Buča tētim uz lūpām – biedējoši un dīvaini? Vai familiaritātei ģimenē ir robežas?

Šīs tēmas aktualitāte ir viļņveidīga – tiklīdz kāda redzīga acs fiksējusi kāda sabiedrībā atpazīstama cilvēka sociālajos tīklos publicētu fotogrāfiju, runas uzbango no jauna. Viens no šī katla kustinātājiem ir bijušais futbolists Deivids Bekhems, kurš laiku pa laikam sociālajos tīklos padalās ar fotogrāfijām, kurās savai meitai Hārperei sniedz buču uz lūpām. Mazā dāma momentuzņēmumos bijusi vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem, un tie izpelnījušies ļoti dalītas cilvēku jūtas. Kamēr daļa jūsmojusi par siltajām un mīļajām attiecībām, kādas valda ģimenes starpā, citi neslēpuši sašutumu un pat ņēmušies sportistu nosodīt.

View this post on Instagram

A post shared by David Beckham (@davidbeckham)

"Kāpēc gan tu bučo savu meitu uz lūpām? Tas ir pretīgi. Ļoti dīvaini," raidsabiedrība BBC 2018. gadā citējusi kādu satrauktu viedokļa paudēju, kura uzskatam atbalstījuši arī daudzi citi komentētāji. Šim pulciņam pievienojās tie, kas buču saukuši pat par biedējošu un dīvainu, savukārt otrpus žogam stāvošie norādījuši, ka mīlestības izrādīšanā pret bērniem nav jācenšas saskatīt kaut ko nepiedienīgu.

Līdzīgu negāciju devu pār savu galvu saņēma amerikāņu aktrise un dziedātāja Hilarija Dafa, kura 2016. gadā sociālajos tīklos ievietojusi fotogrāfiju, kurā redzama sabučojam savu četrus gadus veco dēlu Luku. Taču viena no sabiedrībā zināmām personām, kas pēdējā laikā nonākusi šīs diskusiju epicentrā, ir ievēlētais ASV prezidents Džo Baidens. Oktobrī sociālajos tīklos sāka cirkulēt bilde no februāra uzrunas Aiovas štatā, kurā politiķis redzams sabučojamies ar savu 19 gadus veco mazmeitu Fineganu, vēsta "Independant". Arī šajā gadījumā netrūka cilvēku, kuriem šāda izpausme ģimenes locekļu starpā šķita dīvaina, kā arī tādu, kuri tajā nesaskatīja neko savdabīgu.

Taču vērts pievērst uzmanību, ka Baidena gadījums šī jautājuma priekškaru paver vēl plašāk. Runa vairs nav tikai par attiecībām starp tētiem un meitām vai mammām un dēliem – tā ir par familiaritāti ģimenes locekļu starpā, kas arī mums Latvijā cilvēkiem raisa pārdomas un reizēm arī neizpratni. Pieredzē dalās lasītāja Aija. "Kopš sevi atceros, reizi gadā uz mammas māsas dzimšanas dienu braucam uz Latgali. Jandāliņš ir pamatīgs – ierodas otrās pakāpes māsīcas, brālēni, onkuļi, tantes un daudzi citi. Vienā vārdā sakot, sabrauc visa saime. Lai gan esam viena ģimene, radinieki kā nekā, regulāru komunikāciju neuzturam, tāpēc atsevišķo ģimeņu tradīcija – jubilāru sveikt, sabučojoties uz lūpām, – katru gadu man nāk kā pārsteigums. Nē, nav tā, ka saskatītu šādās izpausmēs kaut ko sliktu vai nosodošu. Tas vienkārši šķiet dīvaini..."

Nevēlēšanās sabučot vecmāmiņu nepadara par slikto

Atgriežoties pie sākotnējā skatpunkta – attiecībām starp bērniem un vecākiem, Biseniece norāda, ka šajā kontekstā ir ļoti svarīgi saprast, par kāda vecuma bērniem ir runa. "Ja tas ir mazs bērns, fiziskais kontakts, piemēram, apskāvieni, ir ļoti nozīmīgs. Viņi nāks, iesēdīsies klēpī," skaidro speciāliste, piebilstot, ka šo aspektu lielā mērā nosaka bērna iedzimtība – kā viņš uztver apkārtējo pasauli.