Ikviens zina, kā ir justies emocionāli sakāpinātam. Bet, ja šis sakāpinājums tevi nepamet šķietami nekad – nopietnāka saruna ar priekšnieku piektdienas pēcpusdienā liek tev raudāt visu nedēļas nogali, bet pirmdienas rītā, braucot uz darbu, vēlies kliegt uz visiem satiksmes aizkavētājiem –, tas varētu liecināt par kaut ko vairāk nekā normālu emociju uzplūdu. Iespējams, tu esi viena no tiem, kuru speciālisti sauc par ļoti jūtīgu cilvēku.

Terminu ''ļoti jūtīgs'' nereti izmanto, lai aprakstītu dažādus personību tipus, piemēram, cilvēkus, kas uz notikumiem reaģē pārspīlēti vai ātri apvainojas. Bet uz pētījumiem balstītā ''ļoti jūtīga cilvēka definīcija ir – indivīds, kuram ir jūtīga nervu sistēma, kurš pamana visas šķietami nesvarīgās apkārtējās norises un kurš ātri kļūst emocionāli sakāpināts,'' portālam ''Prevention'' skaidro Eleina Ārona, filozofijas doktore, psiholoģe, kas paaugstinātu jūtīgumu pēta kopš 1991. gada.

Kā izrādās – šis personības tips ir salīdzinoši plaši izplatīts. Ārona norāda – aptuveni 20 procenti no cilvēku populācijas ar to identificējas, un tāpēc ļoti jūtīga cilvēka personība netiek klasificēta kā psihoemocionālie traucējumi. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar ļoti jūtīgu cilvēku iezīmēm un ieteikumiem, kā ar šo personības daļu sadzīvot.

Ļoti jūtīgu cilvēku iezīmes

Foto: Shutterstock
Būt ļoti jūtīgam nav slikti. Patiesībā tā ir personības šķautne, kuru mantojam piedzimstot. Bet, lai tu sevi varētu klasificēt kā ļoti jūtīgu jeb sensitīvu cilvēku, tev jāpiemīt nākamajās rindās uzskaitītajām četrām iezīmēm.

Rūpīga informācijas apstrāde

Vienkāršoti tas nozīmē – uzņemto informāciju vai novērojumus tu izvērtē īpaši rūpīgi un tikai tad rīkojies. Kāds šādai rīcībai ir rezultāts? Tev ir tendence uz dažādām situācijām reaģēt gudrāk, skaidro Ārona. Viņa atklāj – lai arī nav precīzi zināms, kāpēc šādu īpašību iemieso ļoti jūtīgi cilvēki, ir skaidrs, ka tai ir zināma priekšrocība izdzīvošanā.

Piemēram, ja tu posies ceļojumam vai garākām brīvdienām un pako mantas, ļoti jūtīgs cilvēks kārtīgi apdomās un izplānos katru dienu, kurā būs nepieciešams līdzi paņemtais. Rezultātā – viņš vai viņa ir līdzi paņēmis tikai visu nepieciešamo un, kas svarīgi, arī to, par ko citi nebūtu iedomājušies vai aizmirstu.

Pārmērīga smadzeņu stimulācija

Šāda iedziļināšanās lietās un notikumos dabiski paredz, ka pamanīsi katru sīkumu, kas savukārt var tevi nogurdināt. ''Mēs esam veikuši pētījumus, kuros atklājām – jūtīgi cilvēki pamana ''sīkumus'', tostarp sarežģītās situācijās,'' skaidro Ārona. Šāda situāciju analīze izraisa pārmērīgu smadzeņu stimulāciju, liekot sensitīvam cilvēkam justies steidzinātam vai fiziski iztukšotam.

Foto: Eric Ward / cc

Emocionāla reakcija un empātija

Ļoti jūtīgiem cilvēkiem, lai tie spētu padziļināti apstrādāt notikušo, ir spēcīga emocionālā reakcija, stāsta Ārona. Tāpat šādi cilvēki mēdz būt empātiskāki nekā citi, un tādi ir gan pret paziņām, gan svešiniekiem. Piemēram, ja tev ir sensitīva personība, gatavojoties darba intervijai, tu vari sākt satraukties par jautājumiem, kurus tev tās laikā varētu uzdot. Sava jūtīguma dēļ tu, visticamāk, sāksi visu rūpīgi pārdomāt, kas var izsaukt empātiju pret ģimeni, jo tā paļaujas – tu darbu iegūsi un varēsi uzturēt sevi un, ja nepieciešams, arī mīļos. Kā rezultātā tu arī sāc domāt racionāli.

Jūtība pret ''sīkumiem''

Šī rakstura iezīme ir galvenā, kas izraisa pārmērīgu smadzeņu stimulāciju, jo tā paredz – tu vari reaģēt sensitīvi uz jebkuru norisi un jebkurā laikā. Bet mazo un reizēm šķietami nesvarīgo lietu pamanīšanai var būt arī savas priekšrocības gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Reins Šērmans, filozofijas doktors, psihologs, izdala šādas priekšrocības:

  • Spēja viegli noteikt problēmas un atrast to risinājumus;
  • Neapmierinātība ar lietām vai procesiem, kas noved pie progresa un pārmaiņām;
  • Centieni uzlabot situāciju un norišu attīstību.

Citi sensitīvu cilvēku indikatori

Ja tev atbilst arī kāds no sekojošajiem ieradumiem, ļoti iespējams, tu esi viena no ļoti jūtīgajiem cilvēkiem.
  • Tu lietas un norises pārdomā padziļināti, un dzīvei tavā uztverē jābūt ar jēgu;
  • Tev ir tieksme ar padziļinātu domāšanu pārpūlēt smadzenes;
  • Ja tev būtu viena brīva diena, tu labprātāk to pavadītu mājās;
  • Citi saka – tu esi ļoti empātiska;
  • Tevi ir viegli saraudināt;
  • Tu pamani lietas, kuras citi cilvēki palaiž garām.

Runājot par sensitīva cilvēka atpazīšanu sevī, problēma ir tā, ka lielākajai daļai no mums ir grūti sevī ieraudzīt konkrētas īpašības vai ieradumus, jo mēs neapzināti domājam: ''Citi mani redz tāpat, kā es redzu sevi.'' Šeit varētu lieti noderēt skatījums no malas vai lomu spēles.

Vari mēģināt iztēloties sevi citu cilvēku ādā – mammas, brāļa, draudzenes, kolēģa u.tml. – un izspēlēt lēmumu pieņemšanas vai problēmu risināšanas situācijas tā, kā viņi attiecīgajā brīdī rīkotos. Ja tev šķiet, ka pati izspēlētajās situācijās rīkotos pilnīgi citādāk – vairāk iedziļinātos norisē un apskatītu visus tās aspektus –, tas jau var dot kādu priekšstatu par tavām rakstura šķautnēm. Bet, ja šādas lomu spēles tev nepavisam neder, jo ''izkāpt no sevis'' ir par grūtu, vienmēr vari kādam tuviniekam lūgt tevi raksturot.

Ko darīt, ja izteiktais jūtīgums kļūst par nastu

Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, sakāpinātas emocijas var nogurdināt vairāk nekā fiziska slodze. Ja tu esi ļoti jūtīga un visa kā kļūst par daudz, viens no vislabākajiem risinājumiem, kā atgūties, ir atrast laiku sev. Piemēram, ja esi ieplānojusi atvaļinājumu, nevis raujies līdzi draudzedēm, mīļotajam vai jebkura citam piedāvājumam, bet gan paliec mājās, relaksējies, izgulies un atgūsti spēkus. Varbūt tev šobrīd prātā nāk domas: ''Bet kā? Tādā veidā es taču palaidīšu garām daudz lielisku atmiņu!'' Protams, nevar izslēgt, ka piedāvājumi, kuriem atteici, būs atmiņā paliekoši. Taču atceries – nav nekā svarīgāka par tevi, tavu labsajūtu un veselību.

Lai arī ir svarīgi paturēt prātā, ka pastiprināts jūtīgums patiesi nav nekas slikts, nevajag arī savus spēkus pārvērtēt. Ja pašas centieni tikt galā ar savu sensitīvo pusi ir neveiksmīgi, kaunu un aizspriedumus, ja tādu ir, met pie malas un meklē palīdzību pie terapeita. Speciālists mazinās, iespējams, radušos bezspēcības sajūtu un palīdzēs atkal justies labi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!