10 lietas, ko grūtniecēm vērts zināt par gaidībās augošo vēderu

Grūtniecības laikā vēderu ne tikai gribas īpaši uzpasēt, lai nenokavētu tā apjoma izmaiņas, bet arī pateikties tam par drošo "mājiņu", ko tas nodrošina mazulim. Bet cik daudz mēs zinām par izmaiņām, kas it kā notiek acu priekšā? Vietnes "What To Expect" speciālisti apkopojuši 10 interesantus faktus par grūtnieču vēdera īpašībām.

Pat ja sievietei šķiet, ka pašā grūtniecības sākumā viņas ķermeni piemeklējušas milzu izmaiņas, no ārienes to nemaz uzreiz var nepamanīt. Pašā grūtniecības sākumā embrijs ir pavisam maziņš, un dzemde vēl tikai aug, tāpēc 4. grūtniecības nedēļā mazā magoņu sēkliņa vēl noteikti neradīs vizuāli redzamu vēderiņu. Grūtnieču vēderiņš parasti parādās vien ap trešo grūtniecības mēnesi, kad embrijs ir aptuveni laima lielumā.

Neizbēgami, strauji augot mazulītim, aug arī vēdera apjoms. Tas nereti rezultējas ar strijām, kas piemeklē teju pusi grūtnieču. Ādas slāņi grūtniecības laikā ir krietni noslogoti, jo āda ne vienmēr spēj tikt līdzi strauji augošajam mazulim. Strijas var parādīties no 13. līdz 21. grūtniecības nedēļai, tās var būt tumšas, gaišas, pat sārtas. Taču ādas lielākā noslodze sākas ap 35. nedēļu, kad vēders aug ļoti strauji.

Ja vēderā sajūti maigus taureņu spārniņu glāstus, kas parasti ir lielos uztraukuma brīžos, tas var nebūt tikai no stresa. Bieži vien tieši tā izpaužas pirmās mazuļa kustības – pavisam viegli un maigi glāsti. Agrīnās mazuļa kustības vēderā jūtamas ap ceturto vai piekto grūtniecības mēnesi. Pēc tam tavs mazulītis vēderā kļūs arvien aktīvāks. Sestajā grūtniecības mēnesī jau jutīsi mazo kājiņu tipināšanu, bet 28. grūtniecības nedēļā uzraugošais ārsts jau liks sekot līdzi mazuļa kustībām vēderā, kas liecinās par to, ka ar mazulīti viss ir kārtībā.

Hormonu ietekmē grūtnieces ķermeni var piemeklēt visdažādākās anomālijas – no tumšākiem krūtsgaliem līdz pat hiperpigmentācijai uz sejas. Arī pigmentācijas līniju jeb linea nigra – tumšu svītru, kas parādās vēdera vidū vertikāli no nabas. Tā mēdz parādīties agrāk vai vēlāk, taču optimālais laiks ir 23. grūtniecības nedēļa. Tā ir pavisam normāla lieta un pigmentācijas līnija izzudīs dažu mēnešu laikā pēc dzemdībām.

Ja ierasti tava naba ir vērsta uz iekšu, tad grūtniecības laikā ir tikai normāli, ka tā izspiežas uz āru. Aptuveni 26. grūtniecības nedēļā dzemdes augšana izraisīs to, ka naba izvirzīsies uz āru. Tas ir pavisam nekaitīgi un pēc dzemdībām, kad vēders sarausies, atgriezīsies normālajā stāvoklī. Tām sievietēm, kurām ir nabas pīrsings, šis būtu īstais brīdis, lai izņemtu to ārā, jo tas var radīt diskomfortu, kā arī dūruma vieta var iekaist.

Aptuveni 16. grūtniecības nedēļā embrija ausis ir attīstījušās tiktāl, ka mazulis vēdera dziļumā var sadzirdēt mammas balsi. Vēlāk, ap 26. grūtniecības nedēļu, bērna smadzenes ir attīstījušās pietiekami, lai skaņām arī atbildētu ar kustībām. Tāpēc nebrīnies, ja bērns ir kustīgāks, ja dzird tevi runājam vai skanam mūziku. Protams, mazulītis nedzird balsis pavisam skaidri. Lai saprastu, ko dzird tavs augošais bērniņš, pamēģini mutei pielikt priekšā plaukstu un parunāt – tieši tik skaļi dzird arī tavs mazulītis.

Augošā grūtniecības vēdera aiztikšana, glāstīšana vai turēšana ne tikai ir patīkama, bet arī liek justies labi tajā augošajam mazulītim. Vairākos pētījumos pierādīts, ka auglis spēcīgi atbild ar kustībām, ja glāsta grūtnieces vēderu. Tāpēc no vēdera glāstīšanas nevajag vairīties, tas stimulēs mazulīti un būs īpaši noderīgi, kad vajag uztvert mazuļa kustības.

Katrā obligātajā grūtnieču vizītē tavs ārstējošais ārsts, visticamāk, palūkosies, cik liels izaudzis tavs vēders un izmērīs attālumu no kaunuma kaula līdz dzemdei. Garums centimetros apzīmē to, cik tālu grūtniecībā esi. Ja tas par centimetru vai diviem atšķiras no tā brīža grūtniecības nedēļas, nevajag satraukties – tas nenozīmē, ka mazulītis ir pārāk mazs vai liels. Tas vienkārši var liecināt, ka mazulis dzemdē iekārtojies augstāk.

Grūtniecības noslēdzošajā posmā – 2. trimestra beigas līdz 3. trimestra beigas – vēders augs pavisam strauji. Viena trimestra laikā auglis izaug no 900 gramu lielam svaram līdz pat 3,5 kilogramus lielam svaram piedzimstot. Tā kā gaidāmais mazulis aizņem arvien vairāk vietas vēderā, grūtniece saskaras ar ne tik skaisto grūtniecības pusi – vēdera āda kļūst nostiepta un sāpīga, piemeklē kuņģa dedzināšana.

Turklāt šauri kļūst arī mazulītim, tāpēc nebrīnies, ja grūtniecības noslēgumā kustības ir retākas, vairāk jūtot vien celīšu grozīšanu vai elkoņu dunkas sava ķermeņa iekšienē. Labās ziņas ir tās, ka tā ir gandrīz finiša taisne un diskomforts neilgst mūžīgi.

Dažas stundas uzreiz pēc dzemdībām nevajadzētu sagaidīt, ka vēders maģiski sarausies plakans, kāds tas bija pirms grūtniecības. Ir tikai normāli, ka pēcdzemdību vēders ir kā tukšs balons, kas saraujas lēnām. Neaizmirsti, ka deviņus mēnešus tava dzemde auga, vēdera dobuma muskuļi un āda stiepās, lai nodrošinātu vietu mazulim. Dažām sievietēm tas prasa pat dažus mēnešus, līdz grūtnieces vēderiņš pazudis pavisam.

Taču, ja šķiet, ka vēders nesaraujas pilnvērtīgi arī pusgadu pēc dzemdībām, jāpārliecinās, ka vainojama nav diastāze – daļēja vai pilnīga vēdera muskulatūras atdalīšanās. Ja ir aizdomas par diastāzi, dodies pie sava ginekologa, kurš pēc tam nosūtīs pie fizioterapeita. Ja fizioterapeits konstatēs diastāzi, varēsi uzsākt tās ārstēšanu ar vingrošanas palīdzību (vieglākos gadījumos). Taču atceries – viss prasa laiku!

Plašāk par grūtniecības norisi un to, kas notiek ar sievietes ķermeni nedēļu pēc nedēļas, uzzināsi portāla "Cālis" grūtniecības kalendārā.