Pietiek turēt mēli aiz zobiem: padomi, kā soli pa solim atzīties simpātijās

Ja esi cilvēks, kuram "ieķeršanās" ir bijusi vai arvien ir diezgan bieža parādība, tu noteikti jau zini, cik briesmīga var būt atzīšanās, ka pret otru parādījušās jūtas. Patiesībā tas pat ir tik biedējoši, ka daudzi no tā izvairās visu mūžu. Tajā pašā laikā daži, kuri tomēr uzdrīkstas atzīties, to dara tikai pēc četrām glāzēm vīna vai arī ziņas formātā. Varam pateikt priekšā: neviena no šīm izejām nav labākais veids.

Lai atvieglotu atzīšanos simpātijās, veic šīs piecas ārkārtīgi vienkāršās, pāru terapeita Gerija Brauna par labām esam atzītās un portālam "Cosmopolitan" uzticētās darbības.

Pirms paziņo, ka esi satverta otra valgos, pārliecinies, ka jūtas ir nopietnas, un tā nav tikai kārtējā īslaicīgā "ieķeršanās", kas jau nedēļas laikā noplok. Citiem vārdiem sakot, tu vienkārši domā, ka noskatītais sirdsāķītis ir jautrs, vai tiešām redzi sevi attiecībās ar viņu? Ir vērts kaut ko teikt "ja jūti, ka ķermenī plosās kas ievērojami stiprāks nekā tikai hormoni", teic pāru terapeits Gerijs Brauns.

Saprotams, atzīties kādam, ka tev ir spēcīgas jūtas pret viņu var būt biedējoši un lielākoties riskanti, taču Brauns saka, ka saruna ir satraukuma vērta. "Ja otrs patiešām ir potenciālais mūža partneris, tev noteikti vajadzētu riskēt," viņš saka. "Ja to nedarīsi, vari attapties atlikušo mūžu skatoties pār plecu un nožēlojot, ka bailes uzvarēja pār vēlmi pēc mīlestības."

Lai gan Brauns norāda, ka nav tāda "īstā laika" atzīties jūtās pret kādu, noteikti ir daži faktori, kas nosaka, kad vajadzētu un kad tomēr nevajadzētu sākt šo sarunu.

Sāksim ar to, ka ir ļoti svarīgi, lai esi pavadījusi pietiekami daudz laika ar otru, lai patiešām sajustu un saprastu, kas un kāds ir šis cilvēks. "Piemērots laiks, lai atzītos simpātijās, ir pēc tam, kad esat kopā pavadījuši pietiekami daudz laika, attiecīgi ir gūts priekšstats vienam par otru, un tu jūti, ka jūs abi esat saderīgi vissvarīgākajos veidos," skaidro Brauns.

Tomēr dažreiz ārējie apstākļi var piespiest pagaidīt nedaudz ilgāk, nekā tu vēlētos. "Piemēram, ja kāds no jums pēdējā laikā piedzīvojis šķiršanos un tagad prātā un sirdī, iespējams, nemaz nav vietas kam jaunam un ir vēlme tikai pēc kā viegla, bez saistībām, pavisam noteikti vajadzētu nogaidīt," brīdina Brauns. "Ja tuvinieku lokā nesen ir noticis kāds traumatisks atgadījums, piemēram, nāve, nopietna slimība vai nopietns ievainojums, tad labāk ir gaidīt, kamēr tavas emocijas būs norimušās un domas būs sakārtotākas."

Diemžēl šī nebūs viena no tām sarunām, kuru varēsi vest rakstiski. Pat ja doma par to liek acīm teju sprāgt ārā no pieres, tev jāgūst spēks pārvarēt bailes un stresu, lai svarīgo atzīšanos pateiktu reālajā dzīvē. Brauns iesaka to darīt kādā ikdienišķā un relatīvi klusā, publiskā vietā.

"Es iesaku gadījuma lokāciju," viņš norāda. "Varbūt pastaigājieties parkā, satiecieties pludmalē vai dodieties uz jebkuru citu ikdienišķu vietu, kur jūs abi varat justies brīvi, runāt atklāti. Es no sirds neiesaku doties uz pārpildītām sabiedriskām vietām un jo īpaši ne uz bāru vai pārpildītu restorānu. Tu vēlēsies atrasties vidē, kurā jums abiem ir cik vien iespējams ērti, turklāt, tāda gaisotne būs īstā intīmākām, personīgākām sarunām."

Vēl kas – kad uzaicini viņu satikties, nepadari to savādu. Vienkārši ierasti pajautā, vai otrs vēlas doties pastaigā pa parku vai ko citu. Dodot zīmes, ka vēlies "par kaut ko runāt", iespējams, viņā radīs nevajadzīgu satraukumu.

Tiklīdz jūs abi jau esat iekārtojušies izvēlētajā klusajā, publiskajā vietā, ir pienācis laiks pastāstīt otram par to, kas tevī iekšā gruzd. Sarunas uzsākšana var būt patiešām biedējoša, taču tam patiešām nav jābūt milzīgam, mulsinošam mīlestības zvērestam. Vienkārši atrodi sarunā dabisku klusuma mirkli, kurā nākt klajā ar savām sajūtām.

"Vienkārši pastāsti, ka esi pamanījusi, ka arvien vairāk un vairāk izbaudi tā cilvēka kompāniju," iesaka Brauns. "Iespējams, vari atzīties, ka, domājot par viņu, tu pieķer sevi smaidot. Ir pat labi būt nedaudz muļķīgai un vaļsirdīgai. Ja jūtu ķīmija ir abpusēja, tad to, visticamāk, nebūs nemaz tik grūti izdarīt. "

Taču, ja saruna nenorisinās tieši tā, kā biji cerējusi – neraizējies! "Viss pāri lūpām dabiski var iznākt vienā sarunā, bet nav izslēgts, ka tas notiek arī vairākās," atzīmē Brauns. "Lai otrs tevi sadzirdētu un saprastu, tas nav "jāpasaka perfekti". Esi pret sevi maiga un novērtē drosmi, ko uzņēmies, neatkarīgi no iznākuma."

Tātad šī saruna, visticamāk, ievirzījās vienā no divām gultnēm.

Pirmais variants: otrs cilvēks jutās tāpat – urrā! Šajā gadījumā, kā norāda Brauns, tev vajadzētu situāciju izbaudīt un lūkoties, kur saruna novedīs tālāk. "Ja arī otrs jūtas tāpat, jūs abi varētu vēlēties izpētīt iespējas redzēt vienam otru biežāk, atklāt vairāk gan raksturā, gan ķermeniskajās izpausmēs, un, iespējams, pat kļūt par pāri – ja tas jums abiem šķiet dabiski," viņš saka, piebilstot, ka saistīties uz mūžu ir kaut kas, par ko vēlēsies pārliecināties ilgāku laika sprīdi. Neko neuzspied otram šajā posmā, kā arī neļauj to uzspiest tev, ja neesi droša.

Otrais risinājums: otrs nejutās tāpat kā tu... Tādā gadījumā tev vajadzētu būt pateicīgai, ka cilvēks pret tevi ir godīgs un ka tagad tev bez dažādiem "ja nu..." un "kā būtu..." ir tiesības agrāk vai vēlāk pievērsties kādam citam simpatizējošam cilvēkam. Neliec cerības pārāk augstu, bet Brauns arī piebilst: "Ir iespējams, ka otram vajag vēl izaugt līdz tam, lai attīstītu jūtas pret tevi, tikai diemžēl tas nebūs tajā pašā laikā, kad tev."