Tomēr ir vērts izvērtēt variantus "gribu nodarboties ar ko citu" un "vispār negribu neko darīt". Pirmā varianta pamatā ir nostiprinājusies interese, vēlēšanās. Otrā – klajš interešu trūkums, nevēlēšanās. Ja bērns patiesi negrib ar kaut ko nodarboties, ar viņu būs spiesti nodarboties vecāki, savā grāmatā "Patstāvīgs bērns jeb kā kļūt par "ideālu mammu"" norāda tās autore Anna Bikova.
Tas ir bez jebkādas negatīvas pieskaņas, ņemot vērā, ka vecākiem ir jāprot aizraut bērnu, ņemt viņu sev līdzi uz visdažādākajiem pasākumiem (ja tie ir viņa vecumam piemēroti), iedegt viņā jaunas intereses. Meklējiet to, ar ko vēlaties visi kopā nodarboties. Ja vecāki savā dzīvē ar kaut ko ir nopietni aizrāvušies, tad tas neatstāj vienaldzīgu arī bērnu.
Tāpat ir vēlams atšķirt "vēlos apmeklēt šo pulciņu" no svārstīgā "gribu un negribu". Lai arī tās ir papildu nodarbības, tās nedrīkst pakļaut mainīgam garastāvoklim. Ja izvēle ir izdarīta (turklāt ja izvēlējies pats bērns), tad pret to jāizturas atbildīgi. Nedrīkst kavēt vai neaiziet vispār pat tad, ja iet ne visai gribas. Tādos gadījumos vecākiem ir nopietni jāatgādina atvasei par nodarbībām, jācenšas ieaudzināt atbildības sajūtu, pat jāuzstāj, lai bērns sagatavojas un iet. Kas notiek, ja nodarbības izlaiž? Ja vairākas reizes neaiziet uz nodarbībām – esi jau atpalicis no pārējiem bērniem grupā. Te arī noskaidrojas, ka bērns kaut ko nemāk, kaut ko nezina, kaut ko izpilda daudz sliktāk nekā pārējie. Būt atpalikušam ir nepatīkami, apgūt izlaisto nenākas nemaz tik viegli. Tieši tā rodas kārdinājums nodarbības pamest pavisam un uz visiem laikiem.
Ja bērns kategoriski atsakās turpināt
Kā tomēr rīkoties, ja bērns kategoriski paziņo, ka uz nodarbībām vairs neies, ka visu pametīs, – pat tad, ja iesākumā tā bija viņa paša izvēle? Vispirms jātiek galā ar cēloņiem. Īpaši tad, ja pulciņu nomaiņa notiek samērā bieži. Varbūt bērns grib visu ko izmēģināt? Iemācījies peldēt – un gana, tagad meklēs ko citu! Nekā briesmīga šādā domu skrējienā jau nav. Lai bērns izmēģina, lai izvēlas! Šajā gadījumā attīstības ceļš nevirzās pa vertikāli (jo tālāk, jo labāk, katrā gadījumā jaunās prasmes pilnveidojas, nostiprinās), bet gan horizontāli (plašāk un plašāk, krājas jaunas prasmes). Horizontālais attīstības ceļš nebūt nav sliktāks par vertikālo, tas ir tikai citādāks un ir atkarīgs no rakstura. Pasaulē ir ne mazums cilvēku, kuri līdz pat ausīm vēlas iedziļināties kādā noteiktā zināšanu novirzienā, un beigās rodas šauras nozares speciālists. Bet ir arī cilvēki, kam nepieciešamas ne tikai dziļas un pamatīgas, bet arī visaptverošas zināšanas. Par tādiem parasti mēdz teikt, ka viņiem ir plašs interešu loks.
Meklē negribēšanas cēloņus!
Formulējums "negribu" var slēpt ne tikai spontānas jaunas intereses par citām nodarbībām. Nodarbību apmeklēšanas atteikuma pamatā iespējamas neveiksmes, psiholoģisks diskomforts. Tādā veidā kāds cenšas izvairīties no grūtībām un sarežģījumiem. Iesākumā viss patīk, bet, kolīdz pieaug slodze un prasības, slinks bērns saredz iespēju nodarbības pamest... Citiem bērniem, savukārt, ir ļoti svarīgi vienmēr būt pirmajiem, taču, tiklīdz parādās spēcīgs konkurents, kuru biežāk paslavē, rodas nepārvarama vēlēšanās visu pamest, padoties un aiziet. Nozīmīga loma ir arī sarežģītām attiecībām, kādas nereti valda starp vienaudžiem.
Citam bieži vien lāgā nepatīk treneris vai pasniedzējs. Tādas psiholoģiskas problēmas ir raksturīgas gadījumos, kad rodas vēlēšanās pamest kādu pulciņu, taču tās nekad un nevienu brīdi nerisina problēmas, jo līdzīgi var notikt arī citos pulciņos. Un tas tikai nozīmē, ka svarīgi ir kopā ar bērnu meklēt izeju, padomāt, ko var mainīt sevī. Ja patiesi nekas nav līdzams, no pulciņa ir jāaiziet. Piedāvā bērnam iespēju vēl kādu mēnesi apmeklēt nodarbības un šajā laikā mēģināt tikt galā ar sarežģījumiem, pārvarēt grūtības. Pilnīgi iespējams, ka tad pamest nodarbības vairs arī negribēsies. Jebkurā gadījumā lēmums nedrīkst būt impulsīvs, bet izsvērts un labi pārdomāts.
Ir arī tādi bērni, kuri vienkārši neko papildus negrib apgūt. Intraverti – tā viņus mēdz novērtēt. Tomēr tādas intravertas, tas ir, uz iekšu vērstas personības spēj aizrautīgi nodarboties, neizejot no mājām: zīmēt, adīt, veidot, lodēt, programmēt, eksperimentēt. Un tas nebūt nav stāsts par "nevēlos vispār darboties". Tas ir – "gribu nodarboties tikai mājās". Tiešām grib? Lai arī darbojas!
Turpinājumā atradīsi rakstus no portāla "Cālis" arhīva par šo pašu tematu – ļaut vai neļaut pamest pulciņu, cik bieži ļaut mainīt savas intereses, kā iemācīt pabeigt līdz galam iesākto...
Mammu, gribu dejot baletu
Sešas pazīmes, kas liecina – bērns pārāk aizrāvies ar vēlmi vienmēr uzvarēt
Neapšaubāmi, ir svarīgi audzināt bērnus, kas vērsti uz panākumiem un mērķu sasniegšanu, taču ir šaura robeža starp veselīgu un pārspīlētu sāncensības garu, kas var atstāt negatīvas sekas uz bērnu attīstību un izpratnes veidošanos. Šoreiz iepazīstinām ar sešiem trauksmes signāliem, kas var liecināt – atvase pārāk nopietni uztver nepieciešamību vienmēr būt uz pjedestāla augstākā pakāpiena.
Kam svarīgāk būt ātrākajam, stiprākajam un gudrākajam – bērniem vai viņu vecākiem?
Daudziem bērniem dienas režīma ir "aizsists" līdz pēdējai minūtei: skola, mājasdarbu gatavošana, pulciņi, privātskolotājs, sacensības, olimpiādes... Mūsdienās brīvais laiks ir gluži neiespējamā misija.
Piespiest vai mudināt? Kā bērnā raisīt veselīgu motivāciju
Mūsdienās bieži var dzirdēt: "Bērnus ir pareizi jāmotivē!" Taču ir nepieciešami papildu stimuli, ja īstas intereses nepastāv. Un šis, savukārt, jau ir iemesls aizdomāties, kā rīkojies tieši tu: bērnu piespied vai tikai virzi vēlamajā virzienā?
Kā bērnu iemācīt pabeigt iesākto līdz galam
"To, ko iesāc, to arī pabeidz," tāda ir tautas paruna. Un taisnība vien ir. Darbs, kas iesākts, ir jāpaveic, lai arī cik grūts tas būtu. Taču mazajiem ķipariem ir tendence atstāt darbu pusceļā.
Matemātika, sports, dejošana – kā bērnam palīdzēt atklāt savu potenciālu
Kā bērnam palīdzēt atklāt savu potenciālu? Daži vecāki šo jautājumu uzdod, kad bērni vēl ir pavisam maziņi. Citi par to uztraucas, raugoties uz saviem pusaudžiem. Spējas ir katram, taču tās ne vienmēr ir acīmredzamas.
Vai ir vērts bērnu piespiest turpināt apmeklēt pulciņu
Ir bērni, kas ātri vien atrod savu īsto ārpusskolas nodarbošanos, bet ir arī tādi, kas pulciņus maina citu pēc cita un nekur īsti nevēlas uzkavēties. Kā šādā situācijā rīkoties vecākiem, skaidro psiholoģe, "Rimi bērniem" emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.
Kāpēc ir svarīgi izvēlēties bērna temperamentam atbilstošu pulciņu
Lai gan vasara vēl pilnā plaukumā, tomēr vecākiem jāsāk jau pamazām domāt par nākamo mācību gadu – gan gādājot skolai nepieciešamās lietas, gan domājot par bērna ārpus mācību stundu nodarbēm. Ja tavs bērns vēl nav atradis sev iecienītāko aizraušanos, varbūt tev varēs palīdzēt "Parents" sagatavotais ceļvedis par to, kā izvēlēties bērna temperamentam atbilstošu nodarbi.
Pirms sāc vest bērnu uz kādu pulciņu, ievēro dažus pamatnosacījumus
Rudens ir īstais laiks, kad mazais var iepazīt citas nodarbes un atrast hobiju, kam veltīt vairāk uzmanības un enerģijas. Tas ir īpaši svarīgi mazajiem, kuri neapmeklē bērnudārzu – dažādās nodarbēs un pulciņos viņi mācās socializēties ar citiem bērniem.
Ja bērns vēlas pamest pulciņu
Kā rīkoties vecākiem, ja bērns saka, ka viņam apnicis iet mūzikas (sporta, mākslas utt.) skolā vai piedalīties kādā no uzsāktajām nodarbībām interešu pulciņos? Vai uzstāt, lai bērns turpina vai ļaut pamest iesākto? Padomus sniedz psihoterapeite Žanete Sebre.
Iemesli, kāpēc bērnu izglītot muzikāli. Trīs bērnu mammas stāsts par bērnu iesaistīšanu mūzikas pasaulē
Neraugoties uz to, ka tavs bērns burtiski ķērc Vinnija Pūka dziesmiņu, un dzirdes viņam nav nekādas, neraugoties uz to, ka klavieres tavā mājoklī nav kur nolikt un vecmāmiņa nevar bērnu izvadāt uz mūzikas skolu, neraugoties uz to, ka bērnam vispār nav laika – svešvalodu pulciņi, peldēšana, balets un vēl, un vēl… Pastāv pietiekami labi iemesli, lai to visu pārvērtētu un rosinātu bērnu izbaudīt mūzikas pasauli.