Deviņas lietas tēvu rīcībā, kas ik dienas jāredz meitām  (3)

Audzinot dēlus, netiešo dzīves mācību tēmas visbiežāk skar prasmi lūgt pēc palīdzības un empātijas izrādīšanu. Savukārt, audzinot meitas, uzmanība jāpievērš citām niansēm – jāizceļ sievietes loma sabiedrībā, jāskaidro, ka viņas izskats nav svarīgākais u.tml. "Bērni dara to pašu, ko mēs. Un viņi nedara to, ko mēs liekam viņiem darīt," norāda Džila Stodarda, psiholoģe un autore.

Ar tiešām un netiešām mācībām, savā meitā vari skolot spēju būvēt pārliecību par to, ko viņa var paveikt un ko sagaidīt no citiem. Pat ja pēc vairākiem gadiem meita ikdienā saskarsies ar to, ka strādās vidē, kur sevi jāpierāda atkal un atkal profesionāli, ar cilvēkiem, kuri uzskatīs, ka viņas laiks nav vērtīgs, viņa atcerēsies to, ko teicis un darījis viens no viņas dzīves nozīmīgākajiem vīriešiem, – tētis. Iedvesmojoties no vietnes "Fatherly", lūk, deviņas lietas tēvu rīcībā, ko ik dienas mājās jāredz meitām!

"Es pieteikšu ārsta vizīti", "es nokārtošu klavierstundas" vai "es noorganizēšu dzimšanas dienas ballīti" ir frāzes, kas, dzirdēta no tēva, meitai nozīmēs daudz. Tas parādīs, ka ikdienišķu plānu organizēšana, spēja vienoties par darāmo vai norunu īstenošana nav tikai viena vecāka vai viena dzimuma darbs. Organizatoriskās lietas ģimenē bieži vien krīt uz mammas pleciem, taču ir labi, ka ik pa laikam plānošanā piedalās arī tētis, un bērni to redz un dzird. Bērni dzird, kā vecāki savstarpēji vienojas, līdz ar to saprotot, ka ikviena cilvēka laiks ir nozīmīgs. Tas meitai nodod skaidru vēstījumu, ka mājās ir tāda kārtība.

Palīdzēt skolas pasākumu organizēšanā sasaucas ar prasmi organizēt ģimenes plānus, kas bieži vien ir "neredzamie darbi". Jau atkal – nereti tieši mamma ir tā, kas papildus savam profesionālajam darbam velta laiku, lai sagatavotu bērna kostīmu, cienasta groziņu vai citas nepieciešamās lietas kādam skolas pasākumam. Kā norāda psiholoģe Stodarda, nav nekas, kas no šī pienākuma veikšanas atturētu arī tēti. Tieši tētim ir svarīgi pateikt: "Es došos uz meitas klasi, ar lielāko prieku." Piesakoties kā brīvprātīgajam, vīrietis ne tikai parāda, ka respektē savu partneri un viņas grafiku, bet arī pierāda, ka konservatīvās dzimumu lomas pieder pagātnei. Kurš teicis, ka tētis nevar palīdzēt savai atvasei pagatavot Mārtiņdienas cienastu vai kādu tērpu biedējošai oktobra masku ballītei?

Mūsu sabiedrība ir radusi, ka sievietes politikā iesaistās maz. Taču laiki ir mainījušies, aizvien biežāk ministres, Saeimas deputātes un arī pašvaldību deputātes ir sievietes. Rādi piemēru savai meitai un nevis kritizē, izmetot frāzes, ka "sievietēm politikā nav vietas", bet gan akcentē to, ka – ja sieviete vēlas, viņa var sasniegt virsotnes. "Tēviem meitām vajag mācīt nevis pieņemt "gandrīz virsotni", bet saprast, ka nepastāv ierobežojumu," norāda Jūdžīns Beresins, bērnu psihiatrs. Arī šādām sarunām jābūt ģimenē.

Ir viegli pateikt meitai, ka viņa ir pārāk emocionāla vai drāmas karaliene. Taču šāda reakcija rada iespaidu, ka savu emociju izpaušana meitenēm ir nosodāma. Tā vietā vari teikt – "es nepiekrītu, bet respektēju tavas emocijas", kas ļauj meitai saprast, ka viņai ir ļauts paust savu pozīciju un izrādīt to ar emocijām.

It kā garāmejot piemini, ka noteikti jāredz Ostapenko tenisa spēle vai jāpaseko līdzi, kā veicas, piemēram, Serēnai Viljamsai. Ir labi bērniem pieminēt izcilas sievietes, kuras guvušas panākumus sportā, taču vēl labāk ir padarīt to par ikdienu – izbrīvēt laiku, lai arī noskatītos kādu spēli. Kāpēc? Tādā veidā bērnam nodod vēstījumu, ka pozitīva sāncensība un atzinība nāk no ikviena, un ir labi meklēt sportiskus elkus, norāda bērnu psihiatrs Beresins.

Iedomājamies situāciju – sieva nupat cilvēcīgi beigusi pa tālruni runāt ar klientu servisa pārstāvi, kur mierīgi, nepaceļot balsi, bet uzstājīgi panākusi savu taisnību par neatbilstošu pakalpojumu. Kāda būs tava kā tēva reakcija? Tas, ko vajadzētu dzirdēt gan partnerei, gan bērniem no malas – "malacis, mīļā, tu esi rokzvaigzne". Zemteksts šādai atbildei ir tas, ka ir labi būt uzstājīgam un nepieļaut, ka pret tevi izturas nievājoši. Tev kā tēvam nemaz nebija jāiesaistās un jāvērš situācija par labu, jo visu atrisināja prasmīgas rokas. Tas meitai iemācīs būt pāšpārliecinātākai.

Bērniem patīk uzklausīt stāstus par to, kādi piedzīvojumi viņu vecākus piemeklējuši jaunībā un bērnībā. Tas ne tikai rada labāku priekšstatu par to, kāda ir tēta personība, bet arī sniedz vērtīgas dzīves mācības. Stāsti meitai par to, kas bija un ir tavi draugi, kā arī atklāj iemeslus, kāpēc dažas draudzības izirušas. "Klausoties, kā runājam godīgi par savu pieredzi, meitai būs piemērs, ka vari aiziet no attiecībām, ja draugs pret tevi neizturas labi," norāda bērnu psihiatrs Beresins.

Kādas personas pārtraukšana teikuma vidū, lai iesprauktos ar savu sakāmo, ir daudzu paradums. Taču nereti pārtraukšana tiek uztverta kā dominances izpausme. Tāpēc, ja nejauši kādu pārtrauc, piemēram, pārrunājot dienas notikumus pie ģimenes vakariņu galda vai telefonsarunas laikā, saki: "Lūdzu atvaino. Es tevi pārtraucu. Lūdzu, turpini!" Tās ir labas manieres, kas jāpiekopj. Vienlaikus tas ir nozīmīgi, jo meita to pēcāk pielietos savā dzīvē, kā arī novēros pati, ja būs kādu pārtraukusi. Ja kā tēvs parādīsi, ka pats savu nelāgo ieradumu apzinies, un ļausi runātājam pabeigt stāstāmo, meita gūs iedrošinājumu tam, ka viņa ir pelnījusi izteikties.

Mēs dzīvojam laikā, kad tiek cildināta katra ķermeņa unikalitāte, un to it īpaši svarīgi ir dzirdēt jaunām meitenēm. Tāpēc izvairies no nievājošiem komentāriem vai kādas sievietes figūras kritizēšanas, ko esi redzējis TV, "Instagram" vai žurnālos, it īpaši savas partneres vai bērnu priekšā. Tā vietā runā par to, cik sievietes ir neatlaidīgas un talantīgas. Ja sieva vaicā, kā izskatās viņas rokas, un bērni ir turpat tuvumā un visu dzird, atbildi: "Stipras. Tu pie tā esi daudz strādājusi." Šis ir tā sauktais "pielādētais" komentārs, kas sevī ietver pozitīvu vēstījumu, nevis izaicina. "Tas ir par to, ko tavs ķermenis ir spējīgs paveikt, nevis kā tas izskatās," norāda psiholoģe Stodarda.