Ko un kā mācīties no negatīvajām emocijām, no kurām parasti vēlamies izvairīties?

Lai arī, iespējams, tā mums varētu šķist, emocijas nepazūd. Ja tu neatpazīsti, kad un kādas tās rodas, tu neapzināti tās apspied sevī, portālā ''Psychology Today'' skaidro psiholoģijas doktore Mārsija Reinoldsa. Un ar laiku tās ietekmē garastāvokli un bieži vien beidzot izlaužas kā sava veida uzbrukums citiem – dusmas, kliegšana, nicinājums, pazemojums u. tml. Taču tam tā nav jābūt vienmēr, jo ne vienmēr velns ir tik melns, kā viņu mālē.

Daudzi cilvēki ir iemācījušies, ka tādas emocijas kā bailes, dusmas, vainas apziņa un vilšanās izsūc enerģiju un mudina uz nepareizām izvēlēm. Tas nozīmē – ja izpaudīsi savas emocijas, tu sāpināsi citus, iespējams, uz visiem laikiem sabojāsi attiecības un izjauksi jebkuru kopā sanākšanu, tāpēc emocijas ir jāpatur sevī.

Taču, noliedzot savas emocijas, tu liedz sev visas dzīves pieredzes. Tu nevari piedzīvot prieku bez bēdām, mieru bez dusmām un drosmi bez bailēm. Dzīve ir bagātāka, ja ļauj sev just. Izraēlas līderis nelaiķis Golda Meirs par emocijām ir sacījis: ''Tie, kas neprot raudāt no visas sirds, arī nezina, kā smieties.''

Ir jāiemācās atpazīt savas emocijas, lai tās varētu izmantot savas uzvedības izskaidrošanai un savu vajadzību paušanai. Un tad savu enerģiju būs arī iespējams novirzīt pozitīvā virzienā. Jā, arī negatīvo enerģiju. Kā izmantot savas negatīvās emocijas lietderīgi? Lasi tālāk un noskaidro!

Lai neļautos negatīvajai dusmu ietekmei, vari tās izmantot, lai savā dzīvē uzsāktu lielas pārmaiņas. Ja dusmas tevi mudina spert soli nezināmajā vai pierādīt, ka vari paveikt kaut ko tādu, par ko līdz šim nebiji pārliecināta, ka to spēj, šīs emocijas ir novirzītas pozitīvā virzienā. Iespējams, pirmajā mirklī tu to neredzi, bet dusmas patiesi var savā ziņā aktivizēt tavu kaislību, drosmi un apņēmību.

Lai mazinātu baiļu ietekmi, brīdī, kad tās jūti, pajautā sev: ''Kas ir sliktākais, kas var notikt?'' Pati arī sev atbildi, apdomājot visdažādākos scenārijus, kuriem pretī liec arī konkrētu rīcības plānu gadījumam, ja vissliktākais arī notiktu. Tam var palīdzēt atgādinājums sev, kāpēc tu vispār kaut ko dari, piemēram, kāpēc tu strādā tieši šādu darbu, un kas tev tajā sagādā prieku. Tādā veidā var tikt aktivizēta drosme, kas palīdzēs izkļūt no necienīguma un šaubu ''plūstošajām smiltīm'', kas tā vien vēlas tevi pazudināt.

Savukārt, ja tu joprojām jūties vainīga par kaut ko, kas notika pirms vairākiem gadiem, visticamāk, ir pēdējais laiks to palaist vaļā. Vai tu toreiz darīji kaut ko, kas tobrīd šķita pareizi? Vai tu tādā veidā toreiz reaģēji uz savām apspiestajām sāpēm? Mēģini saprast, kas notika, un piedot sev. Ja pašas spēkiem ar to nav iespējams tikt galā, apsver iespēju doties pie terapeita.

Izprotot vilšanos, tas var palīdzēt pieņemt to, kas ir, un virzīties tālāk. Kad skumjas izkliedējas, sāc iztēloties jaunu nākotni, kuras piepildīšanai vari izmantot savas stiprās puses, spējas un talantus. Ļauj skumjām izveidot vīziju par to, kādu nākotni vēlies sev redzēt. Iespējams, kaut kur tevī ir kāda ''balss'', kas tevi sauc. Vajag tikai ieklausīties un doties tai pretī.