Māci izteikties un novērtēt pieejamo – kā audzināt bērnu, kurš prot risināt problēmas

Vecāki katru dienu var strādāt pie tā, lai mudinātu bērnos attīstīt dažādas domāšanas prasmes, norāda klīniskā psiholoģe Alise Boije vietnē "Psychology Today". Tam, kā vecāki runā ar savu bērnu, ir liela loma domāšanas procesu attīstībā, kā arī tajā, cik liela būs patstāvības kapacitāte. Sešus principus par to, kā audzināt bērnu, kurš būs labs problēmu risinātājs, izklāsta klīniskā psiholoģe.

Kad veic kādu uzdevumu, stāsti skaļi, ko dari, paskaidrojot kā, ko un kāpēc dari. "Piemēram, gatavojot cepumus, savam bērnam vari teikt: "Pirms gatavošanas es izņemu visas nepieciešamās sastāvdaļas no ledusskapja/plauktiņa. Tādā veidā pārliecināsimies, ka mums ir viss vajadzīgais." Vai vari teikt: "Pirms lieku cepumus krāsnī, vēlreiz pārbaudīšu recepti, lai pārliecinātos, ka atceros pareizo cepšanas temperatūru."," piemēru sniedz Boije.

Protams, nevajag arī pārspīlēt, pārāk sīki izklāstot katru darbību, citādi bērns vienkārši nedzirdēs to, kas viņu interesē. Izmantojot šo pieeju mēreni, bērns pārņems stratēģiskās lietas dažādu uzdevumu veikšanai, un tas notiks arī tad, ja nešķiet, ka bērns pievērsies stāstītajam pilnībā.

Veiciet kopā ar bērnu tādas aktivitātes, kurās varēsi mācīt metodoloģisku pieeju, piemēram, jau pieminēto ēst gatavošanu. Tāpat bērnam nekautrējies parādīt, ka mēdz būt cilvēciskas kļūmes, kurās jābūt pietiekami fleksiblam, lai izietu no situācijas. Paskaidro, kāpēc rīkojies tā un ne citādi, balstoties uz apstākļiem. Paskaidro, ko esi palaidis garām, un kāpēc esi mainījis savu pieeju, lai uzdevumu veiktu līdz galam.

Mentālie modeļi ir vispārēji principi, kurus izmantojam, lai izskaidrotu un saprastu ikdienišķas lietas, parādības un procesus. Tos var iesakņot arī bērnos ar piemēriem un skaidrojumiem, lai viņi sāktu domāt mentālo modeļu ietvaros.

"Piemēram, vari iepazīstināt bērnu ar ideju – iespēja maksā. Nav tā, ka vairāku stundu ilga videospēļu spēlēšana ir slikta, taču jāielāgo, ka tā palaid garām citu lietu darīšanu, kas patīk," mentālā modeļa piemēru sniedz klīniskā psiholoģe. Vēl viens mentālā modeļa piemērs ir saliktie ieguvumi – regulāri lasīšanas treniņi palīdz ne tikai trenēt runas/lasīšanas prasmes, bet arī citu mācību priekšmetu apguve kļūs vieglāka. Starp mentālo modeļu piemēriem Boije nosauc arī neobjektīvos aizspriedumus, piemēram, bērns pasaka, ka viņam nepatīk kāds vienaudzis, kas noved pie tā, ka bērnu kaitina viss, ko šis bērns dara.

Bērniem var izskaidrot visdažādākās problēmu risināšanas stratēģijas, piemēram, prioritāšu izcelšanu, kā piemēru piedāvājot "80/20" likumu. Ja bērns iekārojis dažādas rotaļlietas, lai īstenotu kādu projektu, skaidro, ka nevarat tam tērēt 100 eiro, bet budžets ir tikai 20 eiro. Pavaicā bērnam, ko viņš pirktu par šiem 20 eiro, kas ir pats svarīgākais, kas viņam nepieciešams, un tā tiksiet pie kopsaucēja.

"Bērniem nav tādas pašas kapacitātes, lai domātu abstrakti, kā ir pieaugušajiem. Viņu smadzenes vienkārši tam nav gatavas. Bet tu kā vecāks vari pievērst uzmanību tam, kā šī domu kapacitāte attīstās. Kad tā notiek, palīdzi bērnam mācīties savas zināšanas pielāgot dažāda veida problēmām," norāda Boije. Cilvēka spēja pielāgot savas zināšanas dažādām situācijām ir svarīga, lai viņš būtu veiksmīgs un inovatīvs.

Gan jau arī tavās mājās bērni, tā vietā lai kaut ko pazaudētu atrastu paši, uzreiz skrien pie mammas vai tēta, prasot palīdzību. Liec bērnam atcerēties pēdējos soļus/darīto. Piedāvā bērnam dažādas stratēģijas, nodēvējiet tās sev saprotamos nosaukumos, un bērnam būs vieglāk atcerēties tās pielietot praktiski.

Vēl viena prasme, ko vari iemācīt bērnam – situācijas novērtēšana. Iemāci sadalīt lielo paveicamo uzdevumu sīkākos uzdevumos, apdomājot, cik daudz laika būs nepieciešams katra izpildei. Tāpat vari iemācīt dažādu rīcību vērtību. Piemēram, ja bērnam ir iespēja izvēlēties nopirkt rotaļlietu par 10 eiro vai 20 eiro, kā viņš domā, vai saņems divtik jautrības no dārgākās? Vai, piemēram, ja bērns ik dienu pavadīs 15 minūtes atkārtojot angļu valodas vārdiņus, cik daudz svešvalodas vārdu viņš apgūs gada laikā? Bet cik ilgu laiku vajadzēs, lai iemācītos to pašu apjomu, ja mācīsies vienreiz nedēļā?

Bērniem nav jāparāda visas pieaugušo dzīves problēmas, taču ir situācijas, kurās vari sniegt bērnam priekšstatu par to, kā rīkojies pats ar savām emocijām. "Piemēram, ja jūties noraizējies par garo darāmo darbu sarakstu, parādi bērnam, kā prioritizēšana vai nepilnību pieņemšana palīdz tev plānot un pārvaldīt situāciju. Ja jūties neērti par to, ka esi pieļāvis kļūdu, parādi bērnam, kā ar to tiec galā un atrisini," skaidro klīniskā psiholoģe.

Sarunās ar bērniem, nosauc specifiskas emocijas, kā tajā brīdī jūties, kā arī pastāsti, ko dari, lai tiktu galā ar negatīvajām emocijām. Taču nepārslogo bērnu ar lietām, kas nav saistītas ar viņu, citādi raizes pielips arī atvasei.

Cilvēki nereti izmanto savas negatīvās emocijas kā attaisnojumu tam, lai kaut ko neizdarītu. "Cilvēki, kas labi regulē savas emocijas, izmanto nevēlamās emocijas kā dzinuli, lai uzlabotu fokusu uz paveicamo," norāda Boije. Ja kāds tevi nenovērtē, vari izmantot piezagušās dusmas kā stimulu paveikt iesākto. Ja esi noraizējies, izmanto to kā dzinuli paveicamo darbu izpildīt ar īpašu rūpību. Ja tavs bērns saskarās ar negatīvu emociju izraisītām grūtībām, kas traucē paveikt kādu darbiņu, palīdzi viņam identificēt emocijas un paskaidro, kā to var izmantot sev par labu.

Arī pieaugušie mēdz saskarties ar to, ka reizēm ir grūti domāt neatkarīgi, plānot veicamos darbus, atrisināt problēmas un pārvaldīt savas emocijas. Neatkarīgi no sava bērna vecuma, tu vari palīdzēt šīs prasmes izkopt. Kā to izdarīt? Runāt, runāt un vēlreiz runāt, kopā darot ikdienišķas lietas. Šāda domāšanas stimulēšana būs noderīga.