Burvju frāzes pārāk jūtīga bērna nomierināšanai  (1)

Par to, ko sacīt pārlieku jūtīgam bērnam, portālā "Parents" stāsta bērnu un ģimenes psiholoģe Marija Konovalova.

Trauksme ir stabili pārdzīvojumi, kas saistīti ar priekšnojautām par briesmām, emocionāls diskomforts. Trauksmes sajūta var būt situatīva, parādīties pēc kādiem konkrētiem un nepatīkamiem notikumiem (piemēram, pēc neveiksmīgas vizītes pie ārsta), bet tā var būt arī personību raksturojoša. "Trauksmains" bērns ir īpaši jūtīgs, dziļi pārdzīvo pat visnenozīmīgākās nepatikšanas, mēdz būt tendēts uz pesimismu. Mūsdienu dzīves apstākļos, kas diktē pastāvīgu satraukumu par nākotni, daudz uzdevumu veikšanu vienlaicīgi, mainīgumu un ātru lēmumu pieņemšanu, trauksme kļūst par "ikdienas" īpašību pat maziem bērniem, ko viņi bieži pārmanto no vecākiem.

Ja bērns piedzīvo trauksmi, viņš var kļūt noslēgts, drūms, pārlieku kautrīgs, ar iniciatīvas trūkumu, raudulīgs, bet var arī izrādīt nemieru, paaugstinātu aktivitāti.

Ja spēcīga trauksme tiek piedzīvota ilgstošā periodā, bieži vien tas var novest pie dažādu neirožu parādīšanās (nervu tikiem, enurēzes, stostīšanās), un savukārt cīņā ar tām būs nepieciešama speciālista palīdzība. Taču vecāki var palīdzēt bērnam iemācīties tikt galā ar saviem pārdzīvojumiem. Lūk, zemāk atradīsi virkni frāžu, kas var palīdzēt trauksmainam bērnam!

Pastāsti bērnam, ka trauksme nav nekas slikts, ka tā palīdz savlaicīgi noreaģēt un izvairīties no briesmām. Paskaidro, ka visi cilvēki laiku pa laikam no kaut kā baidās, un trauksme vienalga pāriet. Tas ļauj sevi sajust tādam pašam, kā visi, un nekoncentrēties uz saviem pārdzīvojumiem pārāk spēcīgi. Dalies ar savu pieredzi no dzīves: "Agrāk es arī baidījos no..., bet pēc tam...", "Dažreiz es ļoti uztraucos, bet daru tā... Un šīs jūtas pāriet".

Elpošanas vingrinājumi sejas muskulatūras atslābināšanai var visai ātri palīdzēt atbrīvoties no trauksmes, bet, lai bērns tevi dzirdētu un sāktu tos izpildīt, piedāvā viņam to paveikt rotaļas veidā. Piemēram, lai viņš sevi iedomājas kā gaisa baloniņu, uz kura attēlots smaidiņš, kas sākumā uzpūšas (dziļa ieelpa un smaids pa visu seju), bet pēc tam izlaiž gaisu (dziļa izelpa, kad muskuļi tiek atslābināti), vai baloniņu, kuram apsiets diedziņš (elpas aizturēšana). Ar laiku bērnam par nomierinošu mantru var kļūt frāze: "Smaidām un elpojam."

Šis paņēmiens trauksmainu mazuli pārslēdz uz konkrētu darbību, kas pieprasa uzmanību un domāšanu, un tas savukārt novirza viņa uzmanību no iekšējā nemiera. Skaitiet visu, ko varat ieraudzīt sev apkārt (sarkanas krāsas automašīnas, cilvēkus brillēs, grāmatas ar zaļiem vāciņiem utt.).

Kopā ar bērnu izspēlējiet bailes, pat tādas – līdz absurdam, pārspīlēti uztraucieties. Trauksmes pārvēršana jokā palīdzēs mazināt sasprindzinājumu, iesaka speciāliste.

Lai bērns izvēlas sev kādu varoni, kuram viņš gribētu līdzināties (kādu jau pazīstamu supervaroņa tēlu vai paša izdomātu) un "piemēra" sev šo lomu. Var pat sarūpēt kādu lomai atbilstošu kostīmu, masku vai jebkādu citu atribūtu. Darbojoties šī personāža vārdā, lai kāda nebūtu šī loma, bērns vieglāk tiks galā ar trauksmi.

Kādas situācijas, kas bērnā raisa trauksmi, izspēlēšana mierīgā gaisotnē, sniegs viņam iespēju sagatavoties, adaptēties, pamēģināt dažādus uzvedības modeļus un izvēlēties sev vislabāko. Ja galvā jau būs gatavs scenārijs iespējamām reakcijām vienā vai citā situācijā, bērns mierīgāk pret to attieksies.

Trauksmei ir tendence pilnībā pārņemt prātu un apziņu, tāpēc palīdzi bērnam saprast, ka viņš ir spējīgs to kontrolēt, atlikt uz kādu laiku. Piedāvā bērnam pasapņot par kaut ko aizraujošu un patīkamu, kamēr viņa domas ir aizņemtas, trauksme pagaidīs...

Drošības sajūta jo īpaši ir vajadzīga trauksmainam bērnam, tāpēc nepagurti atkārtot, ka esi līdzās, bet bērnam nekas nedraud. Kad bērns tomēr nebūs kopā ar tevi, saglabāt šo sajūtu viņam palīdzēs tevis izvēlētais talismans: kāda mīkstā rotaļlieta, kuloniņš, monētiņa, kastanītis...

Zīmēšana vai vienkārši ķeburu vilkšana bērnam sniedz iespēju izteikt savas jūtas, kad viņš savus pārdzīvojumus nespēj izpaust ar vārdiem. Pat vienkārša ķēpāšanās pa papīra lapu nomierina, bet vecākiem bērniem jau var piedāvāt aprakstīt savas jūtas (to lielumu, formu, krāsu...) un attēlot tās kāda monstriņa veidolā, iedodot arī tam vārdu. Sasprindzinājums mazinās, kad ir iespēja nenosakāmu trauksmi pārvērst par kaut ko konkrētu.

Trauksme bieži vien ir neapzināta, un tā tikai pastiprinās savas nenoteiktības un neizskaidrojamības dēļ. Palūdzot bērnam padomāt par nākotni, tu viņam palīdzi apzināt savas bailes un to iemeslus. Kopā paanalizējiet "šausmīgās" sekas, parādi bērnam, ka vairumu no tām varēs labot. Centies bērnu no emocijām pārslēgt uz racionālu domāšanu.

Pārliecība par to, ka bērnu mīl, neatkarīgi no viņa sasniegumiem vai apstākļiem, rada drošības un atbalsta sajūtu, zināšanas par to, ka mamma ir apmierināta ar viņa centieniem, samazina bērna stresa līmeni.

Pašiedvesma ir pārbaudīta metode, ko izmanto arī sportisti, oratori, bet bērnam ir sarežģīti noticēt vārda spēkam. Toties viņš uzticas tev, tāpēc atkārtojiet abi kopā frāzi: "Man viss izdosies vai "Es varēšu" ne mazāk kā 10 reižu dažādās intonācijās un izteiksmēs. Tas palīdzēs pārvarēt bezspēcības sajūtu.

Liec bērnam noprast, ka kāda rotaļlieta vai mājdzīvnieks ir ļoti sakreņķējies, un pasauc bērnu viņam palīgā. Lai viņā pamāca satrauktajai lellei vai zaķēnam saspiest antistresa spilventiņu, boksēties ar kādu maisu vai izved kreņķīgo sunīti pastaigā. Palīdzot citiem, bērns pārstāj pievērst uzmanību savai trauksmei.

Kā uzsver ģimenes psiholoģe Marija Konovalova, pats galvenais, ko derētu atcerēties īpaši jūtīgu bērnu vecākiem, – bērns ļoti emocionāli un tieši uztver sev tuvo pieaugušo emocionālo stāvokli. Tāpēc, ja tu savā bērnā pamani trauksmes pazīmes, visupirms nepieļauj, ka "iejaucas" tavi pārdzīvojumi par veselību, socializāciju, bērna attīstību un citi. Bet ja tev pašam ir neatrisinātas problēmas, kuras tevi nomoka, pacenties ar tām tikt galā pats. Dažreiz bērns precīzi atspoguļo vecāku emocionālo stāvokli.