Jau no mazām dienām vecākiem ir daudz iespēju bērnu raksturot pozitīviem vārdiem. Iespējams, jau bērna agrīnā vecumā esat dzirdējuši jautājumu: "Vai viņš ir labs bērniņš?". Ir grūti atbildēt uz šādu jautājumu. Jaundzimušā uzvedība pamatojas viņa vajadzībā izdzīvot, tādēļ tā nevar būt ne "laba", ne "slikta". Kad bērns paaugas, apkārtējie mēdz vērtēt mazā cilvēka uzvedību. Vai viņš ir kautrīgs vai sabiedrisks? Spītīgs vai draudzīgs? Vai viņam bijusi "briesmīgā divgadnieku krīze" vai "izaicinošais šausmīgais piecgadnieka vecums"?
Iespējams, jūs no savas bērnības atceraties vārdus, kādos jūs aprakstīja vecāki un skolotāji. Šie vārdi, iespējams, ir kļuvuši par daļu no mums.
Portālā "Belly Belly" skaidro, kāda ir vārdu ilgstošā spēcīgā ietekme un kāpēc ir vērtīgi, runājot par bērnu, izmantot pozitīvu aprakstu.
Vai valoda ietekmē to, kā mēs domājam?
Mainot veidu, kā runājam, citāda kļūst arī mūsu domāšana, skaidro Stenfordas Universitātes kognitīvās psiholoģijas doktore Lera Boroditska. Laboratorija, kurā viņa strādā, veic pētījumus visā pasaulē, fokusējoties uz mentālo reprezentāciju un valodas efektiem uz izziņas procesiem.
Vārdi, kurus izvēlamies, lai raksturotu bērnu, maina mūsu uztveri par viņiem un pat sajūtu par savām atvasēm.
Iedomājieties, piemēram, ka jūsu divgadniekam ir dusmu lēkme, jo viņš nav dabūjis iepirkumu ratos kāroto mantu. Jūs varētu aprakstīt viņa uzvedību divos veidos:
Negatīvā. Viņš ir divgadīgs briesmīgs monstrs.
Pozitīvā. Viņš mācās būt neatkarīgs un piedzīvo spilgtas jūtas, kuras vēl neprot aprakstīt.
Tas, ko sakāt par viņa uzvedību, noteiks to, kā jutīsieties un kā reaģēsiet uz viņa uzvedību.
Kādēļ izmantot pozitīvus vārdus, raksturojot bērnu?
Nozīmīgi, ka mūsu izvēlētie vārdi var ietekmēt bērna pašidentitātes veidošanos. Piešķirtajai vārdu "birkai" ir zināms spēks piepildīties.
Izvēloties pozitīvus vārdus bērna raksturošanā, jūs palīdzat viņam veidot identitāti – to, kā cilvēks sevi uztver. Tas viņu ietekmēs tālāk dzīvē un to, kā viņš runās ar saviem bērniem.
Ieguvumi, izvēloties pozitīvus vārdus bērna raksturojumā:
- Jūs stiprināt savstarpējās attiecības;
- Jūs paaugstināt bērna pašcieņu un pašapziņu;
- Jūs palīdzat bērnam justies mīlētam un novērtētam;
- Jūs rādāt pozitīvu veidu, ko bērns atdarinās;
- Jūs radāt drošu vidi, kur bērniem izpaust savas jūtas;
- Jūs palīdzat bērnam labāk dzirdēt "iekšējo balsi".
Pamēģiniet raksturot savu bērnu
- Atrodiet klusu vietu, kad bērns nav līdzās;
- Iedomājieties savu bērnu un piefiksējiet, kādas domas un atmiņas raisās;
- Ko parasti citi cilvēki saka par jūsu bērnu?
- Ko par jūsu bērnu zināt tikai jūs?
- Kas padara jūsu bērnu unikālu?
- Kas jūsu bērnam patīk un nepatīk? Kāpēc?
- Ko jūsu bērns ir pārvarējis?
- Kādu pārbaudījumu jūsu bērns joprojām piedzīvo un kas palīdz tajā?
- Ko jūs visvairāk vēlētos saprast par savu bērnu?
- Kā jūs varētu raksturot savu bērnu pozitīvā veidā?
Izvēlēties bērnu raksturojumā pozitīvus vārdus nenozīmē, ka mēs redzam tikai gaišo pusi. Noteikti var piekrist, ka bērnu audzināšana ir grūts darbs un ar daža tipa personībām ir grūtāk veidot attiecības nekā ar citām.
Taču negatīvs raksturojums var ieraut negatīvā domāšanā. Un tas padara būšanu par vecākiem vēl grūtāku.
Izvēloties akcentēt bērna stiprās puses, mēs fokusējamies uz atvases pozitīvo potenciālu. Tas palīdzēs arī pašam cilvēkam padarīt spēcīgākas stiprās pusēs un pieaugt, piedzīvojot grūtības un vājumu.
Iedomājieties situāciju. Bērns mācās peldēt, tas nepadodas viegli, viņš peld lēni. Tā vietā, lai pateiktu, kāds viņš būs lielisks peldētājs nākotnē, var uzsvērt to, kas ir jau šobrīd, piemēram, "esmu lepns, ka tu esi tik uzcītīgs, pat tad, kad nav viegli".
Pārvērst negatīvo pozitīvajā
Kad mazulis noguļas uz grīdas un dusmojas, jūs varat teikt, ka viņam ir problēmas ar dusmu savaldīšanu. Vai arī jūs varat mainīt skatpunktu un secināt, ka viņš ir pārguris vai pārstimulēts.
Vai bērns, kurš bieži gūst sasitumus varbūt ir azartisks.
Tīnis, kurš visu laiku uzdod jautājumus, iespējams, ir zinātkārs nevis uzmācīgs.
To, kā uztveram bērna uzvedību, ietekmē mūsu izpratne par viņa attīstības posmiem un vajadzībām. Mūsu izpratne par to, kāpēc viņš rīkojas vienā vai otrā veidā, palīdz mums uz bērnu raudzīties ar simpātijām nevis kritiku.
Nedaudz patrenējoties, mēs varam atrast jaunus pozitīvus veidus, kā raksturot savu bērnu. Un mēs varēsim novērot, ka bērns un mēs paši sākam viņu uztvert citādi.
Ierosmei piedāvājam 52 raksturojošus vārdus – meklējiet, kas vislabāk atbilst jūsu bērnam.