'Es tevi mīlu!' – iemesli, kādēļ bērniem iespējami bieži jāsaka šī frāze

Vai esi pamanījis, ka bērni vecumā no trīs līdz četriem gadiem sāk aktīvi atzīties mīlestībā – mammai, tētim, omītēm un opīšiem, brāļiem un māsām, un citiem bērnam tuviem cilvēkiem. Pēkšņi – ne no šā, ne no tā bērns sākt sacīt: "Mammu, es tevi mīlu!". Tas ir iespējams ģimenēs, kur bērns pats jūtas mīlēts, ģimenēs, kurās bērns bieži dzird par mīlestību un redz tās izpausmes. Lūk, portālā "Parents" speciālisti skaidro 14 iemeslus, kādēļ bērniem iespējami biežāk jāsaka šī frāze jeb ko viņi gūst, dzirdot no sev tuvākajiem cilvēkiem šādus mīlestības apliecinājumus.

Kad bērni zina, ka viņi ir mīlēti, viņi arī zina, ka ir kāds, kuram var uzticēties. Protams, ne katrs padoms, ko vecāki viņam sniegs visam mūžam, būs vislabākais. Taču viņi varēs būt pārliecināti, ka vecāki šos padomus sniedz vislabāko nodomu vadīti, tikai viņu pašu interesēs.

Kad bērni zina, ka tiek mīlēti, jo viņi ir tādi, kādi tie ir, nevis, ka viņi kaut ko ir izdarījuši vai nav izdarījuši, – viņi sāk saprast savas dzīves patieso vērtību. Un cilvēki, kuri pilnā mērā apzinās savas dzīves būtiskāko nozīmi, visticamāk, sasniegs daudz vairāk.

Bērni, kuri jūtas mīlēti, zina, ka vienmēr kāds būs viņu pusē, kāds, kurš par viņiem fanos. Vai tās būtu sporta sacensības vai spēle ar nosaukumu "dzīve", tribīnēs vienmēr atradīsies vistuvākais cilvēks, kurš vienmēr atbalstīs un piedāvās savu plecu.

Mīlestība ir pacietīga. Mīlestība pacieš gan labo, gan slikto. Tas bērniem sniedz laiku, lai gūtu pieredzi, izveidotu savus uzskatus un izpratni par pasauli.

Dabiska mīlestības izpausme ir piedošana. Ja mēs kādu mīlam, mēs viņam piedodam kļūdas. Bērni, kuri zina, ka ir mīlēti, tāpat arī zina, ka viņiem tiks piedots.

Jūtot mīlestību pret sevi, cilvēks otrā cilvēkā redz tikai labās īpašības. Šim faktam piemīt liels koriģējošs efekts. Uzskatot, ka cilvēks jau sākotnēji ir labs, mēs cenšamies viņu novest līdz šai joslai, īpaši brīžos, kad cilvēka uzvedība pieprasa korekciju.

Mīlestība vienmēr iemieso cerību. Cerību gaišai nākotnei, tam, ka mums ir vērtība, tam, ka mēs varam patikt, ka esam cienīgi nodzīvot priecīgu un laimīgu dzīvi. Bērnībā cerībai vienmēr ir īpaša nozīme, jo bērniem ir ļoti svarīgi ticēt, ka turpmāk viņus sagaida vislabākais.

Mīlestība bērniem nozīmē arī drošību. Viņi zina, – ja reiz ir mīlēti, viņus vienmēr pasargās, tāpēc var nebaidīties. Lai kas biedējošs arī nenotiktu viņu dzīvē – kaimiņu suņu rejas, eksāmens, iestāšanās augstskolā, pirmā sapulce, stāšanās laulībā –, bērni, kuri jūtas mīlēti, ar šīm grūtībām tiks galā daudz labāk.

Bērns, kuru mīl, jūt, ka viņu pieņem un ka viņš kļūst par daļu no kaut kā lielāka, nekā tikai viņš pats sevi uzskata, – ģimenes, sabiedrības, planētas, Visuma. Šāda mēroga sajūta rada viņā atbildību, mērķtiecību un ētisko attieksmi pret apkārtējo pasauli.

Bērnam parādot, ka tu viņu mīli, ka jebkurā dzīves situācijā esi priecīgs viņu redzēt, ka jebkurā brīdī viņš var atgriezties vecāku mājās, bērns to atcerēsies pat tad, kad atradīsies tūkstošiem kilometru tālu prom no tevis.

Bērni, kuri auguši mīlestībā, nākotnē gribēs ar šo mīlestību padalīties arī ar citu cilvēku. Tādi bērni, visticamāk, gribēs radīt savu ģimeni, audzināt savus bērnus un pateikties saviem vecākiem par viņu rūpēm un veltīto uzmanību.

Mūsu materiālajā pasaulē cilvēkiem visbiežāk pietrūkst ticības mūžīgām vērtībām. Parādot saviem bērniem, ka mīlestībai piemīt milzu ietekme un tā patiesībā mūsu dzīvē spēlē galveno lomu, mēs viņiem palīdzam pārvarēt grūtības dzīvē, nepievērst uzmanību pārejošām nepatikšanām. Katru brīdi bērns zinās, ka vislielākā vērtība rodama cilvēku savstarpējās attiecībās un, lai kur arī viņi nebūtu, ticība mīlestībai būs viņu sirdīs un vedīs viņus pareizajā virzienā.