Bērnu audzināšana pandēmijas valgos kļuvusi īpaši izaicinoša – nereti vecāki, pieaugot darāmajiem darbiem un prasībām, ir uz izdegšanas robežas. Attālināts darbs, kuram paralēli jāseko līdzi, lai skolēni pievērstos attālinātajām mācībām, ierobežotas socializēšanās iespējas un ikdienas vadīšana apstākļos, kad katra iziešana ārpus mājas ir jāplāno, – tas ir liels vezums, kuru ikdienas nākas uzņemties vecākiem. Vienlaikus tas iemāca – ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem ir "lielas" emocijas. Turklāt tās var iemācīties vadīt, iekļaujot ikdienā pavisam vienkāršus principus.
Šobrīd, kad situācija visai bieži ir emocionāli saspīlēta, ir tikai normāli, ka vecākiem trūkst resursu, lai pavisam mainītu savus bērnu audzināšanas principus, norāda klīniskā psiholoģe Robina Koslovica vietnē "Psychology Today". Tomēr arī saasinātajā pandēmijas laikā ir nelielas lietas, kas palīdz transformēt bērnu audzināšanu, lai izprastu bērnus, vecāki – savas vajadzības un spējas, visai ģimenei nesakašķējoties. Klīniskā psiholoģe iesaka ieviest savā ikdienā četrus īsos vārdus – ej, nē, dari un esi jeb "go, no, do, be" no angļu valodas. Lūk, kā tie var palīdzēt!
Ej
Mājās valda stress, bērni ķīvējas? Reizēm ieturēt citam no cita distanci ir vislabākais risinājums. Ja jūti, ka tūlīt zudīs pacietības mērs – ej ārā no istabas, dziļi ieelpo un dod sev tik nepieciešamo pauzi. Koslovica to iesaka piekopt brīžos, kad vecāks jūt, ka situāciju neatrisinās produktīvi, – labāk atrast iekšējo mieru, lai iejauktos tad, kad emocijas aprimušas. Bērnu ķīviņi tāpat nerimsies, neatkarīgi no tā, vai mamma un tētis iejauksies uzreiz, vai pēc piecām minūtēm.
Vārds "ej" attiecas arī uz bērniem – kad viņi ir pārstimulēti un aizvainoti, ieteikums iziet no istabas, lai apvaldītu emocijas, palīdz. Protams, ir grūti likt aprimt lielajām emocijām, kad joprojām esi situācijā, kas tās izraisījusi. Taču atrašanās istabā, kur ķīviņš sācies, nemitīgi par to atgādina.
"Šo principu es skaidroju bērniem, mācot par homeostāzes konceptu – tas ir nopietns vārds vienkāršam terminam. Mūsu smadzenes un ķermenis ir kā Zeltmatīte no pasakas par trim lāčiem: visu laiku vajag, lai ir tieši laikā. Sirds negrib sisties pārāk ātri vai pārāk lēni. Plaušas negrib pārāk strauji vai lēni izplesties. Cukura līmenim jābūt pareizam – ne pārāk augstam, ne pārāk zemam. Tāpēc, ja esi dusmīgs, sirds sitas strauji, viss, ko vajag darīt, ir atrast drošu vietu un ļaut ķermenim parūpēties par pārējo. Tiklīdz sirds palēnina ritmu, elpošana kļūst rimtāka, nomierinās arī smadzenes," paskaidro klīniskā psiholoģe.
Nē
"Nē" ir viens no vārdiem, kuru bieži vien vecāki izvairās teikt. Koslovica iesaka radināt bērnus pie tā, ka katram "jā" seko viens "nē". Nē, bērns nevar palikt ilgāk nomodā, jo – jā, rītdiena būs produktīvāka, ja būsi izgulējies. Nemitīga "nē" teikšana nepalīdz, jo tad vecāki saskarsies ar pārmērīgu bērna pretošanos un dusmām. Bērniem ir jāiemāca, ka reizēm ir vērtīgi akceptēt vecāku pateikto "nē". Piemēram, būtu jauki ēst konfektes katrā ēdienreizē, bet, pasakot "nē", mēs sakām "jā" savai veselībai.
Kad bērns iemācās izpaust savu stingro gribu reizēs, kad tā tiešām ir pamatota, viņš saprot, kas ir svarīgi un kas nē. Iztīrīt zobus, paveikt mājasdarbus, ēst veselīgi, doties gulēt savlaicīgi – pasakot šīm lietām "jā", "nē" ilgākai palikšanai nomodā un citām iegribām pieņemt kļūst vieglāk. Tādējādi iegūst ne tikai vecāki, bet arī bērni.
Dari
Labākais veids, kā ieviest pārmaiņas, nav par to runāt, domāt vai paziņot par to sociālajos tīklos. Vislabākais ir vienkārši darīt! Kad vecāki vēlas palīdzēt savam bērnam kādā izaicinājumā, to vajag sadalīt mazākos uzdevumos, un tad vienu pa vienam izpildīt. Līdz sasniegts lielais mērķis.
Ja bērns saka, ka vajag veltīt vairāk laika mājasdarbiem, – ir jāatrod šķēršļi, kas kavē to izpildi, un jāvelta sevi tam, lai blakus lietas netraucētu. Tas pats attiecas uz vecākiem, kuri skaļi pateikuši, ka vajadzētu agrāk iet gulēt, bet stundu gultā pavada, lūkojoties viedtālrunī. Vajag rīkoties – izslēgt WiFi rūteri uz nakti, ierobežot piekļuvi viedierīcēm pirms miega, lai plānus īstenotu. "Katru reizi, kad grūtības sagādā ieviest pārmaiņas, kuras zinām, ka ir nepieciešamas, bet šķiet neizpildāmas, jādomā par to, ko var izdarīt, lai mainītos," paskaidro klīniskā psiholoģe. Tāpēc jāuzdod sev jautājums – kas ir konkrēti soļi, kas palīdzēs sasniegt mērķi?
Esi
Kad aizvadīts visai briesmīgs gads, kas bijis izaicinājumu pilns tieši pandēmijas ēnā, ir tikai normāli, ka gribas no visa izrauties. Taču jāatceras – bērniem nevajag, lai esam ballīšu plānotāji, izklaidētāji un piedzīvojumu meklētāji. Bērniem vienkārši patīk un viņus dara laimīgus, ja viņiem ļauj būt pašiem. "Veltiet laiku ģimenei, radot atmiņas un esot kopā, mājās, neplānojot neko grandiozu. Pat tad, kad pasaule lēnām atvērsies, dodiet sev laiku, lai paņemtu pauzi no visa un teiktu: "Esi!"" iesaka klīniskā psiholoģe Robina Koslovica.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
