Kad acis un domas peld mākoņos. Kā bērnam palīdzēt noturēt uzmanību

Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir tā, ka vecāki aizsvilstas, sāk nemitīgi atgādināt un pārmest, ka bērns nav pabeidzis skolas uzdevumus. Psiholoģe Rebeka Branstetere atzīst, ka "vecāki dažkārt pauž dusmas, vilšanos vai aizkaitinājumu, nedomājot par to, kas tobrīd notiek bērna galvā."

Uzmanība ir prasme, kas laika gaitā ir jāattīsta. Eksperte norāda, ka smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par koncentrēšanos, pilnībā attīstās tikai pieaugušā vecumā. Pārmetot bērnam neizdarīto, tiek izraisīti stresaini apstākļi, kurā viņam, iespējams, ir vēl lielākas grūtības koncentrēties, jo vēl tikai mācās.

Tāpēc, pirms dusmoties vai pārmest bērnam neizdarīto uzdevumu, padomājiet, kas varētu būt iemesls šādai uzvedībai. Pamēģiniet pamanīt un saprast, un tad pārrunājiet situāciju ar bērnu: "Esmu pamanījis, ka tev ir grūtības ar matemātiku. Vai viss ir kārtībā? Kādas domas tev šobrīd ir galvā, kad jāpilda šis uzdevums? Vai varu kā palīdzēt?"

Nākamā būtiskā kļūda ir tā, ka vecāki pārāk ātri ieslēdz sevī problēmu risināšanas režīmu, neļaujot bērnam pašam aptvert notiekošo. Brenstetere atzīst, ka šis pārspīlējums neļauj atvasei pašam mācīties risināt radušās grūtības. Iespējams, bērna tālākā dzīvē būs ne viena vien problēma, ar kuru nāksies tikt galā, tāpēc jāļauj viņam sākt ar šo. Protams, palīdzot, sniedzot padomus un neatstājot viņu vienu.

Uzdodiet bērnam jautājumus: "Kas varētu tev palīdzēt koncentrēties? Vai tev ir kāda ideja?" Piemēram, ja bērna uzmanību novērš viedierīces, pavaicājiet, kur viņi varētu nolikt šo ierīci, kamēr veic mājasdarbus. Vai tieši pretēji – ja bērns grib pildīt skolas uzdevumus, paralēli klausoties mūziku, un ja beigās visi mājasdarbi ir labi izdarīti, tas nozīmē, ka šī stratēģija strādā, atzīst eksperte.

Uztveriet bērna problēmu risināšanas ieteikumus kā eksperimentu, un pēc tam izvērtējiet, vai šī stratēģija strādā. Ja nē, tad jāmeklē cita.

Ieraugot, ka bērns atver "YouTube" vai kādu spēļu lapu paralēli "Zoom" nodarbībām, vecāki bieži paceļ balsi, tādējādi atgādinot, ka konkrētajā brīdī ir jāmācās. Taču Brenstetere norāda, ka šī nav produktīva pieeja. Kliegšana atkal izraisīs bērnam stresu, tāpēc svarīgi atcerēties saglabāt vēsu prātu.

Uzdodiet jautājumus: "Kāpēc skaties šos video, vai tas ir skolotāja uzdevums? Kāpēc neredzu datorā skolotāju, vai tu neseko līdzi mācību stundai?"

"Jautājumi nodarbina smadzeņu pieres daivu, kurā rodas racionāla domāšana. Radot stresa situācijas, bērns nevarēs loģiski atrisināt problēmas," norāda psiholoģe.

Mācoties mājās, nevar prasīt, lai bērns visu savu uzmanību ieliktu mācību uzdevumos. Tie ir svarīgi, taču nedrīkst aizmirst par pauzēm.

"Kad mēs ilgstoši sēžam un koncentrējamies uz uzdevumu, kas sagādā grūtības un stresu, visi šie stresa hormoni uzkrājas ķermenī. Labākais veids, kā pārstrādāt šos hormonus, ir kustēties," atzīst Keitija Rozenbalma, Ph. D. vecākā pētniece "Duke Center for Child and Family Policy". Viņa norāda, ka fiziskās aktivitātes palīdz bērniem mazināt radušos satraukumu, atbrīvoties no stresa un veicina koncentrēšanās spējas.

Nermīns Dašjūzs, Ph.D, Bostonas universitātes profesors, iesaka paņemt pauzes, kurās bērns var garlaikoties, jo tas pēcāk viņu mudinās atgriezties pie darba un ļaus strādāt produktīvāk.

Bērnu ergoterapeite Marisa Labuza norāda, ka dažkārt gan vecāki, gan pedagogi sniedz pārlieku lielu atbalstu bērniem, kuri cīnās ar uzvedības traucējumiem. "Palīdzēt bērnam koncentrēties un saprast uzdevuma instrukcijas ir pareizi, taču sēdēšana blakus, nepārtraukta palīdzēšana un padomu sniegšana faktiski var nodarīt vairāk ļauna nekā laba," atzīst eksperte.

Šāda, nepareiza pieeja padarīs bērnu atkarīgu no jūsu atbalsta, pamudinājumiem un atgādinājumiem, un rezultātā viņš nevēlēsies darbu veikt pats. Eksperte iesaka uzņemt laiku, kurā atstāt bērnu strādāt patstāvīgi.

Rozenbalma atzīst, ka bērns ātri zaudē interesi, ja uzdotais neatbilst viņa spējām. Noskaidrojiet, vai uzdevums ir bijis pārāk viegls vai pārāk grūts, lai nākotnē pielāgotu piemērotākus variantus.

Taču varbūt vienkārši ir nepieciešams atrast citādāku, bērnam interesējošāku pieeju konkrētam uzdevumam. Piemēram, izdrukājiet un piespraudiet pie sienas krāsainus plakātus ar mācību vielu. Vai izpildiet kopā praktiski kādu dabaszinību uzdevumu, lai saprastu, kā lietas strādā realitātē.

Paturiet prātā, ka uzmanība ir prasme un tās apgūšana prasa laiku un pacietību. Ja ģimenē ir kāds pārbaudīts, efektīvs līdzeklis cīņai ar koncentrēšanās problēmām, padalieties ar to komentāru sadaļā!

Rakstā izmantota informācija no "Fatherly" un "BBC".