Nepieciešamais biežums nav vienāds visiem, un seksuālās dzīves nevar salīdzināt, neņemot vērā to kontekstu, portālā ''Psychology Today'' norāda psiholoģijas doktore, seksa un attiecību pētniece Kristena Marka. Patiesībā, runājot par seksu, nav tāda jēdziena kā ''normāls''. Turpinājumā iepazīsties ar trīs jautājumiem, kurus sev uzdodot, vari gūt ieskatu tajā, vai tava un partnera mīlēšanās biežums var kaut ko pastāstīt par patieso jūsu seksuālo attiecību kvalitāti.
Kas ir tavs normālais?
Attiecības laika gaitā mainās daudzu iemeslu dēļ, taču lielai daļai pāru parasti ir sava veida ritms. Ja esi pamanījusi, ka seksa biežuma ziņā ar partneri esat ārpus sava ritma, tas var liecināt, ka kaut kas nav kā ierasts. Taču nevajag uzreiz sākt panikot, bet gan tā vietā apdomā, kas jūsu attiecībām ir normāls. Vai pēdējā laikā nodarbojaties ar seksu biežāk vai retāk? Vai kaut kas ir mainījies, un tas ir novedis jūs pie šādām izmaiņām? Vai varbūt kāpumi un kritumi ir jūsu normālais? Un tas tā arī var būt. Sava attiecību ritma iepazīšana var palīdzēt pateikt, kad tas noiet no ceļa. Kas svarīgi – par to jāprot runāt ar savu partneri.
Vai kaut kas ir mainījies?
Seksuālo biežumu var ietekmēt daudz faktoru. Pārejas periodi ir īpaši smagi attiecībā uz mūsu seksuālo dzīvi: kļūšana par vecākiem, pārcelšanās uz citu pilsētu, kopdzīves uzsākšana u. tml. Pētījumi rāda, ka kļūšana par vecākiem var īpaši smagi ietekmēt seksuālo biežumu ne tikai jaunā stresa dēļ, bet arī fizisko izmaiņu dēļ, kas notiek grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā. Kāds pētījums atklāja, ka pirmā bērniņa vecāku stresa līmenis ir cieši saistīts ar seksuālo apmierinātību gadu pēc bērna piedzimšanas, īpaši jaunajām māmiņām. Cits pētījums liecina – kļūšana par vecākiem tik ļoti neietekmē seksuālo apmierinātību, bet gan ietekmē biežumu, jo partneriem ir jāpārdefinē seksuālā tuvība, lai nefokusētos uz tradicionālo izpratni par seksu.
Jā, pārejas periodi var būt sarežģīti attiecībā pret seksuālo biežumu, bet to var arī ietekmēt citi attiecību aspekti. Vai esi pamanījusi, ka tad, ka attiecībās jūties īpaši laimīga, ar partneri mīlējaties biežāk? Vai varbūt tieši bieža seksuālā tuvība vairo laimes sajūtu? Nav viegli pateikt, ar ko viss sākas, taču saikne starp seksuālo dzīvi un attiecībām jau sen ir zinātniski pierādīta. Tas arī ir loģiski, jo kāpēc gan tu vēlētos mīlēties ar savu partneri, ja viņš tevi nesaviļņo, nedara laimīgu? Tas nozīmē – ja ir mainījies jūsu seksuālās tuvības biežums, paskaties uz attiecībām kopumā. Iespējams, tajās kaut kas ir mainījies, kas arī ir ietekmējis jūsu attiecības guļamistabā.
Vai esi apmierināta?
Pētījumi rāda, ka kvalitāte ir daudz svarīgāka par kvantitāti jeb biežumu. No tā izriet – pat ja tu un partneris mīlējaties retāk, ir vērtīgi noskaidrot, cik ļoti jūs abus apmierina jūsu seksuālā dzīve. Ja katru reizi gūstat lielu baudu, ļoti iespējams, nemaz nav vajadzības nodoties mīlas priekiem biežāk kā tiem, kas no seksa gūst mazāku apmierinājumu.
Lai arī viss iepriekš minētais akcentē to, ka katra seksuālā dzīve atšķiras un katram ''normāls'' seksa biežums var atšķirties, tomēr ir pētījums, kas arī meklēja atbildi uz jautājumu – cik bieži nodarboties ar seksu ir normāli? Tajā atklāja, ka pāriem, kas nodarbojās ar seksu vairāk nekā reizi nedēļā, seksuālā labklājība nepalielinājās. Taču pāriem, kuri mīlējās retāk nekā reizi nedēļā, labā pašsajūta samazinājās. Tātad, ja tev joprojām ir vajadzīgs kāds indikators ''normai'', tagad zini – labai pašsajūtai sekss nepieciešams vismaz reizi nedēļā.
Savukārt šajā rakstā varēsi uzzināt, cik ilgam jābūt seksam – 5 minūtes vai trīs stundas.