Bērnudārzā vērtēt audzēkņu uzvedību konfektēs – motivējoši vai neveselīgi?

"Labdien. Gribētu kāda psihologa viedokli un vienlīdz padomu par situāciju bērnudārzā, grupiņā ir bērni vecumā no četriem līdz pieciem gadiem. Vai ir pareizi motivēt vai sodīt bērnus, dārziņā dodot vai nedodot konfektes – bet tas notiek tā, ka visi citi zina, ka vienam ir konfekte, bet pārējiem nav, vai ka visiem ir un vienam nav.

Mans dēls jau vairākas dienas nāk, sūdzoties par tām konfektēm. Vakar vienam bērnam iedeva, bet citiem nē, un tad vienu dienu aizgāju viņam pakaļ, visi ēda konfektes, tikai ne manējais, jo viņš slikti uzvedas utt. Tikai, kad es atnācu, viņš dabūja to savu konču, viss sarkans bija sastresojies. Es saprotu, ka bērniem ir jāklausa un jāpakļaujas disciplīnai, tā tas ir, un bērnam arī nevajadzētu tik sakāpināti uztvert to, kā audzinātāja viņu novērtē – ka viņš ir labs vai slikts. Bet mans bērns diemžēl tāds ir, egocentrisks, tas, ko domā citi, viņam ir ļoti svarīgi. Mani mājinieki uzskata, ka konfekte nav nekas īpašs. Protams, ka nav nekas īpašs, tā maksā dažus centus, bet cilvēku novērtēt ar vienu konfekti dažu centu vērtībā, man šķiet, nu ir galīgi neveselīgi," pēc padoma taujā divu bērnu mamma Anete.

"Uzsākot apmeklēt pirmsskolas mācību iestādi vai mainot grupiņu, piemēram, pārejot no jaunākās bērnudārza grupiņas uz vidējo, bērnam var radīt papildu stresa izjūtas. Jauna audzinātāja, citas telpas, jauni bērni, citādāki noteikumi, ieražas un daudzi citi faktori. Ne visi bērni spēj uzreiz adaptēties jaunajiem apstākļiem un pieņemt "jaunos spēles noteikumus". To, cik ātri un veiksmīgi bērns spēj adaptēties jaunām situācijām, nosaka daudzi faktori – bērna vispārējā attīstība (sākot no grūtniecības iestāšanās brīža), emocionālais briedums, jutīgums pret stresa situācijām, bērna iepriekšējā pieredze negatīvas uzvedības disciplinēšanā, vecāku attieksme pret: bērnu, bērna uzvedības disciplinēšanu un bērna audzināšanu kopumā, un daudzi citi faktori.

Mūsu centra speciālisti gan korekcijas nodarbībās, gan bērna attīstību veicinošajās nodarbībās izmanto dažādas bērna sadarbošanās veicinošas metodes. Tās ir gan dažādas tabulas, bērnu fotogrāfiju izvietošana, uzlīmes, paveikto darbu izstādīšana un arī konfektes. Nodarbību laikā tādējādi tiek novērtēta bērna vēlēšanās sadarboties un centība nodarbības laikā. Bērni ir ļoti dažādi, līdz ar to šim "burkāna" principam ir jābūt elastīgam, jo kas vienam bērnam ir nozīmīgs un svarīgs, tas citam var būt pilnīgi nesvarīgs ieguvums. Protams, ka bērni pārbauda mūsu robežas –vai tiešām ir iespējams, ka es apbalvojumu varu nedabūt, un centība pazūd kā nebijusi, atstājot aiz sevis tikai pasīvas vai aktīvas protesta reakcijas. Ja pretī bērns saņem konsekventu pieaugušā uzvedību un apbalvojumu nesaņem, protams, ka bērns tobrīd ir vīlies, var būt apbēdināts vai dusmīgs. Nākamajā nodarbībā situācija var mainīties un bērns, savu iespēju robežās, cenšas sadarboties, vai arī turpina pārbaudīt uzstādītās robežas.

Gadījumos, kad bērna adaptācijas spējas un vēlēšanās sadarboties ir ierobežotas, jāmeklē iespējas, lai bērns apbalvojumu saņem, piemēram par to, ka centās, izpildot trīs uzdevumus no 10.

Svarīgi ir bērnam saprotami paskaidrot apbalvojuma saņemšanas vai nesaņemšanas iemeslus. Līdz ar to bērnā pakāpeniski veidojas izpratne par savas rīcības un seku mijsakarību, kas palīdz bērnam turpmāk adaptēties. Ieviešot līdzīgu apbalvojuma sistēmu pirmsskolas izglītības iestādē, ieteicams būtu to apspriest vecāku sapulcē."