Montesori pedagoģija nav nekas jauns, tā ir labi zināma. Interese par šo metodi daudzu gadu laikā būtiski palielinājusies. Rīgā jau ir vairāki desmiti izglītības iestāžu – bērnudārzu, bērnu attīstības centru un atsevišķu telpu –, kur izmanto Montesori metodi. Šogad aprit 150 gadu, kopš dzimusi Marija Montesori – metodes dibinātāja, itāļu ārste un pedagoģe. Par godu gadadienai nolēmām kliedēt astoņus populārākos maldinošos priekšstatus par šo pedagoģisko pieeju. Ar zināšanām un pieredzi dalās bērnu attīstītības studijas "Montesori studija" vadītāja Alīna Ļebedeva.
Pirmais pieņēmums: Montesori pedagoģija – mazu bērnu darbošanās ar pārbēršanu un pārliešanu
"Patiesībā Montesori pedagoģija paredzēta bērnu izglītošanai no dzimšanas līdz 16 gadu vecumam. Lai arī lielāku popularitāti ieguvuši tieši Montesori bērnudārzi, pasaulē ir arī skolas, kurās mācās pēc šīs metodes. Latvijā jau ir vairākas sākumskolas, bet citās valstīs ir arī Montesori skolas līdz sestajai un pat līdz devītajai klasei.
Viens no būtiskākajiem Montesori pedagoģijas pamatprincipiem ir īpaši sagatavotā vide. Tas nozīmē – brīvi pieejami ir visi izglītojošie materiāli, kas nepieciešami, lai bērns iegūtu vispusīgas zināšanas un prasmes.
Otrs pieņēmums: Montesori pedagoģija paredzēta bērniem ar attīstības traucējumiem
Lai arī šim pieņēmumam ir savs pamatojums, tas tomēr pilnībā neatbilst patiesībai.
Pirmais iemesls šādai atziņai – Marija Montesori savas metodes aprobāciju sāka tieši ar bērniem, kuriem bija attīstības traucējumi. Tā kā šī mācību metode guva neparedzēti augstus rezultātus, itāļu pedagoģe nolēma sākt darbu ar veseliem bērniem, kam arī veltīja savus turpmākos dzīves gadus.
Otrs iemesls – logopēdi un neirologi bieži vien iesaka Montesori nodarbības bērniem, kuriem novērojami runas un citi traucējumi. Jāpiekrīt – šī metode ir veiksmīgs terapeitisks līdzeklis, lai veicinātu runas, intelektuālās un sociālās prasmes.
Trešais pieņēmums: Montesori pedagoģijā bērni dara, ko vēlas
Šis apgalvojums nav ne tuvu patiesībai. Pirmkārt, izvēles brīvība ir vairāk Montesori pedagoģijas mērķis, nevis līdzeklis. Līdz brīdim, kad bērns izdara izvēli, pedagogs veic ilgu un rūpīgu sagatavošanās darbu. Par pilnvērtīgu izvēles brīvību var runāt, kad bērns ir iepazinis visus viņa vecumam atbilstošus pieejamos attīstošos materiālus. Kā arī, ja bērna uzmanības koncentrēšanās prasmes un gribasspēks ir attīstīts pietiekami, lai spētu iesākto pabeigt līdz galam, nevis haotiski pārslēgtos no vienas nodarbes uz citu.
Vislielākā šīs metodes viltība – ļaujot bērnam pilnīgi brīvi izvēlēties, bērns izvēlas tieši to, ko sagatavojis pedagogs. Montesori vidē nav bezjēdzīgu materiālu. Katrs paredzēts vienas vai vairāku prasmju vai zināšanu apguvei. Bērns nerada attīstošo vidi. To dara pedagogs, kurš zina, kas nepieciešams bērna attīstībai.
Ceturtais pieņēmums: Montesori padagoģija nenodrošina obligātās izglītības programmas apguvi
Lai arī mācības Montesori vidē ir nestandarta, mācību rezultāti atbilst visiem valsts standartiem. Montesori pirmsskolas grupās bērni mācās lasīt un rakstīt, apgūst matemātikas prasmes un bieži vien zina daudz vairāk par saviem vienaudžiem.
Piektais pieņēmums: Pēc Montesori bērnudārza bērns nespēj veiksmīgi mācīties parastā skolā
Daudzi vecāki patiesi tic šim apgalvojumam. Šis maldinošais priekšstats ir balstīts uz diviem iepriekšējiem. Kā bērns var veiksmīgi iesaistīties skolas izglītībā, ja viņš dara to, ko vēlas, un nemācās saskaņā ar programmu? Mēs jau skaidrojām, ka bērns apgūst nepieciešamo programmu un nemācās mazāk vai sliktāk. Turklāt sagatavošanai skolai, izmantojot Montesori metodi, ir labāki rezultāti nekā tradicionālajai izglītībai.
Pirmkārt, Montesori pedagoģija nozīmē, ka bērns sāk gatavoties skolai četru vai pat trīs gadu vecumā. Viņš pakāpeniski sagatavo savu roku rakstīšanai, sāk iepazīt ciparus un burtus, un galvenais, viņš attīsta svarīgākās prasmes – prasmi koncentrēties un spēju patstāvīgi mācīties. Tieši šo prasmju vairumā gadījumu trūkst pirmklasniekiem.
Sestais pieņēmums: Montesori pedagoģija neattīsta bērna radošumu
Šo maldinošo priekšstatu atbalsta cilvēki, kuri tikai virspusēji pārzina Montesori metodi. Lielākā daļa Montesori materiālu piedāvā skaidru darba aprakstu. Bet ir arī tādi materiāli, kuru galvenais uzdevums ir tieši radošu risinājumu meklēšana. Tie galvenokārt ir sajūtu materiāli. Piemēram, rozā tornis un brūnas kāpnes. Apvienojot tos, bērns var radīt unikālas un harmoniskas konstrukcijas. Tādā pašā veidā bērni strādā ar krāsu baloniem – bērns, radoši darbojoties, nonāk pie atklājuma. Radošā potenciāla attīstību veicina arī materiāls roku sagatavošanai rakstīšanai – "metāla ieliktņi". Bērns apvieno dažādas formas un krāsas, veidojot unikālas kompozīcijas.
Ar pārliecību var apgalvot, ka Montesori metode veicina ne tikai kreisās – racionālās –, bet arī labās – mākslinieciskās – smadzeņu puslodes attīstību.
Septītais pieņēmums: Montesori pedagoģija neattīsta sadarbības prasmes
Lai arī bērni Montesori vidē daudz darbojas individuāli, sadarbība grupās tiek veicināta un atbalstīta, nevis noliegta.
Produktīvas sadarbības atslēga ir bērna vēlme un spēja darboties patstāvīgi. Bērnam, kurš joprojām nezina, kā risināt uzdevumu un patstāvīgi tikt galā ar grūtībām, sadarbība ar vienaudžiem vairāk izvērsīsies haotiskā spēlē, nevis produktīvā kopīgā darbībā.
Bērniem četru gadu vecumā parasti jau izdodas savas iemaņas izmantot pilnvērtīgai kopīgai darbībai – neatkarīgi no tā, vai tā ir vārdu salikšana no burtiem, dzīvnieku izvietošana pa kontinentiem vai cita pazīstama un saprotama darbība.
Astotais pieņēmums: Montesori pedagoģija – tikai modes tendence
Atgriezīsimies pie šī raksta ievada. Šogad aprit 150 gadu, kopš dzimusi metodes pamatlicēja Marija Montesori. Un pašai metodei šogad ir vairāk nekā simts gadu. Saukt to par "tikai modernu tendenci" nav iespējams, jo tā ir laika pārbaudīta tradīcija, par kuras efektivitāti ir pārliecināti arvien vairāk skolotāju un vecāku.