ko slēpj no viena vai vairākiem indivīdiem. Ja vien informācijas turēšana tikai pie sevis nav saistīta ar profesionālajiem pienākumiem, lielākoties šādas rīcības pamatā ir bailes par to, kā informācijas saturs var ietekmēt citus un arī indivīdu pašu. Ja tiek mēģināts šo informāciju mākslīgi "izspiest", cilvēks var justies kā zaudējis kontroli pār tālākiem notikumiem, kam par pamatu būs tās nākšana gaismā. Cilvēks var justies aizkaitināts, dusmīgs un uztraucies, tādēļ izvēlēties emocionālu distancēšanos.

Pēc iepriekš minēto definīciju izlasīšanas atšķirība ir visnotaļ skaidri saprotama, taču ne attiecību kontekstā. Piemēram, ja vīrietim sievas māsa šķiet ļoti simpātiska un atraktīva sieviete, viņš aiz cieņas un mīlestības pret savu sievu to, visticamāk, skaļi neteiks. Vīrietis šīs domas paturēs pie sevis, neskatoties uz to, ka nav romantiski ieinteresēts, savukārt, ja sieva to uzzinātu, sauktu par fakta turēšanu slepenībā.

No tā izriet secinājums, ka ir izdalāmi divu veidu noslēpumi – tie, kuri aiztaupa raizes pašam, un tie, kuri aiztaupa raizes partnerim. Par sliktākiem saucami pirmie minētie, jo tad fakts tiek noklusēts tikai tāpēc, lai nebūtu jānonāk vainīgā lomā. Citiem vārdiem sakot, tās ir lietas, kuras izdarītas, taču liks sievai vai vīram dusmoties vai justies sāpinātam. Šāda rīcība ļauj prātā veidot partnera tēlu ideālā gaismā, lai gan realitāte nestāv klāt iedomām. Savukārt otrā kategorija ir tie noslēpumi, kas var sāpināt partneri. Par to nākšanu gaismā personīgi tev, iespējams, nav nekādu pretenziju, taču zini, ka otrs jutīsies dusmīgs, nenovērtēts, vīlies. Labs piemērs – labie fakti par iepriekšējām attiecībām. Taču šis variants ir pieņemams vien tad, ja netiek noklusēta informācija, kurai laulātais draugs varētu kardināli nepiekrist.

Tomēr, kā norāda "Very Well Mind" eksperti, būt atklātam pret savu sievu vai vīru nenozīmē stāstīt pilnībā visu – ko šonakt sapņoji, bailes, ar kurām centies tikt galā, kāda ir tava apslēptā fantāzija pret šo cilvēku (ja neesi gatavs par to runāt skaļi). Katram cilvēkam ir tiesības uz privātumu jebkurās attiecībās, tāpēc, lai laulības dzīvē turētos veselīgā līmenī, sevi piespiest vai pakļauties citu spiedienam dalīties ar pilnībā visu informāciju vai sajūtām pat nav vēlams.

Veselīgās attiecībās partneri zina, pieņem un atbalsta, ka abiem nepieciešamība gan fiziska, gan emocionāla telpa, kurā ik pa laikam pabūt tikai vienam.

Fakts, ka viss netiek izstāstīts līdz galam, nenozīmē, ka melo un kaut ko slēp. Iespējams, par kādu konkrētu atgadījumu savam mīļotajam cilvēkam neizstāsti, jo to īpaši lūdzis cits iesaistītais, kas pretējā gadījumā varētu tikt sāpināts. Taču tajā, vai konkrētas lietas savam dzīves partnerim atklāt, atkarīgs no tā, kā šis "noslēpums" liek tev justies – ja par to domā dienu un nakti, pārņem negatīvas sajūtas, nelabums, domājot vien, par to savam tuvākajam būtu jāpastāsta.

Ja noklusē kādu faktu tāpēc, ka nevēlies uzņemties atbildību par izdarīto, tas var radīt milzu problēmas jūsu laulības dzīvē. Informācijas paturēšanu pie sevis, kuru partnerim noteikti vajadzētu zināt, lai pieņemtu lēmumu, var saukt par manipulēšanu, kurai laimīgā ilgtermiņa laulībā vietas nav.

Noslēpumi, kas var pamatīgi iedragāt laulības dzīvi:

Tikpat svarīgi, kā apzināties, kuru faktu paturēšana pie sevis ar laiku radīs daudz vairāk posta nekā labuma, ir arī saprast, kad par to runāt. "Wery Well Mind" uzskaitījuši situācijas, kuras nav vispiemērotākās aktuālu un samilzušus problēmu pārrunāšanai:

Pieņemot lēmumu, vai partnerim konkrētu informāciju atklāt vai tomēr paturēt pie sevis, jāņem vērā, cik nozīmīgas vai gluži pretēji – mazsvarīgas būs noklusēšanas sekas. Taču sarežģītākais uzdevums ir skatīties ne tikai caur savu prizmu, bet iekāpt arī otra kurpēs un mēģināt saprast, kā uz to skatītos partneris. Vai arī viņam šis fakts šķistu tikpat nenozīmīgs kā tev un vai tu patiešām domātu tāpat, ja apgrieztā situācijā būtu viņa vietā?

Būt godīgam un spēt uzticēties ir vienas no svarīgākajām lietām attiecībās, taču ar laiku robeža, kad kāda maza noslēpuma noklusēšana ir pieņemama un kad tiek manipulēts ar partneri, kļūst grūti nosakāma. Lai laulība nebeigtos ar fiasko, iepazīsties ar šajā rakstā apkopotajiem iemesliem, kurus skaidro terapeiti.