Kāpēc daži cilvēki tīši sāpina savus mīļos

Pirmajā mirklī, iespējams, gribas šādus cilvēkus saukt par narcisiem vai piedēvēt tiem robežstāvokļa personības traucējumus (emocionāla nestabilitāte, impulsīva uzvedība, savas personības izkropļots redzējums, nespēja uzturēt stabilas attiecības (attiecībā gan uz cilvēkiem, gan mācībām un darbu) un pašnāvnieciskas domas – red.), portālā ''Psychology Today'' skaidro Klēra Džeka, hipnoterapeite, dzīves trenere, pētniece. Bet šādu ''diagnostiku'' noliekot malā, ļoti iespējams, tur slēpjas citi iemesli regulārai, varbūt pat nepārtrauktai citu sāpināšanai. Par tiem turpmākajās rindās.

Tiesa, atceries, ka otra uzvedība, kas liek tev izjust emocionālas vai pat fiziskas sāpes, nav attainojama! To piedzīvojot, mēģini ar otru runāt vai uzreiz meklē palīdzību no malas.

Dažiem cilvēkiem ir mazāk attīstīta empātija pret citiem. Viņiem ir grūti ''iekāpt cita kurpēs'', un viņi nespēj ieraudzīt citu cilvēku perspektīvas. Patiesībā viņi nemaz nenojauš par sāpēm, kuras nodara citiem cilvēkiem, un nesaprot arī ikdienišķas empātiskas darbības un to nozīmi. No tā izriet, ka rīcība, kas var sāpināt tevi, var nesāpināt viņus, un viņiem ir grūti identificēties ar alternatīvu pieredzi.

Kad ļoti tuvs cilvēks nespēj būt empātisks, tas var būt ļoti nomācoši, bet viss nav tik slikti, kā varētu likties. Ja patiešām runa ir par izpratnes trūkumu nevis ļaunprātīgu citu sāpināšanu un otrs ir gatavs mainīties, kopīgi varat meklēt veidus, kā uzlabot savstarpējo saziņu, un izvirzīt noteikumus par to, kas ir un kas nav pieņemami jums abiem.

Kad cilvēks nespēj izjust patiku pret sevi, neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs viņš ir, viņi, iespējams, šo nepatiku projicē pret citiem. It īpaši, ja šī nepatika pret sevi veidojusies kādas pagātnes vardarbības izpausmes ietekmē. Neapzināti šie cilvēki var izturēties vardarbīgi un radīt sāpes sev mīļajiem, uz citiem atkārtojot pašu piedzīvoto. Viņus var vadīt vēlme sāpināt tevi tāpat, kā cietuši ir viņi.

Ja tu esi attiecībās ar kādu, kurš citiem nodara pāri, jo neizjūt patiku pret sevi, un ja tu vēlies ar viņu palikt attiecībās, otram ir jāmeklē palīdzība. Ja tā netiks meklēta, šāds uzvedības modelis tikai atkārtosies. Te labi varētu palīdzēt psihoterapija. Tiesa – to nekādā gadījumā nevar uzspiest.

Kad cilvēki piešķir sev zemu vērtību, viņi, iespējams, nezina, cik sāpīga ir viņu rīcība pret citiem. Pieņemsim, ka tava mamma dzīvo viena un šogad ir pienākusi tava kārta viņu uzņemt svētku laikā, kā arī tas tev un tavai ģimenei ir ļoti svarīgi. Taču tavai mātei ir zema pašapziņa, līdz ar to viņa neizprot, cik daudz viņas ciemošanās tev nozīmē, tāpēc jau kārtējo gadu nolemj ciemoties pie tavas māsas vai brāļa, kas dzīvo tuvāk. Tavas mammas zemā pašapziņa nozīmē, ka viņai ir ļoti atšķirīgs skatījums no tava uz to, cik svarīga ir viņas klātbūtne, kā rezultātā tu tiec sāpināta.

Ja tev šķiet, ka kāds tev tuvais cilvēks nespēj sevi novērtēt pienācīgi augstu, vislabākais, ko tu vari darīt ir – parādīt, cik daudz viņi tev nozīmē. Nepareizi būtu pieņemt, ka viņi to jau zina.

Bieži vien cilvēki citiem nodara pāri neapzināti, bet dažkārt tas tiek darīts mērķtiecīgi. Ja partneris tevi aizvaino citu klātbūtnē, tas varētu tikt darīts ar mērķi justies pārākam. Ja viņš tevi kritizē, sauc dažādos vārdos vai noniecina tavus sasniegumus, partnerim šāda uzvedība var radīt sajūtu – viņš valda pār šīm attiecībām.

Ja pamani, ka tavam partnerim piemīt šāda un līdzīga uzvedība, ir svarīgi ar otru par to runāt un lūgt viņam meklēt palīdzību. Iespējams, tev pašai pēc šāda veida vardarbības ir nepieciešama palīdzība, kā arī jāapsver iespēja attiecības izbeigt.

Daži cilvēki izbauda citu sāpināšanu. Tiesa, šī patika parasti sakņojas no, iespējams, vardarbīgiem pārdzīvojumiem agrā bērnībā. Šādi cilvēki var piekopt tādu pašu uzvedību un rīcību, kādu reiz piedzīvojuši paši, un izjust prieku, nodarot otram pāri. Sāpju radīšana otram var arī būt veids, kā novērst uzmanību no viņu pašu sāpēm.

Kā jau iepriekš minēts, ja tu esi attiecībās ar šādu partneri, tev jāmudina viņu meklēt palīdzību. Tāpat, ja nepieciešams, meklē palīdzību pati un vislabāk pārtrauc šīs attiecības.

Šo patiesību varētu būt grūti norīt, bet mēs neizvēlamies sev apkārt esošos cilvēkus nejauši. Zemapziņā mēs izvēlamies tos cilvēkus, kuri atbilst mūsu neapzinātajai izpratnei par savu pasauli. Un, ja tavs partneris ir kāds, kurš nodara pāri kāda iepriekš minētā iemesla dēļ, iespējams, viņš ir izvēlējies tevi, jo no tevis jau sagaida viņu rīcībai atbilstošu reakciju. Varbūt arī tu pati neapzināti atkārtoti iesaisties attiecībās, kurās tiec sāpināta. Piemēram, ja uzaugi ar vecāku, kurš pret tevi izturējās vardarbīgi, tevi varētu saistīt dzīvesbiedrs, kurš rīkojas tāpat.

Protams, ja tev šķiet, ka šis ir iemesls, kāpēc tev raksturīga šķietami neizbēgama varmācīgu attiecību ķēde, nebaidies meklēt palīdzību, lai to reizi pār visām reizēm pārrautu.

Neviens nav pelnījis būt attiecībās ar kādu, kurš tevi sāpina. Ja šādu viņu rīcību veicina slikti attīstīta empātija vai zema pašapziņa, ļoti iespējams, jūs kopīgi varēsit meklēt risinājumus, protams, vien tad, ja otrs savu rīcību apzinās un vēlas mainīties. Bet, ja partneris tevi sāpina, jo vēlas gūt kontroli vai no tā gūst baudu, kopīga risinājuma meklēšana var būt sarežģīta, pat neiespējama. Te rūpīgi jāapsver iespēja attiecības izbeigt.