<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@fabrizioverrecchia'>Fabrizio Verrecchia</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>

Mīlestību un romantiku cilvēki nereti uzlūko kā svarīgāko lietu dzīvē. Esot kopā ar īsto cilvēku, uzveicama ir ikviena problēma, naudai nav nozīmes un laimīga ir arī dzīve mazā būdiņā. Vismaz tā vēsta grāmatas un romantiskais kino. Realitātē parasti viss izvēršas citādi. Tomēr, pat saprotot, ka dzīve nav pasaka, daudzi no mums cenšas piedzīvot galvu reibinošu romantiku un meklē mīlestību, kas liek aizrauties elpai, kas piešķir jēgu dzīvei un pasaulei.

Kāpēc meklējumi bieži beidzas ar neveiksmi? Kas īsti ir romantiskas attiecības, un vai bez tām laime ir iespējama? Tie ir jautājumi, kurus podkāstā “Laimes laboratorija” šķetināju kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Sarunas sākumā cenšamies definēt, kas īsti ir romantiska mīlestība un attiecības. Intimitāte, fiziska un emocionāla tuvība ir trīs lietas, ar ko es raksturoju romantiskas attiecības, – tā ir tā mīlestība, ko mēdz atainot romantiskā kino. “Romantisks ir pretstats pragmatiskam,” savu definīciju piedāvā Andris, “romantisks – tā ir ķīmija, apreibums, taureņi vēderā. Cilvēks visu laiku domā par otru, ir apmāts, kaut kas tāds.”

Speciālists stāsta, ka, iespējams, katram no mums ir sava definīcija un sava ideja par to, kas tad ir romantiskas attiecības. Viņš norāda, ka var padalīties savā izpratnē, kas veidojusies pēc sarunām ar klientiem. Daudzi cilvēki uzskata, ka iemīlēšanās, jūtu ķīmija, patikšana un apmātība ir obligāti jāpiedzīvo, lai izveidotu veiksmīgu partnerību. Citi šo jautājumu tver ļoti praktiski, uzskatot, ka partneris jāizvēlas pēc darbiem un tā, kā otrs pildīs savus pienākumus. Tāpat nozīmīgs faktors var būt arī kopīgas intereses un spēja sadzīvot.

“Bioķīmisko saskaņu varētu salīdzināt ar tādu apreibumu vai sajūtu, ka tas ir īstais, pats labākais, tikai viņu gribu, tikai viņš mani interesē. Es to redzu kā tā brīža emociju, kas var valdīt un būt ļoti stipra. Jautājums ir, vai pēc tās vadīties,” skaidro Andris. Viņš to salīdzina ar bailēm pirms eksāmena – vai mums jāļaujas un jāatsakās no eksāmena kārtošanas? “Te ir līdzīgi. Iekāre, pievilcība, patika – vai tam sekot? Ir, kas saka – jūtu, saprotu, ka mīlu, bet zinu, ka tur nekas labs nebūs.”

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!