Kuššššš, klusu! Kā iemācīt skaļiem bērniem mīlēt un ievērot klusumu

"Ikvienam bērnam nepieciešama vecāku uzmanība. Nepieciešamās uzmanības daudzumu nosaka bērna vecums, temperaments, kā arī psiholoģiskā pieķeršanās. Bet papildus šiem trim faktoriem, kurus nevar ietekmēt, ir arī citi, proti, to darbību kvantitāte un kvalitāte, kuras ir pieejamas bērnam.

Vienā no saviem rakstiem es aprakstīju vairāk nekā 20 nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, kas palīdzēs ne tikai nodarbināt bērnu, tādējādi atbrīvojot laiku un vecāku uzmanību, bet arī palīdzēs attīstīt tādas prasmes kā uzmanības koncentrēšana, koordinācija, sīkā motorika un intelektuālās spējas.

Papildus jautru izglītojošu materiālu veidošanai Montesori pedagoģijai ir vēl viens noslēpums, kas varētu daudz palīdzēt vecākiem. Proti – mēs iemācām bērniem ievērot un mīlēt klusumu ar īpaša vingrinājuma palīdzību, kuru sauc par "klusuma vingrinājumu". Šis vingrinājums ir guvis daudzu pedagogu atzinību visā pasaulē.

Regulāri praktizējot šo vingrinājumu, bērns iemācās ievērot klusumu. Papildus arī uzlabo spēju kontrolēt uzvedību, attīsta paškontroles spējas un gribasspēku. Klusuma vingrinājums ir arī lielisks relaksācijas veids, kā arī atpūta centrālajai nervu sistēmai.

Šajā vingrinājumā, tāpat kā jebkurā citā, panākumi netiek gūti uzreiz. Sākotnēji vingrinājumu var veikt pavisam īsu brīdi, piemēram, vienu minūti. Kad bērna prasmes ir nostiprinājušās, laiku palielina līdz divām, trim, piecām minūtēm vai vairāk.

Klusuma vingrinājumu var izmantot arī kā ikdienas rituālu, piemēram, pirms brokastīm, vai arī negaidīti to organizēt dienas vidū. To var izdarīt katru reizi, kad jūtams, ka bērns uzvedas skaļāk, nekā vēlētos. Klusuma nodarbība viņam palīdzēs nomierināties. Šajā gadījumā ir svarīgi vingrinājumu nepārvērst par sodu, bet gan pasniegt to kā darbību, ko kopā veicat ar prieku un aizrautību.

Vingrinājuma būtība ir tāda, ka mēs neveicam nevienu skaņu un, ja iespējams, nevienu kustību. Kopā ar bērnu mēs sastingstam un koncentrējam uzmanību. Ir svarīgi, lai apkārt nebūtu trokšņu. Iesaku izslēgt televizoru, skaņu tālrunī un aizvērt logu, it īpaši, ja dzīvojat trokšņainā ielā.

Klusuma vingrinājumu var veikt dažādos veidos – to var izdarīt guļus vai sēžot, ar atvērtām vai aizvērtām acīm, kaut ko vērojot vai vienkārši ieklausoties apkārtējā pasaulē.

Bērniem, kuriem ir grūti mierīgi sēdēt, īpaši bērniem līdz trīs gadu vecumam, ieteicams vingrinājumu veikt guļus stāvoklī. Jūs varat aizvērt acis. Izskaidrojiet bērnam spēles noteikumus un vienojieties, ka jūs viņam pieskarsieties, kad varēs kustēties un sarunāties.

Vecāki bērni vingrinājuma laikā jau var sēdēt – uz grīdas vai krēslā. Acis var aizvērt vai atstāt vaļā. Ja bērnam ir grūti koncentrēties, nolieciet kaut ko, ko bērns var vērot. Ideāli piemērots ir smilšu pulkstenis. Bērns ne tikai vēros birstošās smiltis, bet arī sapratīs, cik daudz laika ir atlicis līdz vingrinājuma beigām. Kā novērošanas objektu var izmantot arī caurspīdīgu vāzi ar ūdeni, kurā ar pipeti var pilināt tinti vai krāsu. Šāds skats noteikti sajūsmina bērnu.

Bērnam, kurš labi koncentrējas, var dot uzdevumu ieklausīties apkārtējās pasaules skaņās, un pēc tam pārrunāt, ko katrs ir sadzirdējis, – vai tā bija putnu dziesma aiz loga, lietus pilieni vai kaimiņa suņa riešana.

Pēc tam, kad klusuma vingrinājums ir beidzies, mēs nesākam uzreiz skaļi sarunāties un trokšņot. Runājiet ar bērnu čukstus, vienojieties sarunāties un būt klusi.

Pirmsskolas vecuma bērniem ir grūti pielāgot savas balss skaļumu. Bērns var arī nezināt, kā runāt klusi, un tad mēs varam viņam to iemācīt. Es jums pastāstīšu vienkāršu un efektīvu veidu, ko daudzus gadus izmantoju savā darbā.

Jums būs nepieciešams īss skaitāmpantiņš. Ja bērnam jau ir tāds, tas ir brīnišķīgi. Ja nē, atcerieties savu iecienītāko bērnības skaitāmpantiņu vai atrodiet internetā kaut ko interesantu. Piemēram:
Mazais pirkstiņš gulēt iet,
Zeltnesim jau acis ciet,
Garais pirkstiņš gultā – hop!
Rādītājs vēl saka – stop!
Arī īkšķiem nenāk miegs –
Netaisa tas acis ciet!

Pirmkārt, mēs iemācāmies skaitāmpantiņu. Tas ir arī lielisks runas attīstīšanas vingrinājums, kas jau tika minēts iepriekšējā rakstā. Pirmajā reizē izrunājam pantiņu kopā parastā balsī. Nākamajā reizē vienojamies izrunāt skaļāk. Pēdējo reizi varam izdarīt daudz skaļāk – mūsu balsis būs tuvu kliedzienam. Pēc tam pakāpeniski izrunājam skaitāmpantiņu klusāk – ar katru reizi padariet balsi klusāku līdz čukstiem.

Tādējādi bērns iemācās saprast, ko nozīmē runāt skaļi un klusi, iemācās kontrolēt balss skaļumu un patvaļīgi pārslēgties uz čukstiem.

Lūdzot bērnam uzvesties klusāk, dariet to pazeminātā balsī. Lai to izdarītu, iespējams, būs jāaiziet uz citu istabu vai jāpieiet tuvāk bērnam. Var arī pieskarties bērna plecam, tādējādi pievēršot vairāk uzmanības sev. Jā, tas prasīs nedaudz vairāk laika un pūļu nekā skaļa pavēle, bet efekts būs lielāks. Palieciet bērna tuvumā vēl dažas sekundes, runājiet ar viņu klusā balsī un uzmanīgi pārvietojiet dažas viņa lietas, tādējādi parādot klusas un maigas izturēšanās piemēru."