Kad bērnam tiek noteikta diagnoze "autiskā spektra traucējumi", bieži vien vecāki piedzīvo sava veida šoku. Daži sākotnēji to vēlas noliegt, ignorēt, bet ar laiku tomēr pieņem jauno situāciju un mācās ar to sadzīvot. Ir bērniņi ar vieglāku AST formu, ir, kam ir vairāk izteikti simptomi, bet visi vecāki cenšas jebkādos veidos palīdzēt bērnam normāli attīstīties. Lai gan atsevišķi speciālisti uzsver, ka bērnam ar speciālām vajadzībām ieteicams izvēlēties specializēto izglītības iestādi, liela daļa vecāku šīm rekomendācijām turas pretim, vēloties, lai viņu atvase attīstās kopā ar bērniem, kuriem nav nekādu traucējumu, vispārizglītojošā bērnudārzā un skolā. Un tikpat daudz speciālistu arīdzan uzsver, – visiem bērniem jāmācās kopā, jo ieguvēji no iekļaujošās izglītības ir visi, – gan neirotipiski, gan bērni ar AST. Viedokļi dažādi un atšķirīgi...
Par to, kādi ir plusi un mīnusi, bērnam ar AST izglītojoties pēc vispārizglītojošās vai speciālās izglītības programmas, kādi ir labās prakses piemēri un galvenās problēmas, kādēļ pastāv zināmas problēmas iekļaut bērnus ar autisma iezīmēm parastās izglītības iestādēs, plašu skatījumu atradīsi šajā rakstā, bet turpinājumā iepazīsties ar vecāku pieredzes stāstiem, kā viņiem gājis, bērnu ar AST cenšoties iekļaut visparastākajā bērnudārzā. Tiesa, vecāku un viņu bērnu patiesā identitāte netiek atklāta.
Iesāksim uz ļoti iedvesmojošas nots – palūkojoties, ko par pirmsskolas izglītību paredz Ministru kabineta noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, – un tad lūkosim, kā tas viss atbilst realitātei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
