Pusaudzim tikt galā ar nedrošību, nemieru, skumjām, dusmām un citām negatīvajām emocijām var palīdzēt vecāki, skolotāji un citi līdzcilvēki, pie kuriem bērns emociju uzplūdu brīžos var vērsties. Negatīvās emocijas nereti izraisa dziļi nogulsnējušies domāšanas veidi, kas uz āru izvelk iekšējās grūtības. Septiņas nevēlamo domu sistēmas vietnē "Psychology Today" skaidro bērnu, pusaudžu un ģimenes psihologs Džefrijs Bernšteins.
Septiņas nevēlamo domu sistēmas, kas atstāj ietekmi uz pusaudžiem
"Visu vai neko" domāšana. Šo domu gājienu mēdz dēvēt arī par polarizēto domāšanu, kad esam pārliecināti, ka mūsu dzīvei jābūt absolūti perfektai, citādi mēs esam izgāzušies kā cilvēki. Piemēram, ja bērns pārbaudes darbā nesaņem augstāko vērtējumu, tad nepamatoti sevi var uzskatīt par izgāzušos.
Pārsteidzīgi secinājumi. "Šis domu veids izpaužas, kad muļķojam sevi par to, ka spējam lasīt citu domas," skaidro psihologs. Piemēram, bērns jau pirms laika iedomājas, ka citi viņu redzēs negatīvā gaismā, pat neko neizdarot, lai tā tiešām būtu.
Negatīvā filtrēšana. Šis domāšanas veids izpaužas kā fokusēšanās uz negatīvo situācijā, pārspīlējot un palielinot problēmu tās apmēros, atsakoties saredzēt pozitīvo. Piemēram, bērna skolotājs pasaka, ka viņš paveicis labu darbu ar prezentāciju, taču devis arī konstruktīvu kritiku par to, ka nepieciešams lēnāks stāstījums. Pusaudzis atmet pozitīvo atsauksmi, bet ieciklējas uz to, ka viņš ir neprasmīgs prezentētājs.
Katastrofizēšana. Šo domāšanas veidu var saukt arī par pastiprināšanu vai minimizēšanu. Katastrofizēšana, kā jau norāda pats nosaukums, ir tendence visā saskatīt katastrofu, izspēlējot savā prātā galējas situācijas un reakciju uz pusaudža rīcību no apkārtējiem.
"Vajadzētu" domāšana. Ar šo problemātisko domāšanas veidu bieži vien cilvēkam ir nelokāmu noteikumu saraksts par to, kā pašam un citiem vajadzētu izturēties. Piemēram, pusaudzis ir dusmīgs par to, ka matemātikas uzdevuma pildīšana aizņem vairāk laika, nekā iecerēts, un viņš pie sevis domā: "Kas man ir lēcies? Šim uzdevumam nevajadzētu būt tik grūti atrisināmam." Reizēm pusaudži, arī pieaugušie, domā, ka sevis strostēšana liek viņiem izskatīties cildeni. Realitātē tas noved pie kauna sajūtas, bet kauns noved bērnu pie slikta pašvērtējuma un nogriež visu motivāciju, lai ko paveiktu, pirms sasniegts kāds no mērķiem.
Negatīvā iezīmēšana. Šis domāšanas veids paredz, ka pusaudzis sevi redz tikai ar negatīvām iezīmēm. Daudziem bērniem, it īpaši saistībā ar skolu, gribas sev piekabināt sliņķa un muļķa birkas. Negatīvā iezīmēšana ir kā nasta – vienreiz sev uzliekot, cilvēks tiecas par sevi negatīvi domāt visu laiku.
Negatīvā salīdzināšana. Sevi nemitīgi salīdzināt ar citiem un nostādīt par sliktāku ir vēl viens domāšanas slazds, kurā krīt pusaudži. Tas sākas kā salīdzināšana, ka kāds vienaudzis ir tievāks un skaistāks, līdz tam, ka citi ir sportiskāki un populārāki, gudrāki un veiksmīgāki.
Lai ar negatīvajiem domāšanas slazdiem tiktu galā, ir jāstrādā pie prāta pieklusināšanas, sarūgtinošo domu identificēšanas un pozitīvās psiholoģijas, iesaka Bernšteins. Negatīvās domas ir jāidentificē un jāmaina to rāmji, kas var būt izaicinoši, taču novērst skumjas, dusmas un bažas.
Kā turēties pretī neproduktīvajām un negatīvajām domām
"Liec bērnam padomāt par viņa negatīvajām, neproduktīvajām domām, kuras bijušas par prezentācijām, mājasdarbiem, un kā tās izraisa raizes," skaidro psihologs. Runā ar bērnu un ar piemēriem parādi, kā nomācošās domas stājas ceļā panākumiem. Tam noderēt var daži piemēri zemāk!
- Kad bērns pauž "visu vai neko" domas, piemēram, ka viņš nekad nesapratīs mājasdarbu, vecāks var mainīt domas rāmi uz šādu – jā, uzdevums ir grūts, bet arī grūtos uzdevumus var izrēķināt, tas tikai prasa laiku un pacietību.
- Ja pusaudzis pauž negatīvās iezīmēšanas domu, piemēram, "man ir slikta atzīme ķīmijas ieskaitē, es esmu stulbs" – ievirzi pusaudzi pozitīvas domas virzienā sakot, ka nākamreiz iegūs labāku atzīmi, ja vairāk mācīsies.
- Situācijā, ja bērns pauž "vajadzētu" domu, piemēram, ka būtu vajadzējis vairāk mācīties gaidāmajai matemātikas ieskaitei, iedrošini viņu ar reālistiskāku alternatīvu. Piemēram: "Man nepatīk matemātikas ieskaites, bet es esmu sev parādā censties un ieguldīt visas savas spējas."
- Ja bērns par sevi negatīvi izsakās, salīdzinot ar citiem, piemēram, ka iegūta sliktāka atzīme nekā solabiedram, vari pavērst domu citā gultnē, liekot aizdomāties – varbūt bērns ieguvis labāku atzīmi nekā iepriekšējo reizi?
Jebkurā situācijā nepalīdzēs frāze "nomierinies" vai "atslābsti", ja pusaudzis ir stresā. Konstruktīva virzīšana citu domu virzienā, izmantojot piemērus, palīdzēs pusaudzim iemācīties, ka problēmu var atrisināt, ja tiek nedaudz mainīts domāšanas veids.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
