'Tev ir izvēle!' Taktikas, kā iemācīt bērnam pieņemt lēmumus

Dažādas teorijas uz šiem jautājumiem atbild atšķirīgi. Piemēram, psihoterapeits Zigmunds Freids secinājis, ka uzvedību pamatā nosaka iekšējās vēlmes, dziņas, kuras ir grūti kontrolēt. "Zēni būs zēni!"

Savukārt cita, Alfrēda Adlera veidota personības teorija vēsta, ka uzvedību nosaka vēlme iekļauties kādā grupā. "Kāds varētu pievērst man uzmanību!"

Attīstības psihologs Žans Piažē skaidroja, ka bērna uzvedību lielā mērā nosaka viņa attīstības posms. "Tas ir tikai posms, kuram viņš iet cauri".

Katrai teorijai ir kāds pamatojums, bet tās neņem vērā, lai izceltu kaut ko tādu, ko mēs vienmēr esam zinājuši, bet neesam pietiekami atzinuši, proti, ka bērni izvēlas, kā izturēties.

Viņu izvēli var negatīvi ietekmēt nogurums, izsalkums, aizkaitināmība, bet galu galā viņi pieņem lēmumu darboties vienā veidā vai atkāpties, vai rīkojas, impulsu vadīti.

Te gan varētu iebilst. Izsalcis, noguris trīsgadnieks, kuru nokaitinājis brālis vai māsa, diezin vai pamatoti izvēlēsies, kā atbildēt pretī. Drīzāk viņš sauks palīgā vecākus vai viņu pārņems dusmu lēkme. Vecāki reaģē, saprāta vadīti un ņemot vērā mīkstinošus faktorus.

Portālā "Parenting Ideas" vecāku izglītotājs Maikls Grose dalās idejās, kā varam veicināt bērna atbildības uzņemšanos un sajūtu, ka viņam dažādās situācijās ir izvēle.

Kad mazs bērns ir laipns pret savu brāli vai māsu, vai draugu, vecāki var paslavēt viņa uzvedību ("Ir brīnišķīgi būt laipnam, Harij") vai izvēli ("Lieliska izvēle, Harij").

Kad vecāki norāda uz bērna pieņemtajiem lēmumiem, viņi māca, ka atvase var ietekmēt savu uzvedību. Regulāra izvēļu "spoguļošana", iespējams, palīdzēs bērnam ilgtermiņā veidot prasmi pārņemt kontroli pār savu rīcību un tik daudz neietekmēties no garastāvokļa, vienaudžiem, dzimuma u.tml.

Bērnam, kurš mājās vai sabiedrībā uzvedas nelāgi, var atgādināt: "Tev ir izvēle". Tas palīdz, ja atvase piedzīvo nelabās uzvedības sekas – drīzāk, nekā ja no tām mēģina pasargāt.

Bērns, kurš atsakās savākt radīto nekārtību viesistabā, kas ir izvēle, var uz noteiktu laiku pazaudēt izsvaidītās mantas. Ja viņam tās ir vērtīgas, nākamajā reizē viņš var izdarīt citas izvēles. Izvēles, ja tās ir saistītas ar uzvedības sekām, māca atbildību.

Vecāks var norādīt uz labākām izvēlēm, piemēram, aiziet no konflikta, doties otram palīgā, nedarīt neko – bet galējo lēmumu būtu labi pieņemt bērnam pašam. Ja viņš arī izdarījis neveiksmīgu izvēli, var rosināt domāšanu: "Kā tu labāk rīkotos nākamreiz?"

Zināms, ka vismaz vienam no trim bērniem nepatīk, ja viņam norāda, kā rīkoties. Šādi bērni vēlas paturēt kontroli savās rokās, pretojoties, piemēram, strīdoties, argumentējot, vilcinoties vai visādi pārliecinot par savu taisnību. Attiecībā uz šādiem bērniem labi darbojas taktika, piedāvājot iespēju izvēlēties no variantiem. Labāk ir piedāvāt divas izvēles, lai viņos būtu ilūzija par spēku. "Ja tu paliksi iekšā, tev jābūt klusam. Ja tu vēlies spēlēt skaļas spēles, tev jābūt ārpusē". Parasti bērni izvēlas vienu no piedāvātajiem variantiem, ja tie ir saprātīgi.

Jau mazotnē dodot bērnam izvēli, jūs radāt labu pamatu cilvēkam, kurš nākotnē spēs izdarīt patstāvīgas izvēles. Treniņš izdarīt izvēles starp vairākām māca rast līdzsvaru starp personiskajām iespējām un vēlmēm, un atbildību. Un tās ir rakstura iezīmes, kuras ļoti augstu novērtē skolā, darbā, dzīvē.