Foto: Shutterstock

Montesori pedagoģija nav nekas jauns, tā ir labi zināma. Interese par šo metodi daudzu gadu laikā būtiski palielinājusies. Rīgā jau ir vairāki desmiti izglītības iestāžu – bērnudārzu, bērnu attīstības centru un atsevišķu telpu –, kur izmanto Montesori metodi. Šogad aprit 150 gadu, kopš dzimusi Marija Montesori – metodes dibinātāja, itāļu ārste un pedagoģe. Par godu gadadienai nolēmām kliedēt astoņus populārākos maldinošos priekšstatus par šo pedagoģisko pieeju. Ar zināšanām un pieredzi dalās bērnu attīstītības studijas "Montesori studija" vadītāja Alīna Ļebedeva.

Pirmais pieņēmums: Montesori pedagoģija – mazu bērnu darbošanās ar pārbēršanu un pārliešanu


"Patiesībā Montesori pedagoģija paredzēta bērnu izglītošanai no dzimšanas līdz 16 gadu vecumam. Lai arī lielāku popularitāti ieguvuši tieši Montesori bērnudārzi, pasaulē ir arī skolas, kurās mācās pēc šīs metodes. Latvijā jau ir vairākas sākumskolas, bet citās valstīs ir arī Montesori skolas līdz sestajai un pat līdz devītajai klasei.

Viens no būtiskākajiem Montesori pedagoģijas pamatprincipiem ir īpaši sagatavotā vide. Tas nozīmē – brīvi pieejami ir visi izglītojošie materiāli, kas nepieciešami, lai bērns iegūtu vispusīgas zināšanas un prasmes.

Foto: Publicitātes attēls
Jau pirmsskolā papildus materiāliem lasītprasmes un rakstītprasmes apguvei ir materiāli, lai bērni iepazītu tādas zinātnes kā ģeogrāfija, bioloģija, vēsture un astronomija. Skolā Montesori vidē jau pieejami materiāli dzimtās valodas likumu, matemātikas formulu apguvei, materiāli dažādiem eksperimentiem un citas būtiskas lietas skolas programmas apguvei.

Otrs pieņēmums: Montesori pedagoģija paredzēta bērniem ar attīstības traucējumiem


Lai arī šim pieņēmumam ir savs pamatojums, tas tomēr pilnībā neatbilst patiesībai.

Pirmais iemesls šādai atziņai – Marija Montesori savas metodes aprobāciju sāka tieši ar bērniem, kuriem bija attīstības traucējumi. Tā kā šī mācību metode guva neparedzēti augstus rezultātus, itāļu pedagoģe nolēma sākt darbu ar veseliem bērniem, kam arī veltīja savus turpmākos dzīves gadus.

Otrs iemesls – logopēdi un neirologi bieži vien iesaka Montesori nodarbības bērniem, kuriem novērojami runas un citi traucējumi. Jāpiekrīt – šī metode ir veiksmīgs terapeitisks līdzeklis, lai veicinātu runas, intelektuālās un sociālās prasmes.

Foto: Publicitātes attēls
Turklāt Montesori metodi visbiežāk izmanto kā alternatīvu pirmsskolas un skolas izglītībai. Tā ir vispusīga metode, jo vienā grupā kopā var mācīties gan bērni, kuriem mācīšanās sagādā grūtības, gan apdāvināti bērni. Katrs mācās pēc individuālas programmas, tādēļ vieniem nevajag panākt otrus, savukārt otriem nevajag gaidīt pirmos. Ar pārliecību var teikt, ka Montesori metode paredzēta visiem bērniem neatkarīgi no viņu attīstības pakāpes.

Trešais pieņēmums: Montesori pedagoģijā bērni dara, ko vēlas


Šis apgalvojums nav ne tuvu patiesībai. Pirmkārt, izvēles brīvība ir vairāk Montesori pedagoģijas mērķis, nevis līdzeklis. Līdz brīdim, kad bērns izdara izvēli, pedagogs veic ilgu un rūpīgu sagatavošanās darbu. Par pilnvērtīgu izvēles brīvību var runāt, kad bērns ir iepazinis visus viņa vecumam atbilstošus pieejamos attīstošos materiālus. Kā arī, ja bērna uzmanības koncentrēšanās prasmes un gribasspēks ir attīstīts pietiekami, lai spētu iesākto pabeigt līdz galam, nevis haotiski pārslēgtos no vienas nodarbes uz citu.

Foto: Publicitātes attēls
Arī tad, kad bērns izrāda spēju patstāvīgi un apzināti izvēlēties nodarbošanos, nav ne runas par visatļautību. Montesori grupās ir ļoti skaidri noteikumi, no kuriem būtiskākie: nodarbībās bērns mācās, tas ir, mērķtiecīgi strādā ar materiāliem – matemātiskiem, valodu attīstošiem vai praktiskiem. Turklāt bērns pats ne vienmēr izvēlas materiālu. Bērna aktivitātes pakāpe, veicot izvēli, kā jau minēts, ir atkarīga no viņa sagatavotības. Atsevišķās nodarbībās, kuru mērķis ir attīstīt noteiktas prasmes, skolotājs bieži izmanto direktīvu (norādošu) mācīšanas stilu.

Vislielākā šīs metodes viltība – ļaujot bērnam pilnīgi brīvi izvēlēties, bērns izvēlas tieši to, ko sagatavojis pedagogs. Montesori vidē nav bezjēdzīgu materiālu. Katrs paredzēts vienas vai vairāku prasmju vai zināšanu apguvei. Bērns nerada attīstošo vidi. To dara pedagogs, kurš zina, kas nepieciešams bērna attīstībai.

Ceturtais pieņēmums: Montesori padagoģija nenodrošina obligātās izglītības programmas apguvi


Lai arī mācības Montesori vidē ir nestandarta, mācību rezultāti atbilst visiem valsts standartiem. Montesori pirmsskolas grupās bērni mācās lasīt un rakstīt, apgūst matemātikas prasmes un bieži vien zina daudz vairāk par saviem vienaudžiem.

Foto: Shutterstock
Montesori skolās bērni apgūst parasto skolas mācību programmu. Tikai tas notiek citādi – katrs bērns mācās pēc individuālas programmas. Kādam vajadzīgs vairāk laika, lai nostiprinātu matemātiskās prasmes, citam, gluži pretēji, jau ir interese veikt sarežģītākus aprēķinus. Tā rezultātā katrs bērns sasniedz maksimumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir apdāvināts bērns vai bērns, kuram ir mazāk attīstītas kādas spējas.

Piektais pieņēmums: Pēc Montesori bērnudārza bērns nespēj veiksmīgi mācīties parastā skolā


Daudzi vecāki patiesi tic šim apgalvojumam. Šis maldinošais priekšstats ir balstīts uz diviem iepriekšējiem. Kā bērns var veiksmīgi iesaistīties skolas izglītībā, ja viņš dara to, ko vēlas, un nemācās saskaņā ar programmu? Mēs jau skaidrojām, ka bērns apgūst nepieciešamo programmu un nemācās mazāk vai sliktāk. Turklāt sagatavošanai skolai, izmantojot Montesori metodi, ir labāki rezultāti nekā tradicionālajai izglītībai.

Pirmkārt, Montesori pedagoģija nozīmē, ka bērns sāk gatavoties skolai četru vai pat trīs gadu vecumā. Viņš pakāpeniski sagatavo savu roku rakstīšanai, sāk iepazīt ciparus un burtus, un galvenais, viņš attīsta svarīgākās prasmes – prasmi koncentrēties un spēju patstāvīgi mācīties. Tieši šo prasmju vairumā gadījumu trūkst pirmklasniekiem.

Foto: Shutterstock
Otrkārt, daudzas lietas, ko bērns tradicionālajā sistēmā sāk mācīties tikai skolā, Montesori sistēmā viņš sāk apgūt jau pirms pirmās klases. Ar Montesori aizraujošo materiālu palīdzību bērni iepazīstas ar ģeogrāfijas, vēstures un astronomijas pamatiem, iemācās saskaitīt un atņemt daudzciparu skaitļus un trenējas reizināšanā. Lai arī pirmajā klasē viņiem tas viss vēl nebūs vajadzīgs, vēlāk saskaroties ar šādiem uzdevumiem skolas mācību programmā, tie bērnam nešķitīs tik biedējoši un sveši. Mūsu smadzenes ir strukturētas tādā veidā, ka mums ir vieglāk apgūt to, par ko nedaudz jau zinām iepriekš. Tāpēc pirmsskolas vecuma bērnu zinātkārajā un visu uzņemošajā prātā mēs sējam tik sarežģītu zinātņu sēklu.

Sestais pieņēmums: Montesori pedagoģija neattīsta bērna radošumu


Šo maldinošo priekšstatu atbalsta cilvēki, kuri tikai virspusēji pārzina Montesori metodi. Lielākā daļa Montesori materiālu piedāvā skaidru darba aprakstu. Bet ir arī tādi materiāli, kuru galvenais uzdevums ir tieši radošu risinājumu meklēšana. Tie galvenokārt ir sajūtu materiāli. Piemēram, rozā tornis un brūnas kāpnes. Apvienojot tos, bērns var radīt unikālas un harmoniskas konstrukcijas. Tādā pašā veidā bērni strādā ar krāsu baloniem – bērns, radoši darbojoties, nonāk pie atklājuma. Radošā potenciāla attīstību veicina arī materiāls roku sagatavošanai rakstīšanai – "metāla ieliktņi". Bērns apvieno dažādas formas un krāsas, veidojot unikālas kompozīcijas.

Foto: Shutterstock
Radošo darba radīšanas ziņā Montesori pedagoģija ir daudz priekšā tradicionālajām mācībām. Bērniem netiek piedāvāts veidot darbus pēc parauga, kā tas tiek darīts parastajos bērnudārzos un skolās, kur visi zīmē vienādus burkānus vai veido no plastilīna vienādus sniegavīrus. Montesori vidē skolotājs iepazīstina bērnu ar paņēmienu, piemēram, aplicēšanas veidiem, un tikai dažreiz iedvesmai parāda darba procesu. Tas ir process, nevis rezultāts. Process, sākot no izlemšanas, ko viņš vēlas radīt. Tāda veidā bērns ne tikai apgūst radošo darbu radīšanas tehnisko pusi, bet arī apgūst radošumu, mācās iemiesot radušos ideju vai impulsu.

Ar pārliecību var apgalvot, ka Montesori metode veicina ne tikai kreisās – racionālās –, bet arī labās – mākslinieciskās – smadzeņu puslodes attīstību.

Septītais pieņēmums: Montesori pedagoģija neattīsta sadarbības prasmes


Lai arī bērni Montesori vidē daudz darbojas individuāli, sadarbība grupās tiek veicināta un atbalstīta, nevis noliegta.

Produktīvas sadarbības atslēga ir bērna vēlme un spēja darboties patstāvīgi. Bērnam, kurš joprojām nezina, kā risināt uzdevumu un patstāvīgi tikt galā ar grūtībām, sadarbība ar vienaudžiem vairāk izvērsīsies haotiskā spēlē, nevis produktīvā kopīgā darbībā.

Bērniem četru gadu vecumā parasti jau izdodas savas iemaņas izmantot pilnvērtīgai kopīgai darbībai – neatkarīgi no tā, vai tā ir vārdu salikšana no burtiem, dzīvnieku izvietošana pa kontinentiem vai cita pazīstama un saprotama darbība.

Foto: Shutterstock
Turklāt lielās tradicionālās dažāda vecuma Montesori grupas, kas parasti ir bērnudārzos un skolās, ir pilnībā balstītas uz sadarbību. Vecāki bērni palīdz jaunākiem, veiksmīgākie māca mazāk veiksmīgos, bērni brīvi pulcējas interešu centros. Šādā Montesori vidē ir daudz vairāk sadarbības, un tā ir daudz kvalitatīvāka, salīdzinot ar parasto izglītības iestādi.

Astotais pieņēmums: Montesori pedagoģija – tikai modes tendence


Atgriezīsimies pie šī raksta ievada. Šogad aprit 150 gadu, kopš dzimusi metodes pamatlicēja Marija Montesori. Un pašai metodei šogad ir vairāk nekā simts gadu. Saukt to par "tikai modernu tendenci" nav iespējams, jo tā ir laika pārbaudīta tradīcija, par kuras efektivitāti ir pārliecināti arvien vairāk skolotāju un vecāku.

Foto: Shutterstock
Tradicionālajā izglītībā šobrīd izmanto daudz Montesori principus un atsevišķus materiālus. Savukārt mūsdienu logopēdu kabineti jau sen ir aprīkoti ar Montesori materiāliem runas un sīkās motorikas attīstībai."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!