depresija, pusaudzis, skumjas, emocijas, vientulība, domāt
Foto: Shutterstock
Ir 21. gadsimts, un apzīmējums "depresija" izskan skaļi. Šo vārdu bieži dzirdam gan pamatoti, gan nepamatoti, bet tas tiek izteikts, nevis noklusēts – kā agrāk, kad nevienam nebija nekādas depresijas. Bija jau gan, tikai medicīnā šo terminu īsti nepieminēja. Tāpēc arī skaidri nevar zināt, vai kādam no mums nav paaugstināts risks iedzīvoties depresijā bioloģisku faktoru ietekmē. Diemžēl depresija mūsdienās jauniešiem tiek novērota gana bieži, un viņiem tā var izpausties vēl smagāk nekā pieaugušajiem, jo pusaudža gadi jau tā ir pārpilni dažādu emociju, tāpēc arī šajā vecumposmā aizkaitinājuma līmenis var būt vēl augstāks.

Kas vecākiem būtu jāzina, ja sava bērna uzvedībā novēro izmaiņas, kur meklēt palīdzību, – stāsta Pusaudžu resursu centra (PRC) programmu virsvadītājs, psihologs un pusaudžu mentālās veselības speciālists Emīls Ūdris. Jāsāk ar to, ka centrs patlaban ir kā vidusposms, kura daudzus gadus iztrūka, starp ģimenes ārstu un stacionāro palīdzību gadījumos, kad pusaudža psihiskais stāvoklis kļuvis jau pavisam nopietns. PRC speciālisti strādā ar vieglākiem un vidēji smagiem depresijas gadījumiem, turklāt palīdzību var saņemt bez maksas, jo valsts dažādu programmu īstenošanai piešķir finansējumu. Pērn depresijas un pašnāvību preventīvo pasākumu programmā tika uzņemti 22 klienti un programmas īstenošanā iztērēti 26 928,45 eiro, bet šogad centrs plāno uzņemt vairāk nekā 50 klientus depresijas programmā un tam piešķirtais finansējums ir 126 899,96 eiro. Ūdris gan atzīst, ka palīdzība būtu nepieciešama vēl vairāk jauniešu, bet pagaidām resursu ir tik, cik ir.

Nomāktība un motivācijas trūkums – galvenās depresijas pazīmes

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!