Ļoti iespējams, attiecību sākumā, kad skaidru skatu aizmiglo rozā brilles, mēs nepamanīsim, ka izveidotā savienība nav laimīga un mums par labu nenāk. Taču ir gadījumi, kur arī tad, kad skats uz kopdzīvi ar partneri ir skaidrāks par skaidru, attiecības saglabājam, apzinoties, ka tās mūs neapmierina. Bet ja mēs to apzināmies, kāpēc mēs savienību nepārtraucam?

Atbildēt uz šo jautājumu var palīdzēt psiholoģiskie pētījumi. Madeleine A. Fugure, psiholoģijas doktore, sociālās psiholoģijas profesore Austrumu Konektikutas štata universitātē, portālā ''Psychology Today'' analizē dažus no pētījumiem un skaidro iemeslus, kāpēc mēs nepametam sliktas attiecības. Ar profesores secinājumiem vari iepazīties turpinājumā.

Manipulācija

Ja tavs partneris zina, ka tu vēlies pamest attiecības, viņš, iespējams, var izmantot dažādas manipulācijas metodes, lai piespiestu tevi palikt. Emocionālās manipulācijas, piemēram, noniecināšana, pazemošana vai pat vardarbības draudi pret nākotnes partneriem, var tikt izmantotas, lai attiecības saglabātu. Vīrieši ar zemāku pašnovērtējumu vai tādi, kas ir mazāk pievilcīgi nekā viņu partneres, var biežāk izmantot kādu no manipulācijas metodēm, lai panāktu partnera palikšanu attiecībās. Ciešanas, kas saistītas ar emocionālām vai fiziskām vardarbības sekām, attur tos, kas vēlas attiecības pamest, vai var radīt sajūtu, ka vardarbību izjutušais partneris nav spējīgs no otra aiziet.

Mīlestība

Psihologi izšķir trīs dažādas attieksmes sastāvdaļas: 1) kognitīvo komponentu jeb domas, 2) afektīvo komponentu jeb jūtas un 3) uzvedības komponentu jeb darbības. Bieži vien šie komponenti nav savstarpēji saskaņoti. Piemēram, sliktu attiecību gadījumā tavas domas var būt negatīvas – tās tev saka, ka partneris nav labs –, bet jūtas pret otru var būt pozitīvas. Tas nozīmē, ka mēs varam turpināt mīlēt savu partneri, kaut arī apzināmies, ka attiecības nav laimīgas. Var būt arī gadījumi, kur līdzpastāv spēcīgas pozitīvās un negatīvās jūtas pret partneri.

Apmierinātība ar neapmierinošām attiecībām


Kādā pētījumā, kurā izzināja sieviešu lēmumus par palikšanu vai aiziešanu no attiecībām, secināts – vissvarīgākais noteicošais faktors, kura dēļ sievietes attiecības nepamet, bija apmierinātība ar attiecībām. Kāpēc tā notiek arī situācijā, kur attiecības patiesībā nav apmierinošas? Dažiem cilvēkiem, īpaši tiem, kam ir zems pašnovērtējums, vai tiem, kuri sevi uzskata par mazāk pievilcīgiem, ir arī zems apmierinošu attiecību līmenis, ko varētu saukt arī par zemiem attiecību standartiem jeb to, ko tu sagaidi no attiecībām.

Cilvēki ar zemu pašnovērtējumu no attiecībām negaida daudz ieguvumu, bet gan sagaida daudz grūtību. Līdz ar to, ja tev ir zemi attiecību standarti, tu vari palikt arī neapmierinošās attiecībās tik vien tāpēc, ka tās piepilda tavas gaidas par to, kādām attiecībām it kā būtu jābūt. Tāpat sievietes, kas bērnībā piedzīvojušas vardarbību, var būt apmierinātas ar zemas kvalitātes attiecībām.

Prioritāšu maiņa


Foto: Shutterstock
Sava veida mehānisms, kas palīdz attiecības uzturēt dzīvas, ir ''pozitīvas ilūzijas''. Šis termins attiecas uz faktu, ka mēs mēdzam redzēt savus partnerus pozitīvi, dažkārt pat nereālistiski pozitīvi. Un ir pētījumi, kas liecina, ka cilvēki, kas savu partneri redz pozitīvā gaismā, atzīst – attiecības ir apmierinošas. Bet kā mēs varam uz partneri skatīties sapņainām acīm, ja attiecības patiesībā mums par labu nenāk?

Pētījumi rāda – mēs vairāk novērtējam partneru izrādītās pozitīvās īpašības nekā tās, kuras mūs neapmierina. Piemēram, ja tavs mīļotais ir dāsns, bet nav akurāts, iespējams tu attiecībās vairāk novērtēsi dāsnumu. Savukārt, kad mīļotais atklāj savas negatīvās īpašības, mēs varam pazemināt to nozīmi, palielinot pozitīvo rakstura iezīmju lomu.

Zemas kvalitātes alternatīvas


Foto: Shutterstock
Esot sliktās attiecībās, iespējams, tu apsvērsi citas alternatīvas, piemēram, būt vienai vai uzsākt citas attiecības. Ja tu uz šīm alternatīvām skaties kā labāko pašreizējās situācijas risinājumu, visticamāk, tu neapmierinošās attiecības pametīsi. Bet, ja tu uz iespējamajiem risinājumiem skaties kā sliktām alternatīvām, esošās attiecības turpināsi uzturēt.

Noteicošais tajā, vai izejas situācijas no attiecībām ir sliktākas vai labākas nekā pašas attiecības, arī ir pašnovērtējums – ja tas ir zems, arī izejas situācijas būs zemas kvalitātes. Pasaules pieredze rāda, ka šķiršanās ir izplatītāka valstīs, kur sievietēm ir lielāka ekonomiskā neatkarība un kur vīriešu īpatsvars pret sieviešu ir lielāks. No šīs pieredzes izriet, ka sievietes biežāk lemj par šķiršanos, ja tām ir pietiek līdzekļi pastāvīgai dzīvei, kā arī ja tām ir daudz citu iespējamo partneru.

Investīcijas


Cits šķērslis sliktu attiecību atstāšanai ir partneru kopīgie ieguldījumi – attiecībām veltītais laiks un investīcijas, piemēram, mājvietā vai bērnos, liek pāriem palikt kopā. Eksperti skaidro, ka brīdī, kad mēs jau esam attiecībās ieguldījuši daudz laika, pūļu un citu resursu, daudzi turpina savienībā ieguldīt pat tad, ja tas, iespējams, nav labākais variants. Citiem vārdiem – mums ir tendence turpināt nelaimīgas attiecības, ja esam sākuši tajās ieguldīties.

Tāpat speciālisti norāda, ka, pieņemot lēmumus par attiecībām, mēs bieži paļaujamies uz emocijām nevis racionālām pārdomām. Tas mūs noved pie iemesla, kāpēc paliekam arī neapmierinošās attiecībās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!