Nav noslēpums, ka dusmu lēkmes un uzliesmojumi kaitē tavām personīgajām un profesionālajām attiecībām, kā arī ietekmē tavu labsajūtu. Pastāvīga negatīvo emociju uzkrāšanās var izraisīt gan fiziskas, gan emocionālas reakcijas, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu un trauksmi. Labā ziņa ir tā, ka ir iespējams iemācīties savas dusmas konstruktīvi pārvaldīt un novirzīt citur. Kāds 2010. gadā veikts pētījums atklāja – spēja veselīgā veidā izteikt savas dusmas var pat samazināt iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Ja arī tu ikdienā salīdzinoši bieži ciet no aizkaitinājuma vai spēcīgām dusmu lēkmēm un tādos brīžos nezini, ko iesākt, lai sevi nomierinātu, turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''Health Line'', piedāvājam iepazīties ar astoņiem dusmu mazināšanas paņēmieniem.
Elpo dziļi
Brīdī, kad asinis dusmās kūsā, ir viegli aizmirst par nesakāpinātu vai nesaraustītu elpošanu, bet šāda elpošana dusmas var tikai pastiprināt. Lai negantās emocijas mazinātu, mēģini elpot lēni un kontrolēti – pārraugot šo procesu, tu ieelposi no vēdera, nevis no krūtīm, kas notiek dusmu gadījumā. Šī metode ļauj ķermenim nomierināties nekavējoties. Tāpat vienmēr vari izmēģināt elpošanas vingrinājumus:
- Atrodi krēslu vai vietu, kur vari ērti sēdēt, ļaujot kaklam un pleciem pilnībā atpūsties, atslābt.
- Ieelpo dziļi caur degunu un pievērs uzmanību tam, lai ieelpo no vēdera.
- Izelpo caur muti.
- Šo vingrinājumu izpildi piecas līdz desmit minūtes trīs reizes dienā. Protams, biežumu pielāgo pēc vajadzības.
Deklamē mierinošu mantru
Nomierinošas frāzes atkārtošana var palīdzēt vieglāk izteikt sarežģītas emocijas, tostarp dusmas un neapmierinātību. Nākamreiz, kad emocijas sit augstu vilni, mēģini lēnām atkārtot tādas frāzes kā: ''Neņem to nopietni'' vai ''Viss būs kārtībā''. Un vari to darīt skaļi, klusām pie sevis vai domās – atkarībā no tā, kura metode tev vislabāk palīdz. Tāpat nomierinošu frāzi vari pieglabāt mobilā telefona piezīmēs, kurās ielūkoties īsi pirms satraucošas prezentācijas vai sarunas.
Vizualizē savu ''laimīgo vietu''
Savas ''laimīgās vietas'' iztēlošanās brīdī, kad emocijas nepārvarami laužas uz āru, var palīdzēt nomierināties. Kā atrast savu ''laimīgo vietu''? Uzglezno to pēc šiem ieteikumiem:
- Iztēlojies īstu vai izdomātu vietu, kas liek tev justies labi, mierīgi un droši. Tas var būt ceļojums uz kalniem ar nakšņošanu teltīs, kurā pirms pāris gadiem devies ar partneri, vai eksotiska pludmale, kuru kaut reizi savā dzīvē vēlētos apmeklēt.
- Koncentrējies uz maņām, iztēlojoties sevi tur un šobrīd. Kādas ir apkārtējās smaržas, skati, skaņas?
- Apzinies savu elpošanu un paturi prātā šo skatu līdz brīdim, kad nemiers, dusmas vai citas negatīvas emocijas sāk atkāpties.
Izsaki savu neapmierinātību
Dusmu uzplūdi tev par labu nenāks, bet tas nenozīmē, ka dienas beigās savu aizkaitinājumu nedrīksti izstāstīt kādam draugam vai ģimenes loceklim. Turklāt, atļaujot sev daļu dusmu izpaust ar ''sūkstīšanās metodi'', tas var palīdzēt samazināt iespēju, ka aizkaitinājumā ''uzsprāgsi''.
Atbrīvo dusmas, izmantojot humoru
Humora izmantošana emocionāli sakāpinātā brīdī var palīdzēt saglabāt līdzsvarotu skatījumu uz apkārt notiekošo. Tas gan nenozīmē, ka tev par notikušo vienkārši jāpasmejas un jāaizmirst, bet norišu aplūkošana nedaudz vieglprātīgākā veidā var līdzēt. Nākamreiz, kad jutīsi asinis dusmās kūsājam, iedomājies, kā šis notikumu ''scenārijs'' izskatītos kāda ''ne savējā'' acīs? Kāpēc tas viņam varētu būt smieklīgs? Ja neuztversi sevi pārāk nopietni, tev būs lielāka iespēja ieraudzīt, cik ''kopējā bildē'' mazsvarīgas ir norises, kas tevi nokaitinājušas.
Atpazīsti kairinātājus un atrodi alternatīvas
Ja tavs ikdienas ceļš mājup ar auto ik dienu izraisa aizkaitinājumu, jo vienmēr nākas sēdēt sastrēgumā, izmēģini citus ceļus mājup vai, ja iespējams, dodies prom no darba agrāk. Kādam no kolēģiem ir kaitinošs ieradums domāšanas laikā klikšķinās pildspalvu? Iegādājies apkārtējo trokšņu izolējošas austiņas. Idejas pamatā ir precīza negatīvo emociju kairinātāju atpazīšana. Savukārt, kad jau zināsi, kas tie ir, varēsi veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu to ietekmi.
Ja neesi pārliecināta, kur rodas tavas dusmas, nākamreiz emociju uzplūdā mēģini apzināties situāciju un saprast, kas varētu būt vainojams. Varbūt pirms mirkļa runāji ar konkrētu kolēģi? Ko tu tobrīd darīji? Kā juties līdz tam brīdim?
Fokusējies uz lietām, kuras novērtē
Iespējams, tev šķiet, ka aizkaitinājums vai citas nepatīkamas emocijas ir normāla ikdienas sastāvdaļa, kurai jāļauj būt, bet šo emociju turēšana sevī nedz ilgtermiņā, nedz īstermiņā tev nekādi nepalīdzēs. Tā vietā mēģini koncentrēties uz lietām, kas dienas laikā noritējušas veiksmīgi. Ja ''zelta maliņu'' nespēj atrast, vari mēģināt iztēloties, kas varēja noiet vēl vairāk greizi.
Meklē palīdzību
Ir pilnīgi normāli un veselīgi laiku pa laikam izjust šķietami nepārvaramas dusmas. Bet, ja tu nespēj atbrīvoties no slikta garastāvokļa vai pastāvīgi izjūti dusmas, iespējams, ir pienācis laiks meklēt palīdzību. Ja dusmu uzplūdi ietekmē tavas attiecības ar jebkuru cilvēku un traucē tavai labsajūtai, saruna ar terapeitu var palīdzēt atrast dusmu cēloņus un emociju pārvarēšanas metodes.