Par to, kā vecākiem būtu ieteicams rīkoties gadījumos, kad bērns saņēmis neiepriecinošus mācību rezultātus, portālā "Parents" skaidro psiholoģe Oļesja Garaņina.
Ļoti bieži vecāki izvēlas nerāties par sliktu atzīmi. Jo tas taču tik ļoti atbilst mūsdienu viedokļiem par audzināšanu. Netraumēt ar aizrādījumiem, paglaudīt galviņu, pažēlot...
Tomēr ar laiku vecāki sāk pamanīt, ka bērns nepavisam nav tik priecīgs par šādu pieaugušo "labestību". Viņš neizjūt pateicību par to. Un kaut kas viņu tā kā nomāc... Varbūt būtu bijis vieglāk saņemt aizrādījumu?
Atkal nesekmīga atzīme
Iespējamie iemesli, kādēļ bērns sācis sliktāk mācīties
- bērnam ir grūtības mācīties – viņš nepagūst tādā tempā klasē apgūt mācību vielu;
- attīstības īpatnības – viņam ir iedzimts lēnīgums vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms traucē apgūt mācību vielu;
- nepatīk skolotājs, ar viņu nav izdevies izveidot kontaktu;
- bērns netiek galā tāpēc, ka viņš ir radoša personība un bieži viņa domas novērš paša fantāzijas un aizdomāšanās.
Tikai neklusē!
Bērni negrib, ka viņus rāj, ka kliegtu uz viņiem, paaugstinātu balsi vai kaut kā sodītu par atzīmēm. Taču vienaldzība ir vēl sliktāka. Bērnam rodas sajūta, ka pieaugušajiem viņš ir tukša vieta. Bet kliegšana, pat visskaļākā un aizvainojošākā – tā tomēr ir reakcija, tā ir kā apstiprinājums, ka bērnu redz un pamana. Un dažreiz vecāku klusēšana par faktu, ka bērns saņēmis sliktu atzīmi, var tikt uztverta kā intereses neesamība par viņa dzīvi, mācībām un viņu pašu. Tāpēc uz sliktām atzīmēm ir jāreaģē – adekvāti situācijai. Var vienkārši precizēt, tieši kādēļ ir saņemta šāda atzīme, par kādu tēmu, vai to ir iespējams labot. Lūk, šāda ir normāla reakcija! Taču visbiežāk vecāki uz sliktu atzīmi reaģē pārāk vētraini. Un tas ir tikpat slikti, kā pārāk mierīga uztvere.
Sekundārais soda ieguvums
Dažreiz tieši ar sodu un negatīvu komentāru saņemšanu bērns apmierina vajadzību pēc vecāku uzmanības un mīlestības. Tas ir tā dēvētais sekundārais izdevīgums. Bet mēdz gadīties, ka sliktas atzīmes ir sekundāri izdevīgas ne tikai bērnam, bet arī visai ģimenei kopumā.
Lūk, daži sekundāra izdevīguma piemēri konkrētajā situācijā:
- Mani redz un pamana, esmu interesants un nozīmīgs. Ja bērns pret sevi jūt vienaldzību, tad nesekmīga atzīme skolā dažreiz ir viņa vienīgā iespēja pārliecināties par to, ka tētis ar mammu par viņu vispār atceras.
- Esmu galvenais ģimenē. Bērns tik ļoti ir pieradis saņemt uzmanību ar šādu sliktu atzīmju palīdzību, ka sāk to izmantot ļaunprātīgi. Un, lūk, viņš jau vairs nezina, kad un kādā brīdī "nejauši" izgāzīsies kontroldarbā, lai nodrošinātu sev nepieciešamo uzmanību ģimenē.
- Ģimenes apvienošanās. Parasta ainiņa – tētis sēž pie datora, mamma savā tālrunī. Un lai arī viņi nepavada laiku sociālajos tīklos, bet strādā, taču katrs no ģimenes locekļiem ir aizņemts tikai pats ar sevi. Bet te pēkšņi bērns ar kārtējo nesekmīgo atzīmi! Visas lietas tiek pamestas, lai vakaru pavadītu audzinoša rakstura sarunās.
Papildu bonusi
Arī pieaugušajiem dažreiz ir visai izdevīgi, ka bērns saņēmis sliktu atzīmi. Jo tad:
- Notiek emociju izpaušana, sava veida relaksācija. Ģimenēs, kurās nav pierasts izrādīt negatīvas jūtas un rāties, sliktas atzīmes var kalpot kā droša relaksācijas vieta. It kā pakliedza, nolaida tvaiku, taču neviens ar nevienu nesarājās.
- Uzmanības pārslēgšana uz kaut ko daudz "nopietnāku'. Ģimene it kā slēptos bērna sliktajās atzīmēs. Tā vietā, lai izlemtu, šķirties vai nē, mainīt darbu vai palikt vecajā vietā, pieaugušie tērē laiku, lai tiktu skaidrībā ar kārtējo slikto atzīmi.
Ko darīt vecākiem
Ja esi spējis apzināties šo sekundāro izdevīgumu – tā ir puse no lietas. Tagad ir jāpadomā, kā saņemt to, ko ieguvi ar bērna slikto atzīmju palīdzību, citādā, bērnam daudz drošākā veidā.
Jebkurā gadījumā ir jārīkojas divos virzienos.
1. Paskaidrot, apspriest un izdarīt secinājumus
Ir nepieciešams, lai bērns saprastu, kā rodas slikta atzīme, un izstrādāt rīcības plānu. Svarīgi komunicēt dialoga formātā, nevis monologā. Tā vietā, lai sacītu: "Tu visas brīvdienas pavadīji pie planšetes, tāpēc arī nepaguvi sagatavoties kontroldarbam", labāk uzdot jautājumus – "Kā tu domā, kas tev traucēja sagatavoties stundai?"
Arī pašiem vecākiem ir lietderīgi uzzināt iemeslu, kādēļ skolēns ir nesekmīgs un piedāvāt visu iespējamo palīdzību. Ja ir sarežģījumi ar pedagogu – palīdzēt nodibināt kontaktu, ja nav saprotams pats mācību priekšmets – varbūt ir jēga papildu padarboties ar bērnu – vai nu pašam vai nolīgt privātskolotāju.
Ļauj bērnam sajust, ka viņš nav palicis viens pret vienu ar neizprotamo priekšmetu, ka esat ar viņu kopā un rīkojieties, ņemot vērā viņa intereses.
Lai bērns mācītos labi, ir jāzina viņa uztveres īpatnības, jo panākumi mācībās ir ļoti atkarīgi no informācijas uztveres tipa. Daži bērni informāciju labāk apgūst vizuāli, citi – ar dzirdi, vēl trešie caur iztēli.
2. Ievērot konsekvenci – ja solīji sodīt, sods jāizpilda
Ja esat izstrādājuši rīcības plānu, burtiski soli pa solim aprakstot, kā tieši bērns plāno izlabot nesekmīgo atzīmi, obligāti arī paskaidro, kas notiks, ja viņš solījumu neturēs. Un savus vārdus realizē praksē.
Protams, sods nedrīkst būt tāds, kas pazemotu bērnu vai liegtu viņam kaut ko patiešām svarīgu. Neliec uz svara kausiem bērnam patiešām ko ļoti dārgu. Piemēram, viena lieta ir neļaut apmeklēt kino, kamēr atzīme nav izlabota, bet, lūk, aizliegt svinēt savu dzimšanas dienu – pavisam kas cits.
Jāatceras, ka visbiežāk bērns ir nesekmīgs ne jau tāpēc, ka viņš būtu slinks un gribētu ieriebt vecākiem. Visticamāk, nesekmība ir sauciens pēc palīdzības, un svarīgi, lai viņš tiktu sadzirdēts, norāda psiholoģe.
- Šeit vari palasīt visai plašu diskusiju "Cālis" forumā tieši par šo tēmu – rāt vai nerāt bērnu, kurš skolā saņēmis, vecākuprāt, neapmierinošu vērtējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
