Saprast jauno māmiņu un viņas jaunos apstākļus var vien tās sievietes, kuras pašas laidušas pasaulē mazuli. Tāpēc, kamēr jaunā mamma vēl ir ļoti ievainojama un emocionāla, pacenties ja ne palīdzēt viņai, tad vismaz neaizvainot – īpaši rūpīgi izvēloties savu sakāmo. Nekādu padomu, spriedelējumu un salīdzinājumu. Tikai atbalsts, rūpes un mīlestība.
Lūk, portāls "Parents" iepazīstina ar 10 visai bieži lietotām frāzēm, no kurām būtu ieteicams izvairīties, komunicējot ar jauno mammu!
"Vīrs droši vien dēlu gribēja, ja?"
Bet pēc tam vēl piebilst: "Nekreņķējies, meitiņa arī ir labi, lai tikai vesela būtu". Šis izteiciens skan aizvainojoši pat 20 gadus pēc bērna piedzimšanas. Kur tu guvi tādu priekšstatu, ka mamma gribēja dzemdēt tikai puisēnu? Vai tie nav tevis pašas nerealizētie sapņi?
"Kāda tev būtu skaista meitiņa", "Laimīgās ģimenēs vienmēr dzimst zēni" – aizvainojošu frāžu par šo tēmu netrūkst. Un kā ķirsītis uz kūkas: "Tagad ātrāk jāsteidz tikt pie puikas".
- Šeit iepazīsties ar vēl citām kaitinošām frāzēm, ko nākas dzirdēt jaunajiem vecākiem.
"Kad otru mazuli plānojat?"
Pēdējais, ko vēlas jaunā māmiņa pēc smagām dzemdībām un negulētām naktīm – atkal atgriezties dzemdību iestādē. Turklāt jautājums ir maksimāli netaktisks, kā iebrukums svešā, intīmā teritorijā. Un labi, ja jaunā mamma pieklājīgi atbild uz to aptuveni šādi: "Tad jau redzēs, dzīvosim – redzēsim". Bet viņa var arī noreaģēt daudz nedraudzīgāk: "Tu prātā sajukusi, vai?"
Ar gadiem mammas iemācās reaģēt uz tik nepieklājīgiem centieniem ielīst svešā dzīvē, mīlīgi vien pasmaidot. Bet līdz tam vēl tālu.
"Bet tu ko, nebaro ar krūti!?"
Mūsdienās tikai totāls sliņķis neapspriedīs krūtsbarošanas jautājumus. Daudzi lielās, ka viņu mazuļi teju līdz bērnudārza gaitu sākšanai zīduši mammas krūti. Sabiedrībā un pat krūtsbarošanas konsultantu vidū bieži var dzirdēt šādus tekstus: "Ja tu bērnu nebaro ar krūti, tu viņu nemīli! Tāpēc arī piena nav!"
Iedomājies sevi, kāda panika ir jaunajai mammai, kurai ar katru dienu piena kļūst mazāk, un nekas nepalīdz: ne tējas laktācijas veicināšanai, ne masāža, ne bērna biežā likšana pie krūts. Sieviete jūtas nepilnvērtīga, un te vēl tu ar saviem jautājumiem!
"Visi bērni slimo"
Saprotams, ka tu vēlies mierināt jauno māmiņu, bet viņai nav nepieciešami nekādi salīdzinājumi. No tā, ka slimo arī kāds cits bērniņš, viņai vieglāk nekļūs. Viņai vispār patlaban neeksistē nekādi citi bērni. Labāk palīdzi ar reāliem darbiem: aizej uz veikalu, pagatavo paēst, pasēdi pie mazulīša, kamēr jaunā māmiņa ieiet dušā. Kaut ko patiesi lietderīgu, nevis sniedz dežūrmierinājumu, kas skan kā izsmiekls.
"Aizmirsti, tagad pirmajā vietā ir bērns"
Frizieris un kosmetologs, kinoteātris un seriāls klusumā un mierā, diendusa un steigas neesamība – jā, šīs visas ir lietas, kuras jaunās mammas pasaulē pagaidām neeksistē. Viņa arī pati to lieliski saprot. Diezin vai ir nepieciešams lieku reizi viņai to atgādināt, ka viņas dzīve tagad ir pilnīgi un neatgriezeniski mainījusies, ka bieži, bet varbūt arī uz ilgāku laiku viņai nāksies atteikties no savām vajadzībām bērna interešu labad.
"Labi gan tev, uz darbu nav jāiet..."
"Negribi ar sportu nodarboties?"
Vai arī: "Oi, bet vēderiņš gan tev pēc dzemdībām vēl ir palicis". Vēl labāk: "Bet es jau divas dienas pēc dzemdībām varēju uzvilkt džinsas, ko vilku pirms grūtniecības". Šāda veida izteicieni skan kā spriedums: "Esmu resna un vienmēr tāda palikšu". Reti kura sieviete priecājas par kritiku, kas veltīta viņas figūrai. Bet vēl jo vairāk tas attiecas uz pēcdzemdību periodu. Tas tikai "Instagram" ir redzams bildēs, kurās zvaigznes mirdz perfektajās ķermeņa formās uzreiz pēc bērna dzimšanas. Reālajā dzīvē reti kad tā notiek.
"Tev vīrs palīdz?"
Šādi centieni iesaistīties svešas ģimenes ikdienā labāk atstājami pie sevis. Tāda frāze skan kā uzaicinājums pažēloties par šo "ne tik jauko cilvēku, kurš pie bērna "taisīšanas" bija klāt, bet palīdzību – nesagaidīt". Reti kura sieviete atzīsies, ka viņas vīrs un bērna tēvs, jā, ir tieši tāds... Bet uz tevi gan viņa var apvainoties – vienkārši tāpēc, ka tu viņai atgādināji, ka labi vīri un tēvi sievām palīdz itin visā.
"Manas draudzenes meita jau galviņu tur, bet viņa vēlāk piedzima"
Salīdzināt svešus bērnus vispār nav īsti pieklājīgi, īpaši jau vēl draudzenes bērnus. Uz ko cilvēki cer, sakot, ka kaut kāds mazulis attīstās lēnāk, sliktāk, ne tā, kā citi? Cer saņemt pateicību un solījumus nekavējoties bērnu parādīt speciālistam? Tas ir diezgan naivi...
"Dēls itin nemaz nav tev līdzīgs"
Jauno vecāku radinieku iecienītākā tēma – apspriest mazulīša ārējos dotumus. "Mammas kopija," – saka viena vecmamma. Otra strīdas pretī: "Izliets tētis bērnībā". Un tā līdz bezgalībai. Īpaši aizvainojoši, kad izteicieni tiek formulēti ultimatīvā formā: "Nekā no tevis šajā bērnā nav, it kā būtu garām tikai gājis". Protams, garām... Visus deviņus mēnešus, bet pēc tam vēl sāpēs dzemdēts... Viss tikai tāpēc, lai radinieki katru reizi atgādinātu: mazulītis necik tev nav līdzīgs, nu nepavisam necik!