Pusaudži mēdz krist no galējības galējībā, viņu "mīlestība" dažu minūšu laikā par pārvērsties "naidā". Vecāki šādās situācijās līdzinās cilvēkiem, kuri piedzīvojuši psihisku traumu. Lūk, pusaudzis dusmojas, skumst, raizējas vai baidās... Kad mamma vai tētis vaicā: "Kas noticis?", bērns bieži vien pārbauda viņu reakciju, atbildot: "Nekas" vai kaut ko līdzīgu. Viņi uzstājīgi turpina iztaujāšanu, un visbeidzot viņš piekāpjas. Šajā brīdī viņu pārņem spēcīgas emocijas un viņš var pārstāt sevi kontrolēt. Vecāki baidās, ka viss vai aizies vēl tālāk, un baiļu iespaidā pārstāj reaģēt uz pusaudža žēlošanos (tāds pats emocionāls nejutīgums bieži rodas tiem, kuri pārdzīvojuši kādu garīgu traumu).
Redzot, ka viņu nedzird un nesaprot, bērns krīt īstā histērijā, cenšoties aizklauvēties līdz saviem vecākiem. Situācija strauji pasliktinās. Ko darīt vecākiem, lai izvairītos no emocionāla kurluma?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
