Mammu, tēti, es esmu gejs! Kā pieņemt bērna seksuālo orientāciju

Neatkarīgi no tā, cik jauns vai vecs ir bērns, sava īstā "es" atklāšana vecākiem, skaļi pasakot un atzīstot, ka dēlam vai meitai patīk sava dzimuma pārstāvji vai ka viņš vai viņa nejūtas patiess savā bioloģiskajā dzimumā, vienmēr ir izaicinoši – abām pusēm. Visā pasaulē jūnijs ir praida mēnesis un ik gadu iekrāsojas košajā varavīksnes karogā, kas apzīmē LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) kustību, kā arī seksuālo vienlīdzību, tāpēc šobrīd īpaši aktuāli runāt par to, kā jaunieti, kurš "iznācis no skapja", izprast un atbalstīt var viņa tuvākie cilvēki – vecāki.

Kā pieņemt jauno situāciju, ka bērns paziņo, ka ir homoseksuāls, identificē sevi kā transpersonu vai atklāj, ka ir, piemēram, aseksuāls, palīdz skaidrot klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa. Savukārt savā pieredzē piekrita dalīties mamma, eksperte sabiedrības integrācijas jautājumos Liesma Ose, kuras meita "iznāca no skapja" un atklāja, ka viņai patīk sava dzimuma pārstāves.

Šis raksts ir turpinājums un papildinājums pirmajai publikācijai par to, ko jaunietim nozīmē skaļi atzīt un atklāt savu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, kuru izlasīt vari šeit.

Mammas pieredze: meita vasaras brīvlaikā ciemojās kopā ar draudzeni

Liesmas Oses meita savai mammai to, ka viņai patīk sava dzimuma pārstāves, atklāja, kad vasaras brīvlaikā bija pārbraukusi mājās no Kopenhāgenas, Dānijā, lai apciemotu vecākus. Linda mājās atbrauca kopā ar draudzeni no studijām un, kad viešņa nedaudz ātrāk devās ceļojumā pie saviem vecākiem uz Norvēģiju, meita Liesmai atklāja, ka attiecības starp viņām nav tikai platoniskas. "Gājām uz jūru, bija saulaina, skaista, drusku ar mākonīšiem augusta diena, vējš, viļņi, un tad Linda man pastāstīja, ka viņas patiesībā ir kopā. Un tajā brīdī es biju "speechless" (bez vārdiem – red. piez.). Man bija liels pārsteigums un man šķiet, ka teicu "nu jā", bet laikam mana seja izmainījās, es vispār neprotu melot vai slēpt emocijas, un tad Linda skatījās uz mani un viņa arī palika diezgan drūma," atceras Liesma.

Meitas "iznākšana no skapja" sakritusi ar laiku, kad 2008. gadā Liesma Ose bijusi viena no tām, kas cīnījusies par to, lai "Mozaīka" kā nevalstiskā organizācija saņemtu tik nepieciešamo finansējumu. "Es biju viens no tiem cilvēkiem, kas karoja un cīnījās par "Mozaīkas" izdzīvošanu, lai viņiem būtu institucionālais grants, lai geju un lesbiešu tiesības Latvijas sabiedrībā būtu pārstāvētas, un ja godīgi, tā tēma bija ļoti mīļa, un man tas likās ļoti svarīgi – pieņemt homoseksuālus cilvēkus, kaut arī es pati esmu heteroseksuāla, un droši vien tur izlīda tas, ka es normalizēju, esmu tāds heteroseksists būtībā – jā, es pieļauju homoseksuālas attiecības un pat atbalstu, cīnos par tiesībām, bet, kad tas nonāk manā ģimenē, tad bija šoks," tā brīža emocijas atceras Liesma. Pēc meitas atklāsmes viņas abas vēl izbaudījušas ciemošanos, bet pēc aizbraukšanas Liesmai radusies sajūta, ka meita sadrūmusi un jutusies nedaudz atstumta.