Iekāpt otra kurpēs. Latviešu speciāliste par attiecību sargāšanu, topot par vecākiem

Par to GEGE autiņbiksīšu abonēšanas platformas vēstnese Madara Pauzere sarunā ar Elīnu Zelčāni, psiholoģijas doktoranti, grāmatu "Arī labas mammas drīkst kļūdīties" un "No perfekcionisma uz mīlestību" autori.

"Pirms pāris kļūst par vecākiem, būtu ļoti vērtīgi pulcēties kopā ar tiem, kas jau kļuvuši par mammām un tētiem," stāsta Zelčāne. "Pieredzes stāsti, dalīšanās ar piedzīvotajiem izaicinājumiem un situāciju risinājumiem var būt ļoti labs pamats sarunām pārim, kam šī loma vēl tikai priekšā."

Ir vairākas tēmas, ko svarīgi sievietei ar vīrieti izrunāt pirms mazulis piedzimis. Vīrietim varbūt šķiet, ka viņš būs atbildīgais par finansiālo nodrošinājumu, kamēr sieviete būs galvenā bērna aprūpētāja. Bet sieviete tajā pašā laikā rēķinās ar vīrieša emocionālo un praktisko atbalstu. "Pēc mazuļa piedzimšanas var būt liela vilšanās – "kā tā? Es taču domāju, ka būs citādi!" Tomēr ne viens, ne otrs neko nebija savam partnerim solījis. Par šo tēmu sarunas izpalika un katrs pieņēma savas iedomas par patiesību," stāsta speciāliste.

Tikpat nozīmīgi, cik izrunāt partneru iesaisti bērna audzināšanā, ir izrunāt arī vecvecāku iesaisti. "Kādas būs mūsu robežas, cik elastīgas vai stingras, kuras būs mūsu sarkanās līnijas un kā mēs dažādās situācijās rīkosimies? Iespējams, ka šobrīd šķiet, – tie ir tādi ikdienišķi sīkumi, tomēr tieši sīkumi ir tie, kas kopā saveļas līdz konfliktu bumba sprāgst," stāsta Zelčāne.

Jautājumu sarakstam var pievienot gulēšanas tēmu – kā mēs gulēsim, kad mazais būs piedzimis? Kā un vai dalīsim laulības gultu? Kā mēs atradīsim laiku seksam? Kā būs ar atgriešanos darbā? Varbūt pāris ir gatavs bērnu kopšanas atvaļinājumu dalīt? "Mūsu pieredzē ar ceturto bērnu mēs tiešām šo laiku ar vīru sadalījām – pirmo pusgadu ar mazo mājās biju es, tad gadu ar dēliņu dzīvoja vīrs," stāsta Zelčāne.

Tomēr svarīgākais, kas pārim būtu jāsaprot pirms mazuļa piedzimšanas, – kas mums der kā pārim, kā ģimenei, atmetot jebkādu salīdzināšanu ar citiem. Jaunās ģimenes noteikumiem būtu jāizriet tikai no tā, kas pieņemams topošajai mammai un tētim.

Lai cik niansētas sarunas starp partneriem pirms mazuļa būtu bijušas, protams, ka visas situācijas nav iespējams ne pārrunāt, ne iedomāties. "Atslēgas vārdi ir "pieņemšana" un "spēja pielāgoties viens otram". Savā praksē bieži novēroju, ka sieviete grib, lai vīrietis viņu saprot un novērtē viņas pūles, esot mājās ar mazuli. Un tajā pašā laikā piemirst, ka arī vīrietim ir savas vajadzības un vēlmes," stāsta Zelčāne. "Vīrieši reti žēlojas, reti runā par savām jūtām, bet tas nenozīmē, ka viņi neizjūt nogurumu pēc garas darba dienas, ka viņiem nav savu personīgo pārdzīvojumu, jo arī tētis savu lomu mācās soli pa solim gluži kā mamma."

Ir labi ik pa laikam "iekāpt otra kurpēs". Un ir ļoti labi, ja pāris spēj savā starpā runāt par to, ka arī vājumu piedzīvot ir normāli. Un ir normāli sievietei laikā pēc mazulīša piedzimšanas nevēlēties nodarboties ar seksu, un savam partnerim pateikt – tas nenozīmē, ka viņa nevēlas maigumu, glāstus un pieskārienus. Arī tas, ja pati varbūt nevēlas piedzīvot orgasmu, nenozīmē, ka nav ar mieru kādreiz vienpusēju baudu sniegt partnerim. Jābūt dzīvai abpusējai sapratnei un spējai pielāgoties.

"Just sevi un sajust otru arī "juku laikā", kad bēbītis nupat tikai ienācis ģimenē, ir ļoti būtiski. Reizēm der arī vienoties, ka kopā šo sākuma izaicinošo posmu vienkārši izturēsim un nekādus pārsteidzīgus un emocijās balstītus lēmumus nepieņemsim," smaida Zelčāne.

Tomēr pirms gaidām no otra, ka tas būs saprotošs un iejūtīgs, sākumā jāsaprot, kas man pašam ir nepieciešams. Kādas manas vajadzības man ir svarīgi apmierināt. Un tad var iedrošināt otru pastāstīt arī par savām vajadzībām, atklājot savējās. Spēja uzdot īstos jautājumus, atvērt otru, radīt drošības sajūtu, ka var uzticēties, ir ļoti nozīmīga veiksmīgai sarunai.

Mēs visi zinām, ka bez savstarpējas komunikācijas saprašanās nav iedomājama, jo it neviens domas lasīt neprot. Un nemaz nevajag pretendēt uz šādu superspēju. Nobriedušai personībai jāspēj noformulēt savas vajadzības sev un par tām arī paziņot. Un tomēr – atklātas sarunas, prasme klausīties, neapvainoties un spēja otru sadzirdēt – ir daudz retāks fenomens pāru attiecībās, kā mums varētu šķist.

"Labs veids, kā stiprināt attiecības bez dziļām sarunām, ir došanās dabā," ierosina Zelčāne. "Dodies ar partneri pārgājienos vai kādā ekspedīcijā. Pārbaudīt savu kā pāra spēku var, darot lietas, kurās "izdzīvošanu" ietekmēs tas, cik spēcīga komanda pāris būs." Dažādās pasaules valstīs ir izplatītas neskaitāmas pāru saliedēšanas aktivitātes, kuras paredz izturēt sarežģījumus kopā kā komanda. "Iemācīties sadarboties, uzticēties viens otram, izturēt otra stresu, ir veids, kā otru iepazīt. Un tāda dziļa partnera iepazīšana iespējama tikai caur krīzēm un grūtībām," stāsta Zelčāne.

Kad kopā izturēti neskaitāmi satricinājumi un tomēr par savu partneri joprojām var teikt: "Es jūtu tevi kā savu cilvēku."

Brīdī, kad savstarpējās attiecībās ne lūgts, ne aicināts kopā ar sievieti un vīrieti dzīvo arī samilzis konflikts, iespējams, ir vērts padomāt par trešā cilvēka iesaisti šajā situācijā. "Ja dzīvojat ar sajūtu, ka jau labu laiku attiecībās nav dialogu, bet tikai divi monologi, var noderēt mediatora vai psihologa, psihoterapeita konsultācija," norāda Zelčāne. Pārim atkal jāiemācās sadzirdēt vienam otrs.

"Reizēm esam tik ļoti pārņemti ar saviem ievainojumiem, ka nespējam otru uzklausīt, jo aizstāvamies uzbrūkot. No pāriem bieži dzirdu, ka gan viens, gan otrs vēlas sniegt un saņemt mīlestību, abi vēlas tikt uzklausīti. Lūk, kaut kas ir nogājis greizi, bet pamatā abiem partneriem vēlmes ir ļoti līdzīgas. Iespējams, ka tādās situācijās der padomāt par savu un partnera mīlestības valodu – kāda tā ir? Vīrietis, iespējams, strādā papildus maiņas un uzņemas jaunus projektus, lai mazulim sagādātu visu pēc iespējas labāko, kamēr sieviete domā: "Es paņemšu no draudzenes lietotas drēbītes. Viss, kas man vajadzīgs, lai partneris būtu vairāk līdzās." Vīrieša mīlestības valoda, iespējams, ir materiālās rūpes, kamēr sievietes – kopā pavadīts laiks.

Un atgriezties randiņos var jau neilgi pēc bērniņa piedzimšanas. Tas nenozīmē mazuli uz nedēļas nogali atstāt pie omītēm vai paziņām, tas nozīmē atrast kaut vai stundiņu sarunām, kopā būšanai ar savu partneri pie tējas krūzes mājās, kamēr mazais ir aizmidzis. Emocionālā siltuma saglabāšana partnerattiecībās ir darbs. Tā ir izvēle un apzināts lēmums – atrast brītiņu, lai viens otram pajautātu: "Kā tev klājas? Kā tu jūties?" Un ir tikai normāli, ka pēc bēbīša piedzimšanas uz visām pusēm savas enerģijas nepietiek. Tomēr soli pa solim, jauno ikdienu sakārtojot, partnerattiecībām ir jāvelta nopietna daļa savas uzmanības. Vienam otrs jāatbalsta.