Pilnvērtīga pirmsskolas vecuma bērna attīstība nav iedomājama bez sīkās motorikas attīstīšanas. To saka visi pirmsskolas pedagogi, logopēdi un citi speciālisti, kas strādā ar bērniem. Kāpēc ir tik svarīgi trenēt precīzas pirkstu kustības, kuras bērna attīstības jomas ietekmē motorika, kāpēc tā dažkārt neattīstās pietiekamā līmenī un kā to var attīstīt – par to stāsta bērnu attīstības centra "Montesori studija" vadītāja un Montesori pedagoģe Alīna Ļebedeva.
"Sīkā motorika – fizioloģisks jēdziens, kas cieši saistīts ar kustību koordināciju. Tās ir plaukstu un pirkstu kustības, kurās iesaistīti mazie roku muskuļi. Savukārt lielā motorika ir kustības ar visu roku un visu ķermeni.
Mūsdienu bērniem bieži ir nepietiekama motoriskā attīstība. Tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, vecāki bieži ļauj saviem bērniem pavadīt daudz laika ar elektroniskām ierīcēm, piemēram, planšetēm un tālruņiem. Sīkrīki ne tikai neveicina sīkās motorikas attīstību, bet arī kavē tās attīstību. Par sīkrīku ietekmi uz bērna attīstību mēs detalizēti rakstījām šajā rakstā.
Otrkārt, mūsdienu pasaulē lielāko daļu darbu, ko cilvēki kādreiz darīja ar rokām, tagad veic mašīnas. Bērniem, kuri senāk jau no agras bērnības tika iesaistīti mājas darbos, mūsdienās nav iespējas trenēt koordināciju un sīko motoriku. Galu galā mūsdienās viss tiek atrisināts, nospiežot tikai vienu pogu.
Treškārt, mūsdienu sabiedrībai raksturīgajā steigā vecākiem nav laika iesaistīties pilnīgā mazuļa attīstībā. Vecākiem bieži pietrūkst pacietības, lai mācītu bērnam ģērbties. Daudz ātrāk to saģērbt pašam. To dara arī bērnudārzu audzinātājas, kuru grupas ir pārpildītas un kurām nav laika un pacietības mācīt un visus gaidīt.
Runas attīstība
Nepietiekami attīstīta sīkā motorika ir cieši saistīta ar vairākām citām problēmām. Viena no galvenajām – palēnināta mazuļa runas attīstība. Par to, kā vecāki var veicināt bērna runas attīstību, mēs rakstījām šajā rakstā. Papildus rakstā aprakstītajām darbībām ir ļoti svarīgi pievērst īpašu uzmanību arī motorikas attīstībai.
Attīstot motoriku, mēs netieši veicinām bērna runas attīstību. Tāpēc logopēdi papildus tradicionālajiem artikulācijas vingrinājumiem savā praksē jau sen sākuši izmantot dažādus materiālus un līdzekļus motorikas attīstīšanai.
Uzmanības koncentrēšana
Sīkā motorika ir saistīta ne tikai ar runas attīstību. Zinātnieki ir pierādījuši arī motorikas saistību ar redzes un kustību atmiņu, domāšanas un uzmanības koncentrēšanas prasmēm.
Ir svarīgi saprast, ka koncentrēšanās prasme pirmsskolas vecumā attīstās un uzlabojas, bērnam veicot dažādas darbības ar priekšmetiem.
Ja bērnam ir normāli attīstīta motorika, viņam būs interesanti pavadīt laiku, veicot darbības rokām un pirkstiem. Un pretēji – ja bērna motorika ir vāji attīstīta, viņš nevēlēsies veltīt laiku darbībām, kas viņam sagādā grūtības. Tāpēc bez pietiekami attīstītas sīkās motorikas bērnam neveidosies neatlaidība, kas ir ārkārtīgi svarīga, lai turpmāk veiksmīgi mācītos un attīstītos.
Patstāvība
Attīstīta sīkā motorika arī veicina bērna lielāku neatkarību. Tādas vienkāršas un pierastas darbības no pieauguša cilvēka viedokļa kā pogu aizpogāšana un kurpju auklu sasiešana nav iedomājama bez precīzām un saskaņotām pirkstu kustībām. Montesori vidē tam tiek pievērsta īpaša uzmanība.
Rāmji ar pogām, āķiem un rāvējslēdzējiem, dažāda veida pārliešana, aušana un pīšana, pārbēršana ar karoti un daudzi citi materiāli ne tikai trenē bērna prasmes, bet sagatavo viņu neatkarību tādiem procesiem kā ģērbšanās, vides sakārtošana un sevis apkalpošana pie galda.
Rakstītprasme un radošā darbošanās
Bieži vien vecāki motorikas problēmas pamana tikai pirms skolas, kad bērnam jau jāmāk pareizi darboties ar rakstīšanas piederumiem un jāveic vingrinājumi darba burtnīcā. Nepietiekami attīstīta roku muskulatūra šādu darbību veikšanu pārvērš par ciešanām. Ne velti Montesori metodē rokas sagatavošana rakstīšanai ir viens no galvenajiem pirmsskolas izglītības uzdevumiem. To sāk apmēram trīs gadu vecumā, un tam izmanto vairākus īpaši izstrādātus palīglīdzekļus.
Tas pats attiecas uz citām prasmēm, piemēram, zīmēšanu, veidošanu, griešanu ar šķērēm. Visas šīs aktivitātes, pirmkārt, ir saistītas ar bērna plaukstu un pirkstiem. Un, ja viņiem trūkst spēka, izturības un koordinācijas, bērnam būs grūtības apgūt šīs prasmes.
Praksē mēs redzam bērnus, kuri, pēc viņu vecāku domām, nevēlas gleznot vai veidot vai bērniem nepatīk veikt šādas darbības. Patiesībā šīs aktivitātes viņiem vienkārši sagādā pārāk lielas grūtības.
Kā attīstīt motoriku
Droši vien rodas jautājums, kā var palīdzēt bērnam attīstīt pirkstu kustību precizitāti. Rakstā par koncentrēšanos var atrast daudz ideju praktiskiem vingrinājumiem motorikas attīstīšanai. Dažnedažādas idejas var viegli atrast internetā. Ja iespējams, var ielūkoties Montesori pedagogu kabinetos – tur var atrast īstu bagātību un dažādus materiālus, kas attīsta sīko motoriku. Es ieteiktu izmantot pēc iespējas vairāk metožu – tādējādi attīstība būs ātrāka un pilnīgāka.
Tomēr ar ideju pārpilnību vien nepietiek. Ir arī svarīgi ievērot dažus vispārīgus principus un ieteikumus:
- izvēlieties darbības ar atbilstoša līmeņa grūtības pakāpi. Nevajadzētu mācīt bērnam sasiet kurpju auklas, ja viņam joprojām ir grūtības pīt auklas. Mēs, pedagogi, bieži izmantojam principu “viens solis atpakaļ”. Ja redzam, ka bērns netiek galā ar uzdevumu, mēs piedāvājam viņam kaut ko vieglāku, kas sagatavos viņu apgūt jauno prasmi;
- dodiet savam bērnam iespēju atkārtot. Vecāki bieži domā – ja bērns jau kaut ko ir apguvis, tad turpmākās darbības, ņemot vērā viņa attīstību, ir bezjēdzīgas. Tas tomēr ir kļūdaini. Bērns attīstās ne tikai tad, kad pārvar grūtības, bet arī tad, kad viņš veic tās darbības, kuras viņam padodas pietiekami labi. Tādējādi bērns "pieslīpē" savas prasmes, iegūst pašapziņu un sagatavo sevi sarežģītākām darbībām;
- palīdziet savam bērnam tik, cik nepieciešams. Tas attiecas uz pilnīgi visu – ne tikai uz spēlēm un aktivitātēm ar attīstošiem līdzekļiem. Esiet pacietīgi! Dodiet savam bērnam pietiekami daudz laika un iespēju saģērbties un apkalpot sevi pie galda, iemāciet viņam pēc iespējas ātrāk kārtīgi mazgāt un nosusināt rokas. Būs jāuzkrāj papildu laiks un dažreiz jāpalīdz bērnam noslaucīt uz galda izlijušo sulu. Šāda stratēģija bērnam ir daudz labāka nekā tad, kad viss vienmēr tiek izdarīts viņa vietā;
- nodarbojieties ar bērnu regulāri. Vecākiem, kuru bērniem jau ir acīmredzamas motorikas problēmas, vienmēr iesaku katru dienu darboties ar bērnu. Pat ja bērns katru dienu atrodas bērnudārzā, atrodiet 15 minūtes no rīta vai vakarā un padariet to par rituālu, aizraujoši pavadot laiku kopā;
- nedodiet bērnam vispār elektroniskās ierīces vai ierobežojiet bērna kopējo "ekrāna laiku" līdz stundai dienā;
- pavadiet pēc iespējas vairāk laika ar bērnu un iesaistiet viņu dažādos uzdevumos. Vasarā var lasīt ogas, rudenī – doties uz parku pēc kastaņiem un zīlēm. Dodiet bērnam iespēju pēc iespējas vairāk kustēties un būt aktīvam."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
